Pīmynūt izcylū nūvodnīku, goreidznīku i vaļstsveiru Fraņci Trasunu, 14. oktobrī Rēzeknis Centralajā bibliotekā nūtyka tematiska piecpušdīne “Franča Trasuna zīmē”, informej bibliotekys direktoris vītneica Ruta Suseja.

Pasuokums nūtyka divejuos daļuos. Pyrmuo daļa beja veļteita F. Trasuna personeibys atkluosmei Latvejis kulturviesturis kontekstā, īzeimejūt juo sarežgeitū dzeivis ceļu nu pošaizlīdzeigys kolpuošonys Latgolys lobā da izsliegšonys nu bazneicys i reabilitacejai nu Vatikana piec vaira nakai pīcdesmit godu. Pasuokuma ūtrajā daļā beja sasatikšona ar tulkuotuoju, bibliotekaru i rakstnīku Edmundu Untuli, kurs lītaunīku volūdā ir iztulkuojs Ingys Ābelis romanu “Klūgu mūks”. Romanā vīns nu golvonuo varūņa prototipim ir F. Trasuns (1864–1926). Sasatikšonys reize ar tulkuotuoju nabeja najauši izlaseita, nu tok īzeimejūt 16. oktobri – F. Trasuna dzimšonys dīnu. Pasuokumā izskanēja aicynuojums F. Trasunu i cytus īvāruojamus nūvodnīkus pīminēt ari uorpus opolu jubileju.

Bejušais Saeimys deputats i Rēzeknis Latgalīšu bīdreibys vadeituojs Pīters Keišs pastuosteja par F. Trasuna vuorda i personeibys atdzimšonu Latvejis kulturtelpā. Jis dalejuos personiskuos atmiņuos par dzeivē satyktim cylvākim i sovim tyvinīkim, kuri pīdzeivuojuši muoceibu, kurā F. Trasuns izstumts nu bazneicys. Atmūdys laikā tyka daudz dareits, kab F. Trasuna davums tyktu nūviertāts i atgrīzts juo lobais vuords. “Juo lelumu saprotom tik pamozom”, saceja P. Keišs. Piec daudzu godu tok tyka pīdzeivuota šaļts, kod izskanēja paziņuojums par F. Trasuna lobuos slavis atjaunuošonu, i tys nūtyka Reigā Dailis teatrī. Pīmynūt Trasunu, nazkod Rēzeknis Tautys teatrī tyka īstudāta izruode, sajamūt skateituoju atsauceibu vysā Latgolā. Lelu dorbu beja īguļdejuse Valentina Bruzgule, veidojūt F. Trasuna muzeju “Kolnasāta” Sakstagolā. Gūdynojūt F. Trasuna pīmiņu, tyka izlykta pluoksne pi Jākuba katedralis, vāluok – atkluots pīmineklis Rēzeknē pi vītys, kur nūtyka 1917. goda Latgolys kongress, kuruo organiziešonā na mozums pyuļu beja īguļdejs F. Trasuns.

Pasuokumā Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys vadeituojs Juoņs Elksnis stuosteja par izdūtajim F. Trasuna dorbim. Sovukuort dzejneica Anna Rancāne kavejuos atmiņuos par Daugovpiļs laiku, kod struoduojuse par teatra literaruos dalis vadeituoju. 1989. godā Daugovpilī, atzeimojūt F. Trasuna jubileju, iz atjaunuotuo Daugovpiļs Vaļsts teatra skotuvis piec daudzu nūklusejuma godu izskaniejs F. Trasuna vuords. 2014. godā Rēzeknis Tautys teatris īstudēja lugu “Francis” (režisore M. Zaļaiskalns, scenareja autore A. Rancāne). A. Rancāne dasaceja: “F. Trasuns beja cīši lela personeiba. Leluos personeibys ir kai magneti, kas myus davalk cauri laikim, jī i spiej īdvasmuot cytus, i ari poši radeit energeju.”

Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesore, Dr. philol. Ilga Šuplinska kluotyn asūšūs īpazeistynuoja ar augstškolys izveiduotajim digitalajim reikim – lingvistiskū karti, virtualū muzeju i virtualū spēli “Īsapazeisim”, kurūs var skaiteit i vaicuot zinis par F. Trasunu.

Pasuokuma ūtruo daļa beja veļteita I. Ābelis romanam “Klūgu mūks” i tuo tulkuojumam lītaunīku volūdā. Tulkuotuojs E. Untulis pastuosteja par tulkuojuma radeišonu div godu garumā. Jis nu jauneibys dīnu skaitejs latvīšu literaturys tulkuojumus lītaunīku volūdā, nu tūs nimoz nav bejs tik daudz. Gruomotu tierdzeņā īsaguoduojs Ingys Ābelis dorbus: jū dasaistejuse tālaineiba, varūņu spieceigais raksturs, dzejiskums i apgoruoteiba. Romans “Klūgu mūks” savaldzynuojs ar izcylom viesturiskom personeibom i suocīs tulkuošonys dorbs. Gruomotai lītaunīku volūdā vēļ nav izadevs atrast izdevieju.

Pasuokuma gosti beja Skodys rajona (Lītova) publiskuos bibliotekys darbinīki i bibliotekys direktors Jonass Grušas. Rēzeknis Centraluos bibliotekys direktore pastuosteja par sadarbeibu storp Skodys i Rēzeknis biblioteku, kas aizasuokuse pyrma puors godu, kod Rēzeknis Centraluos bibliotekys specialistis pīsadaleja Skodys rajona bibliotekys reikuotajā konfereņcē, kas veļteita regionaluom volūdom, akcentejūt latgalīšu volūdys, kašubu volūdys Pūlejā i žemaišu volūdys Lītovā saglobuošonu.