Saruna ar Anatoliju Kreipānu par sportu, komentiešonu i latgalīšu volūdu
Intervejis autore: Laura Melne
Anatolijs Kreipāns ir vīns nu Latvejā zynomuokajim sporta žurnalistim i komentātuojim. Juo atpazeistameibu eistyn veicynoj gon daudzpuseiba, gon interesantim faktim boguotais komentiešonys stils. Koč i pats soka, ka runuot latgaliski saīt ratai, partū vaira juopīdūmoj, lai kū pasaceitu pareizi, sarunys laikā par tū nikas nalīcynoj – Anatolijs latgalīšu volūdā runoj tikpat breivi kai es.
Nu kurīnis jius eisti asat? Saprūtu, ka tei ir Daugovpiļs puse.
Pyrms Daugovpiļs ir taida vīta kai Krauja – leidz Daugovpiļs centram kaidi 12 kilometri. Nu tīnis ari es asu.
Dažaiduos intervejuos i publikacejuos parosti teik pastreipuots, ka školys laikā asat treniejīs futbolā i distanču sliepuošonā.
Vīneigais sporta veids, par kuru var saceit, ka asu treniejīs, ir futbols. Suokumā es tīpat Kraujā vuicejūs Luoču pamatškolā. Tī beja treis klasis, nu es paspieju pabeigt tikai pyrmū, partū ka školu aiztaiseja. Puorguoju iz Naujinis ostoņgadeigū školu, kur niu ir muzejs. Tī natuoli beja krīvu škola – Vacpiļs vydsškola, kur beja Īlyukstis sporta školys filiale, i mani kaidā 6. klasē paaicynuoja trenētīs. Sistematiski treniejūs tikai futbolā, nu taiduos školuos kai Naujine – ka tu kū dori, tod tu dori vysu (smejās). Vīnolga – sliepuošona, saušona, vīglatletika, uotrsliduošona, hokejs – vyss piec kuortys. Vydsškolys laikā jau [sportuoju] mozuok, partū ka beja cyti “sporta veidi” – vacuokim beja vysi īspiejamī lūpi, beja cyta “daudzceiņa” (smejās).
Kai jius suocet sekuot leidza sportam, na tikai pats aktivi nūsadorbuot?
Sportam sekoju jau nu agrys bierneibys. Mums beja nalela privatmuoja iz Kraujis i Teivānu rūbežys, i tī beja kaimiņu puikys. Vīns beja 3–4 godus vacuoks, jis labi skrēja i mums beja taids zavodila. Tai mes ari sovā storpā suocem. Tāvs struodoja tīpat Naujinē melioracejis PMK, kur beja loba sporta sekceja, breivdīnuos nese iz sātu slēpis nu jūs sporta kluba. Jau vāluok, kod studieju, es pi jim zam sveša uzvuorda startieju distanču sliepuošonys saceņseibuos. Tūreiz ari izpiļdeju 1. sporta klasi. Nabeja jau ari vairuok, kur izavērst, kai sportā. Taipat ari televizorā vysu kū redzieju. Ari tāvam patyka pasavērt, koč i jis nikod ni ar kaidu sporta veidu nav nūsadorbuojs. Cēlemēs pat trejūs naktī, kod 70. godu suokumā beja slovanais bokss – Muhameds Ali pret Džo Freizeru. Pamozom roduos interese i leidz šai dīnai nav beigusēs.
Voi, suocūt studēt žurnālistiku, iz reizis beja skaidrys, ka tei byus sporta žurnalistika?
Nikaidu cytu variantu navarēja byut! Dažreiz jau ir raksteits ari par kū cytu, nu tī beja rati izjāmumi. Tys gon nanūzeimoj, ka mani nikas cyts nainteresej, tikai sports. Pīmāram, maņ sūmā ir vysaidi žurnali, nu ratais nu tūs ir sporta žurnals.
Leidz kaidai 10. klasei es leidz golam vēļ nabeju izliems, kur es īšu. Beja vēļ div varianti: viesture i geografeja. Vīns variants beja palikt Daugovpilī i Pedagogiskajā institutā studēt viesturi. Futbola komandys treners tū atbaļsteja, partū ka komanda beja palykuse bez vuortsorga. Nu tys beja 11. klasē, kod vyss jau beja izlamts – kur es īšu i kū es grybu.
9. klasis suokumā beju nūpītni savainuojs kuoju, vysu zīmu navarēju trenētīs. Braukuoju leidza ar komandu, i treners saceja: “Tev tok kaimiņš struodoj rajona avīzē “Avangards”.” Piec tam vēļ izaruodeja, ka munai literaturys školuotuojai draudzine ari struodoj tamā redakcejā. Tai ari pamozom suoču koč kū dareit, partū ka tamā laikā, lai īsastuotu universitatē, obligati beja juobyut publikacejom.
Voi tūreiz vyspuor beja tik vīgli izavuiceit taišni par sporta žurnalistu? Tagad ari daudzi jaunīši suoc studēt, cerūt, ka byus sporta žurnalisti, nu na vysod saīt tū pīpiļdeit.
Tagad jau tu vari suokt raksteit voi komentēt kaidā interneta portalā, nu tymā laikā tev vēļ vajadzēja tikt pi īspiejis koč kū paraudzeit. Tūlaik beja “Padomju Jaunatne”, “Sports”, “Rīgas Balss”, par sportu moz raksteja “Cīņa”. Maņ ruodīs, ka vairuok taidu lelūs avīžu, kur beja sports, ari nabeja. Es jau 1. kursā piec jaunuo goda suoču koč kū nadaudz dareit. Vacuokā kursā studeja “Rīgas Balss” Sporta nūdalis vadeituojs. Tymā laikā taišni izcēle Presis nomu i vysys redakcejis puorguoja iz tīni. Maņ šū tū īdeve pīraksteit, dūmuoja, ka kai jau vysi jaunī – atguoja, pasagrūzeis i nabyus. A itys napazuda nikur (smaida)! Tod maņ īdeve koč kū leluoku i leluoku, pyrmuo leluo interveja beja ar pasauļa junioru čempionu Vladimiru Golovkovu. Tai pamozom, pamozom… Piec pyrmuo kursa vajadzēja braukt praksē iz kaidu nu rajonim. Maņ jau zvaneja nu “Avangarda”: “Kod tu byusi?” Es atsaceju, ka nabyušu, palikšu Reigā. Piec tam sakryta, ka tymā laikā “Padomju Jaunatnē” beja lelys puormainis Sporta nūdaļā, vairuoki pazeistami žurnalisti aizguoja paceli i atsabreivuoja vīta. Es tī kaidu laiku pastruoduoju, gryuts beja apvīnuot ar dīnys nūdalis studejom. Suocūt nu 3. kursa, es eistyn daudz vairuok laika pavadeju Presis nomā. Leluokuo daļa pasnīdzieju tū zynuoja, redzēja uzvuordu avīzē, nikuo nasaceja. Cytim napatyka, ar tim nadaudz karuot vajadzēja (smejās). Bet beiguos ar vysim palykom draugi (smaida).
Kas ir tuos lītys, kū dorot šūbreid?
Nu jau vaira kai divus godus es naasu pīsīts nivīnam kai štata darbinīks. Kod “Sporta Avīze” nu nedelis izdavuma puorguoja iz mieneša, samazynuoja cylvāku skaitu. Mes ar vēļ vīnu kolegi bejom tī īguojuši kai pādejī – naraksteits lykums. Suokumā es par tū uzatrauču, nu tagad mani tys eipaši nasatrauc, partū ka maņ ir autoratleidzeibys leigums ar “Radio SWH”, Latvejis Televizeju, MTG grupu, “Mediju Namu” (“Sporta Avīzes” izdeviejs – red.pīz.). Vysi muni arhivi, muns golvonais štabs beja i ir “Mediju Namā”. Tī ir muns dators, pusūtra skapa ar gruomotom, arhivim. Nivīns naaiztīk, varu atīt i struoduot. Nu vīnys pusis, nav labi, ka tev nav vīna pamatdorba, bet, nu ūtrys pusis, ir labi, ka tev navajag ni ar vīnu nikuo saskaņuot. Problema tikai, ka reizem vairuokys lītys nūteik vīnā laikā. Nav vēļ izdūmuots, kai vīnlaiceigi divejuos vītuos atsarast (smejās).
Voi ir kaids sporta veids, kas jius piļneigi nasaista?
Mani nasaista tī, kurūs es nasaprūtu. Es nasaveru tū, kur maņ nav skaidrys na tik daudz, kas nūteik, bet deļkam nūteik. Taidu ir daudz (smejās). Navajag dūmuot, ka es vysus sporta veidus zynu. Ir daži, kurūs es cīši labi zynu, nu lelu daļu es zynu tikai sporta ziņu leiminī, na dziļuok. Kotru reitu, gatavejūt sporta zinis, tu jau izej cauri vysam. Tagad mani, pīmāram, Volejbola federaceja aicynuoja, lai komenteju volejbolu Latveja-Igauneja. Es atteiču, partū ka es volejbolam sekoju nu bierneibys, bet es tū sporta spēli tik labi nazynu nianšu leiminī, lai varātu komentēt. Lai komentej cyti, kas lobuok zyna (smaida).
Ir daļa skateituoju, kurim cīši pateik jiusu komentiešonys stils, partū ka tys roda interesi ari cylvākim, kas sportam leidza nasekoj. Voi tys ir veiduojīs apzynuoti?
Tys ir apzynuoti. Kod pats vierūs sportu, maņ patyka komentātuoji, nu kurūs es kū jaunu izzynuoju. Tūlaik jau nabeja interneta, koč i eistineibā… Kaidu tik sporta izdavumu maņ nabeja studeju laikā: vuocu, čehu, pūļu. It kai jau informaceja beja, bet maņ tūmār patyka tī komentātuoji, kurim beja sova attīksme. Kod tu zyni, ka tev interesanti pastuosta, tod tev ir pavysam cyta interese par tū, tu jau sajem pavysam cytu prīškstotu par sportistim. Golu golā sportists jau nav robots, kuram ir tikai vīta i rezuļtats. Tī ir dzeivi cylvāki, tī ir daudz kas interesants.
Televizejā es pastuoveigi struodoju tikai nu kaida 1994. goda. Nu pyrmuos reizis beja skaidrys, ka vajag piec īspiejis vaira vysakuo, kas ir uorpus kadra. Cytureiz ir par daudz, maņ ir saceits, ka es aizmierstu, kas laukumā nūteik. Pīkreitu, ka tai ari beja i vēļ tagad reizem ir. Vajag sevi kontrolēt (smejās).
Iz kuo vaira bolstotēs informacejis vuokšonā?
Iz vysakuo, iz vīna navar baļsteitīs. Tagad kolegi, kas ir stypri jaunuoki, breinojās, kū es dareju, ka nabeja interneta. Kū dareju!? Ir avīzis, žurnali, gruomotys, vajag īt pi komandom iz trenenim, pazeit spālātuojus i trenerus. Ka tevi pījam tamā vidē, ir daudz vīgļuok – tu zynuosi daudz vaira nakai vysi interneti roksta. Na vysu vajag izmontuot, bet zynuot vajag.
Es daudz izmontoju arī krīvu sporta portalus. Es skaitu, ka Sports.ru ir vīns nu lobuokajim, kas niule ir. Vēļ ir daži vuocu, pūļu portali, kurūs izmontoju. Tys vyss ir atkareigs nu sporta veidim i sportistim. Tys nanūzeimoj, ka es zynu vysys volūdys, ir jau tulkuotuoji. Ar vuocu, pūļu volūdu es spieju tikt golā taipat, krīvu volūdā varu runuot i laseit tikpat labi kai latvīšu.
Maņ ir vysaidi arhivi. Ka vēļ kaids sakuortuotu tū vysu, tod byutu pavysam labi (smejās). Es zynu, kurymā skaudzē kas ir, tikai vajag laiku atrast. Tagad nadaudz pateireju, kod beja laiks storp Eiropys čempionatu futbolā i olimpiadi, atrodu, pīmāram, žurnalus nu 1989. voi 1990. goda – kam maņ tys vajadzeigs? (Smejās). Gruomotys gon es nasvīžu uorā, tūs maņ ir daudz. Drūši viņ, ka daudz kū navajadzēs nu tuo vysa. A ka vajadzēs!? Ka izsvīd uorā, tod jau vajadzēs (smaida).
Ka spēlis laikā maņ ir pylns golds ar vysakū salykts, tys nanūzeimoj, ka tagad suokšu meklēt i laseit, tys jau ir par vālu. Ka maņ vajadzēs, es tikai zynu, kurā vītā dreiži pasavērt. Tei ir jau sova sistema. Partū maņ napateik, ka maņ ir moz vītys, mozs gaļdeņš, kur nav kū nūlikt. Atkareigs jau ari nu sporta veida – spīdvejā maņ nikuo navajag, tikai dalinīku sarokstu, cytūs vajag vairuok.
Cik bīži jums pošam saīt runuot latgaliski?
Cīši ratai. Reigā maņ ir vairuoki nūvodnīki, pazinis i kolegi, kuri labi runoj latgaliski, nu tai īsaguojs, ka vysu laiku runoju latviski. Latgaliski runoju tikai, ka aizbraucu pi mamys. Vēļ jau ari, ka aizbraucu iz Daugovpili, spīdvejā ir, pīmāram, Māris, kas ar mani gryb runuot tikai latgaliski, ari, ka aizbraucu iz Ludzu pi handbolistu.
Ruodīs, ka asat nu paaudzis par kurū soka, ka jī atbrauce nu Latgolys dzeivuot iz Reigu i kaunējuos nu tuo, ka ir latgalīši, nu sova akcenta.
Nui, tai ir. Maņ ilgu laiku beja akcents, kas pamonoms pyrmajuos treis leidz pīcuos sekuņdēs. Televizejā 80. godūs beja kvalifikacejis ceļšonys kursi, iz kurim brauce progresivi pasnīdzieji nu Sanktpīterburgys, Moskovys, Tallinys universitatem i vuiceja televizejis i radejis runuošonu, dikceju. Maņ ari daudz deve Anta Rugāte. Var saceit, ka jei maņ īvuiceja pareizi runuot latviski. Akcentu var jau ari tagad reizem just, nu, kai jei niu soka, tys ir tys, kas maņ vajadzeigs, lai jau nadaudz palīk (smejās).
Tagad es ar prīcu klausūs, ka, pīmāram, trolejbusā jaunīši sovā storpā voi pa telefonu runoj latgaliski i nivīns tam napīvierš nikaidu uzmaneibu. Navarātu saceit, ka tymā laikā tys beja kaids mozvierteibys komplekss, bet, nu, [iz latgalīšim] vērēs tai, nu augšys. Munā grupā beja treis cylvāki, ar kurim varēja runuot latgaliski. Ka palykom trejatā, mes ari tikai latgaliski runuojom.
Pyrms puora godu portalā sportacentrs.com beja hokeja komentiešonys konkurss, kur pīsadaleja ari latgalīšu muzikis Arņs Slobožanins, komentejūt latgaliski. Nu jau paguojuši kaidi pīci godi, bet, ruodīs, ka kotru godu hokeja čempionata laikā tys video otkon koč kur pasaruoda. Kū jius dūmojat par komentiešonu latgaliski?
Mes ar Fredi (“Radio SWH” reita programys vadeituojs – red. pīz.) reiz runuojom, ka 1. aprelī vajadzātu sporta zinis nūlaseit latgaliski, bet vysu laiku koč kai aizmierstom (smejās). Lai zinis latgaliski nūlaseitu, tuos vajag pīraksteit. Parosti es vysu ziņu tekstu narokstu, atstuoju vītu improvizacejai – divreiz piec kuortys vuords vuordā nabyus. Parkū nā!? Es gon nazynu, cik lela daļa auditorejis saprostu. Varbyut kuodreiz i vajag paraudzeit, pasavērt, kaida byus reakceja (smaida).
Grybātu pavaicuot jiusu redzīni par sportu Latgolā. Infrastruktura nūteikti pādejā laikā atsateistej, bet maņ, kas vaira sekoj leidza komandu sporta veidim, pādejuo laika spylgtuokais pīmārs, kas lyka aizadūmuot, beja Latvejis Basketbola līgys (LBL) jaunuos sezonys prezentaceja ar Latvejis karti, kur atzeimuoti LBL1 klubi, ar uzkreitūšu tukšumu Latgolā. Ari futbolā niu izaver, ka vīneigais Latgolys klubs BFC “Daugavpils” izkriss nu Viersleigys (interveja nūtyka oktobra suokuos, kod par tū vēļ navarēja runuot oficiali – red. pīz.).
Basketbolā jau ari, cik zynu, Latgolā taidu cīši lelu tradiceju nav bejs. Daugovpilī vysod ir bejs volejbols. Drūši viņ vyss atkareigs nu tradiceju. Tagad jau ari Daugovpilī Olimpiskajā centrā ir spieliejs gon VEF, gon nūteik jaunatnis leigys, pīrūbežys amatīru leigys spēlis – tai jau nav, ka naspielej. Par basketbolu runojūt, laikam nav nivīna taida cylvāka, ap kuru tys vyss veidojās.
Par futbolu maņ gryuši sprīst. Lels minuss, ka ilgu laiku Daugovpilī beja div komandys, kuruos, maigi sokūt, sadzeivuoja kai suņs ar kači. Ruodīs, ka pyrmū reizi nu naatkareibys atjaunuošonys Daugovpilī nabyus Viersleigys komandys. Tī jau ari vēļ eisti nav zynoms, kas byus. Nu ūtrys pusis – lai daboj 1. vītu 1. leigā i teik atpakaļ ar jaunom idejom i jaunu komandu.
Latgolys fenomens laikam ir Ludza ar handbolu.
Maņ ruodīs, ka Latvejā ir treis taidys vītys: Ludza, Vaiņuode i Dūbele. Ka Dūbele vēļ kaidreiz pīsaista kaidu nu Reigys, tod Vaiņuodē i Ludzā spielej tikai vītejī bez izjāmuma. Tagad ari, pīmāram, Ludzys komandā Viersleigā 32 godu vacumā debitej Juoņs Pavlovičs, bet daudzi jau nazyna, ka jis suoce spielēt Ludzā, 18 godūs jū pajēme iz Reigu. Itūgod Ludzys komanda ir loba, byus interesanti.
Ka tagad byutu juonūsauc Ludzys simbolisko izlase nu vysom paaudzem, saītu loba Latvejis izlase ar Daini Krištopānu prīškgolā (smejās).. Nui, tys ir fenomens i labi, ka ir kas tū fenomenu tur. Tagad Pavlovičs gryb Rēzeknē taiseit grupys bārnim. Ir labi, ka tī, kas beidz Ludzā spielēt, gryb trenēt i turpynuot tū vysu. Ruodīs, ka Ludzā nav nivīna, kurs nabyutu paraudzejs koč bumbu turēt rūkuos. Bet vyspuor jau rūkysbumba suocēs Kuorsovā, tod tik puorsacēle iz Ludzu.
Reizem runoj, ka vaļstei byutu juoizavielej prioritarī sporta veidi.
Nav jau nikaidu kritereju. Mes gribim, lai vysūs sporta veidūs mums byutu nazyn kaidi panuokumi, nu, ka mes pasavērsim kartē, saleidzynuosim, cik Latveja ir lela voi moza ar daudzom cytom vaļstim, saleidzynuosim, kas ir mums i jim… Vysim, kas maņ prosa par prioritarajim sporta veidim, es stuostu pīmāru nu 1997. goda, kod beju Latvejis futbola izlases spēlē Skotejā. Tys beja vīns nu ratajim gadīnim, kod izbraukuma spēle tyka komentāta nu tīnis, na televizejis. Skotim obligati vajadzēja uzvarēt, lai tyktu iz izsliegšonys spēlem [par tikšonu] iz 1998. goda Pasaulis kausu, mums beja vīnolga. Ka Blagonadeždins (Oļegs Blagonadeždins, bejušais Latvejis izlasis futbolists – red.pīz.) byutu īsits, vysaiž varēja beigtīs, nu skoti laimeigi uzvarēja ar 2:0. Beja loba spēle, pylns stadions. Piec tam runuoju ar vītejim žurnalistim, vīns maņ prosa: “Kod tu pādejū reizi globusu redzieji?” Es nu suokuma nasaprotu, atsaceju, ka školā voi veikala skotlūgā. I tod jis maņ saceja: “Nuokušreiz īej veikalā i pasaver – voi sovu Latveju tī vari atrast? Skoteja uzvar Latveju tikai treis sporta veidūs – futbolā, regbijā i viskijā!” Pasasmējom, nu, ka tai padūmoj – dziļa dūma.
Vajag cīši uzmaneigai runuot par koč kaidim prioritarajim sporta veidim. Tī, kas par tū klīdz, lai pastuosta – piec kaidu pryncypu. Tikai piec olimpiskūs medaļu? Navar saleidzynuot BMX, skeletonu ar lelajim sporta veidim. Skeletonu Eiropā leluokuo daļa nazyna. Tys nanūnycynoj bruoļus Dukurus – lobuokais pasaulī ir lobuokais, vīnolga, cik tī ir sportistu. Maņ paziņa nu Slovakejis breinuojuos – kai skeletonists var byut Latvejis lobuokais sportists (smejās)? Skaidrys, ka vajag lepuotīs ar tū, kas ir, bet – kai tu sadaleisi? Ka jimsi piec regionu i tradiceju pryncypa, tod varbyut var koč kaidus nalelus akcentus salikt. Cytaiž es nauzajimtu daleit prioritatis. Tys ir lels ryskys i lela atbiļdeiba.
Runojūt par Ludzu i handbolu, roduos vaicuojums – voi Latgolā ir pīteikami apzynuota sporta viesture? Es ari, pīmāram, naseņ pavysam najauši izzynuoju, ka pyrmuo oficialuo volejbola spēle Latvejā ir nūtykuse 1921. godā Rēzeknē.
Dūmoju, ka nav ari Latvejā kūpumā, nu Latgolā ir pavysam moz. Pyrms puora godu Daugovpilī iz mani vērēs lelom acim, kod es suoču stuosteit, ka tī ir taida viesture, koč voi tymā pošā futbolā, ari par spīdveju vēļ nav pat symtuo daļa pīraksteita.
Ludzā gon ir nadaudz cytaiži. Treneram i sporta školys direktoram Anatolijam Stepkānam sātā beja muzejs iztaiseits. Tī ir vysa sporta školys viesture, var saceit, ka vysa nūvoda sporta viesture. Iz sporta školys 50 godu jubileju Stepkāns beja ari gruomotu pīrakstejs. Jam beja ari vysaidys idejis, kū vēļ vajadzātu. Nazynu, voi tagad piec juo nuovis tū dorbu kaids turpynuos. Skaidrys, ka tū vajag dareit kaidam, kas ir iz vītys. Tod, kod es ite vairs nabyušu nivīnam vajadzeigs, tod es izdūmuošu, kū dareit. Es ceru, ka tys tik dreiži nabyus (smejās).
Kartenis: Anatolija Kreipāna p.a.
Paļdis par interesantū interveju!