2016. goda vosorā nu 24. da 31. juļa Rēzeknē reizē tiks eistynuoti treis festivali – vysu nedeļu nūtiks 24. Eiropys tautu festivals, nedeļgolā – nu 29. da 31. juļa – nūritēs VIII Storptautyskais etno festivals “Gosti” i tiks svieteiti Rēzeknis piļsātys svātki. Rēzeknē īsarass gosti nu vysmoz 15 vaļstu. Svātku ītvorūs byus dīnys i nakts koncerti, rodūšuos darbneicys, sporta saceņseibys, vysaidys aktivitatis lelim i mozim, informej Rēzeknis Kulturys i Turisma centra puorstuove Maija Upeniece.

24. Eiropys tautu festivals (European Peoples’ Festival /EPF) puļcēs gostus nu Beļgejis, Dānejis, Sūmejis, Fraņcejis, Vuocejis, Ungarejis, Īrejis, Italejis, Lītovys, Luksemburgys, Pūlejis, Portugalis, Spānejis, Lelbritanejis i Latvejis.

Nedeļys laikā festivala ītvorūs byus daudznacionala kulturys programa i omotnīku dorbu izstuode – tierdzeņš, kai ari nūtiks konkursi i saceņseibys vysaiduos disciplinuos: basketbolā i futbolā, volejbolā i pentaka spēlē, skrīšonā i jautrajā stafetē, orientiešonuos saceņseibuos pa piļsātu i īlu teatra spēlē, gleznuošonys, foto i kulinarejis konkursā.

25. julī nūtiks Eiropys tautu festivala atkluošonys guojīņs i piec tam atkluošonys koncerts Festivala parkā (Piļs īlā 17). Kotru vokoru koncertā uzastuos i festivala vaļstu kolektivi, i varēs izadoncuot dažaidūs deju ritmūs: Festivala parkā pyrmūdiņ planavuots kantrī muzykys vokors, ūtardiņ – popmuzykys vokors, trešdiņ – latgalīšu daņču vokors, catūrtdiņ – šlagermuzykys vokors, pīktdiņ – pankroka koncerts.

Eiropys tautu festivals aizasuoce 1992. godā Beļgejis piļsātā Libramontā, nu tuo laika festivals kotru godu nūteik cytā Eiropys piļsātā, i tuo mierkis ir sekmēt sovstarpeigū sapratni Eiropys tautu vydā i dūt vareibu īpazeit cytu vaļstu kulturu i tradicejis. Īprīkšejais Eiropys tautu festivals Rēzeknē nūtyka 2008. godā.

VIII Storptautyskais etno festivals “Gosti” idejiski atkluoj prīcu par gostu gaideišonu, meilu uzjimšonu i ļusteigu kūpā byušonu. Etno festivals “Gosti” (īsuokumā “Nacionālo kultūru festivāls”) Rēzeknē nūteik kotru ūtrū godu i tymā pīsadola dažaidu tauteibu nacionalī kolektivi, itūgod tys puļcēs kūpā ap 200 dalinīku nu Latvejis, Pūlejis, Boltkrīvejis, Ukrainys, Krīvejis i cytom vaļstim.

Koncerti nūtiks i Rēzeknē, i vairuokūs Rēzeknis nūvoda pogostūs. 30. juļa vokorā nūtiks lelais “Gostu” koncerts Rēzeknis Kulturys i atpyutys parkā (Raiņa īlā 29a). Festivals aicynoj iz sasadzīduošonu, puorsteidz ar muzykalim kūpdorbim, tautys muokslys i viesturis vierteibys savīnojūt ar myusu dīnu tendeņcem.

Festivala pyrmasuokumi vaicojami aktivā i sistematiskā Rēzeknis nacionalūs bīdreibu darbeibā, kas izapauž tīksmē apzynuot i saglobuot sovu etniskū identitati. Festivala mierkis – car tautys muzyku, dejom i ritualim atkluot i vaira paruodeit Rēzeknē, Latgolā i cytuos Latvejis vītuos dzeivojūšūs mozuokumtauteibu etniskuos kulturys vierteibys, tūs īsakļaušonu i atteisteibu šudiņdīnā.

Rēzeknis piļsātai itūgod tiks svieteiti 731 godi, i piļsātys svātku moto byus “Pilsēta ar rozi matos”. Vīna nu Rēzeknis legendu viestej par princesi Rūzi, kurei vys vēļ dzeivoj piļskolna dzeilēs i gaida drūsmeigu, aktivu, mierktīceigu i meilūšu izradzātū, kurs paleidzēs rast laimi sovā piļsātā. Sovukuort viņgod Rēzeknis jubileja svātkūs piļsāta sajēme eipašu muzykalū sveicīni – Juoņa Lūsēna i Guntara Rača dzīsmi “Pilsēta ar rozi matos”. Dzīsmē īsaskaņ Rēzeknis sirdspuksti, kur kotram dzeivuotuojam atrūnama dzīsme ozutē, piļsāta, kas myužam storoj, byudama Latgolys i pasauļa vydā, tagadnis i nuokūtnis vydā, atsabolsojūt kotra riezeknīša dvēselē kai piļsāta ar rūzi motūs.

Kai īrosts, pīktdīnis vokorā, 29. julī, Rēzeknis piļskolnā vaļdeis vydslaiku nūskanis, sastdiņ, 30. julī, varēs īsasaisteit rodūšajuos darbneicuos, vokorā nūtiks nu jau tradicionalais Rēzeknis īstuožu i organizaceju svātku guojīņs, Festivala parkā varēs baudeit Pasauļa popularuokūs kinu i muzyklu koncertšovu, kas nūsaslēgs ar svātku salutu, nu svātdiņ, 31. julī, gaidoma tradicionaluo Saimu paruode i dzīšmu i deju šovs bārnim Festivala parkā.