Aicynoj pīsadaleit aptaujā par mīluokū latgalīšu patriotiskū dzīsmi
2017. goda 20. majā Daugovpiļs nūvoda Vyšku pogosta estradē nūtiks Latgolys muokslys svātki “Krāsas karogā”, kurā, izmontojūt tehnologeju vareibys i vysaidūs svātku dalinīku talantus, kūpejā viestejumā tiks apvīnuotys dzīsmis, dejis i vizualuos izpausmis veidi. Svātkūs pīsadaleis na tik kori, vokalī ansambli, folklorys kūpys, tautys deju kolektivi, nu īsasaisteis ari muokslinīki, informej Daugovpiļs nūvoda Kulturys puorvaļdis vadeituoja Ināra Mukāne. Koncerta repertuara atlaseišonā teik aicynuoti pīsadaleit vysi interesenti, pīsadolūt aptaujā.
Svātku režisors Māris Susejs pastreipoj: “Gribīs paplašynuot apvuorksni, radeit breinumu, kod skateituojs eistyn da gola nasaprūt, kur beidzās dzīsme, suocās glezna voi veidojās dejis roksts. Muzykalū repertuaru grybom papyldynuot ar vizualū rysynuojumu, kas bolstuos iz Latgolys gleznuotuoju arhivu. Maņ ir lela prīca, ka Daugovpiļs nūvods otkon, leidzeigai kai Latgolys deju svātkūs “Večerinka Viškūs”, kas nūtyka 2015. goda vosorā, iz Muokslys svātkim aicynojam kolektivus nu vysys Latgolys. Kluot vēļ itūreiz myusu rodūšū dorba grupu papyldynoj muzikis Guntis Rasims i koru viersdirigents Jevgenijs Ustinskovs.”
Svātku kulminaceja byus patriotiskūs dzīšmu koncerts “Krāsas karogā”, kurā tiks aicynuots kūpā izdzīduot dzīsmis, kas līk sajust – nui, es mīļoju sovu tāvu zemi, sovu Latgolu, sovu Latveju. Mums kotram ir dzīsme, kas ruodīs vyspatriotiskuokuo, partū repertuara atlasē var īsasaisteit sevkurs interesents na viņ nu Latgolys, nu vysys Latvejis voi pat aiz myusu vaļsts rūbežu. Vajag tik attaiseit škārsteiklu i nūbolsuot par aptaujā īkļautajom dzīsmem. Moz tuo teik pīduovuota vareiba īraksteit ari sovu mīluokū latgalīšu patriotiskū dzīsmi, ka tei vēļ nav tykuse sarokstā.
APTAUJA
Latgolys muokslys svātki nūteik Latgolys kongresa symtgadis svineibu ītvorūs ar Vaļsts Kulturkapitala fonda mierkprogramys “LATVIJAI – 100” finansialu atbolstu.
Pasuokuma mierkis ir styprynuot Latgolys sabīdreibys pīdareibys sajiutu Latvejai i nūdrūsynuot Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu i deju svātku tradicejis napuortraukteibys procesu.
Pasuokumu reikoj Daugovpiļs nūvoda dūme sadarbeibā ar Latvejis Republikys Kulturys ministreju i Latgolys nūvodu pošvaļdeibom.