Cytaidi latviskais dora veinu i olu
Latgolā tur gūdā seņču tradicejis, i tuos muok ari pylnveiduot, pīškirūt godūs puorbaudeitom lītom ari myusu dīnu vierteibys. Ituos sezonys pīktajā stuostā teik skrupulozi izzynuoti ols i veina dareišonys procesi.
Latgalīšu dzejnīks Valentins Lukaševičs vad iz Leiksnys pogosta Mīštelim, kur “Ābelīšu” sātys saiminīks Arvīds Ratnieks vuiceis Latgolys pietnīkam veina dareišonys procesa pošus pamatus. Obeji kūpā gatavēs uobeļu sulu, kurai vāluok juopalīk par uobeļu veinu. “Ābelīšu” sātu narūtoj vīns skaists veina duorzs, kas realitatē ir uobeļduorzs, nu ari kotrs kuorms saimisteibā ir ar interesantu viesturi, veidojūt saimis dīnysgruomotu. Kad veins byus nūbaudeits, Valentins brauks iz Zīmeļlatgolu, Bieržpili pi Daiņa Rakstiņa. Juo “Kolnasātys” ols jau īmontuojs daudzu tierdzeņu apmaklātuoju iņteresi i nūvodā ir labi zynoms. Raidejums puorsalīcynuos, ka saimē kotram sova līta zynoma i dorama, kab process nūtyktu veiksmeigai – sovs darbeņš mozajam Juoņam i ryupeigys saimineicys zynuošonys i dareišonys dorbu daļa pīdar Daiņa dzeivisbīdrei Ilonai.