2. junī Rēzeknis piļsātys dūmis sēdē pošvaļdeibys deputati par Latgolys kongresa symtgadis pīminekļa Rēzeknē golvonū uzrokstu latvīšu literarajā volūdā apstyprynuoja Raiņa vuordus “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” (Rainis). Zam tuo byus uzroksts latgalīšu rokstu volūdā mozuokim burtim “1917.goda 26. un 27.aprelī p.v.st. itymā vītā kinoteatrī “Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi”.

Jau viesteits, ka pīminekļa metu konkursā pīsadaleja deveni pretendenti, nu kurūs žureja izavielēja uzvarātuoju – SIA “VA riants5” i arhitektu biroju “AP”.

Veidojūt pīminis vītu, meta autori rauga atspīgeļuot i vizuali apzeimēt Latgolys kongresa nūzeimi Latvejis vaļsts izveidē viesturiskā kontekstā. Pīminekļa granita pamats atveiduots riņdžveida pakuopīņu veidā, kas simboliski stuosta par laika i viesturiskū procesu pyrma ituos nūzeimeiguos nūtikšonys. Pīminekļa centrys konceptuali raksturoj PLLK nūzeimeiguokuos idejis, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna tauta i Latgolai juoapsavīnoj ar puorejim tūpūšuos Latvejis vaļsts nūvodim vīnā zemē. Centralais cilindriskais apjūms veidojās nu treis tonalitatē i fakturā dažaidim koltim laukakminim, kurūs kūpā satur tautyskuo jūsta kai myusu kūpeiguos ideņtitatis simbols. Latvejis silueta telpiskais apjūms centrā simbolizej, ka tik kūpā ituos treis vīneibys veidoj myusu vaļsti.

Pīguļūšū teritoreju funkcionali sadola zaļuo zona. Daīt i apsavērt pīminis vītu varēs nu vysu pušu. Teritorejis apzaļumuošonai planavuots izmontuot vīglai kūpamus vairuoku veidu augus, kas nūdrūsynuos kruosu i fakturu dažaideibu godalaikūs. Zaļū zonu papyldynuos puču dūbis. Kab izcaltu i akcentātu zaļūs statejumus, tiks izmontuoti atbylstūši LED gaismekli.

Latgolys kongress nūtyka Rēzeknē 1917. goda 26. i 27. aprelī kinoteatra “Diāna” kuormā. Tuo laikā tyka lamts, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna nāceja i Latgolai juoapsavīnoj ar puorejim Latvejis regionim.