“Ar Latgolu saitis nasaraušu” – interveja ar Kristapu Rasimu
Intervejis autore: Laura Melne
Kristaps Rasims varātu byut vīns nu tim latgalīšim, par kurim pādejuo goda laikā publiskajā telpā runuots vysvaira. Kai jis pats itamā intervejā soka: “Cikom naesi pasaruodejs televizorā – tu naeksistej.” Nu jau treis godus jis eksistej kai Jezups TV serialā “GuņsGrāks” (“UgunsGrēks”), ir pīpraseits pasuokumu vadeituojs, pavasarī īsuoce apbraukuot Latveju ar sovu monoizruodi “Personeibys daleišonuos”. Nikur nu Kristapa dzeivis nav pagaisuse ari muzyka, nu par sovu pamatprofeseju jis niu nūsauc tāva lūmu.
Kai paīt tova kasdīna? Ruodīs, ka esi troki aizjimts – filmejīs “GuņsGrākā” (“UgunsGrēkā”), vodi pasuokumus, cik vierūs, vys vēļ brauc pa Latveju ar sovu izruodi…
Aizjimteiba ir taida relativa, dreižuok tū varātu nūsaukt par dinamiskumu. As* pats sev asu prīkšnīks, šūbreid pats organizeju sovu dzeivi, naasu nivīnam eisti pakļauts. Muna pamatprofeseja ir tāvs – tū as doru dubultā, iz pylnu slūdzi (smaida). Muna dīna suocās ar tū, ka sovus jaunīšus nūvadu iz bārnuduorzu i pasoku, lai uzavad kuorteigi. Piec tam as voi nu atbraucu da studejis (Kristapa muzykys studeja “Reiga”, kurymā ari nūteik myusu saruna – red. pīz.) koč kū pastruoduot voi ari vīnkuorši pasadauzeit muzykys formatā (smejās). Tod vēļ ir “GuņsGrāka” (“UgunsGrēka”) fiļmiešona. Cīši bīži vodu pasuokumus vysdažaiduokajūs formatūs i vysdažaiduokajūs veidūs, varātu saceit ap 2–3 pasuokumim nedeļā. Bīži viņ pa dīnu organizeju vysaidys tikšonuos par nuokušajim pasuokumim, projektim i tai tuoļuok. Vokorā, prūtams, pajamu mozūs nu bārnuduorza. Vēļ ir izruode, kurū mes ituo goda martā suocem, i tod pavasarī nūlaidem taidu tūri. Tān beja dažys izruodis, nu mes vaira koncentrejomēs iz nuokušū pavasari, kod dūmojam laist vaļā nuokušū tūris daļu. Lelūs viļcīņūs vyss īt dīzgon raibi i dinamiski.
Cik bīži tev saīt pasuokumus vadeit latgaliski?
Muns uzstuodiejums ir taids, ka Latgolys geografiskajā teritorejā, prūtams, vodu latgaliski. Maņ ruodīs, ka tys ir nadiskutejams vaicuojums – pošsaprūtama dzela, ka tu esi ite, tu, logiski, runoj latgaliski. Taišni taipat beja ar izruodi – kod as beju Reigā, Ciesīs voi Saldū, skaidrys, ka as runuoju vydsdialektā, kod as asu Latgolā – dīzgon logiski, ka as sovu izruodi puortaisu. Dabiski, ka tī ir kaida dzejnīka citāti, as jūs napuorvadu, runoju originalvolūdā, bet puorejū as runoju latgaliski.
Es nagrybātu daudz runuot par taidu tālu kai Jezups, nu ir puors lītu, kurys tūmār grybātu pavaicuot. Voi tev pošam nav gryuši, ka daudzi tevi identificej na kai Kristapu, bet Jezupu?
Nā, as tū tai vīgli uztveru. Dabiski, ka ir atpazeistameiba, ka tovu seju redz. Tu vari nūstruoduot teatrī 5–10 godus, i tevi zynuos tik div treis cylvāki, partū ka teatrī jau parosti redz pa lelu gobolu, tu vēļ esi nūgrymāts (smejās). Cikom tu naesi pasaruodejs televizorā – dīvamžāļ, nu, tai ir, ka tevis nav, tu naeksistej. Kai cylvāks, kai skotuvis darbinīks tu esi nazkas naasūšs. Tu pasaruodi televizorā, i, prūtams, iz reizis ir cyta dzela. Nā, nu paļdis Dīvam, ka raidejums “Izaklausi radzāts” dareja sovu artavu – vysmoz tān mozim bārnim bīži Jezups īt kai pīvīnuotuo vierteiba. Pamatā as asu vuords plus uzvuords i tod tikai Jezups.
Foto: Muorteņš Garais
Kai tev ruodīs, voi tovs Jezupa tāls ir koč kai ītekmiejs sabīdreibys uzskotus par latgalīšim?
Uzskoti par Latgolu jau, prūtams, ir daudz i relativi. As sev kai viersaizdavumu izlīku, ka mes [latgalīši] asam pozitivi dūmojūši cylvāki. Prūtams, vysi latvīši piec sovys dobys ir relativi dryuma tauta. Žāļ, bet tai ir bejs – gon zīmeli tyvuok, gon vyss, kas myusim* ir guojs puori. Nu teiri objektivi – kod as aizbraucu iz Latgolu, as nazkai jiutu tū gaišumu cytā formā. Eipaši munā gadīnī – ka as tān pabraukoju pa Latveju, as jau radzu. As narunoju par individim, ka aizbrauksi iz sevkuru pasauļa vītu, vysļaunuokū i dryumuokū pasauļa golu, tu dabiski īraudzeisi koč vīnu pruoteigu, lobu i sirsneigu cylvāku. Latgolā ir tei koč kaida pozitivuo gaisūtne. Tū laikam var nūsaukt par sirsneibu, kas myusim ir baiguo vierteiba. Ka ir īspiejams, as raugu tū Jezupā īlikt, lai jis ir taids foršs puiss.
Itymā godā tev beja īspieja īsajust Fraņča Kempa uodā eiskinā “Gambits 1917”. Cik nūzeimeigs tev beja itys projekts, i voi pyrms filmiešonuos voi ari vyspuor esi interesiejīs par Latgolys viesturi, par pošu Kempu?
Maņ ir pasalaimiejs pīdzimt taidā vītā kai Kuorsova, kas geografiski nav tuoli nu Rogovkys. Tys jau iz reizis ir bonuss (smaida). Daudzi soka, ka Rogovka ir Latgolys Pībolga. As soku: “Nā, tod jau dreižuok Pībolga ir Latvejai kai Rogovka.” (Smejās). Maņ beja loba školuotuoja Leiga Rundāne, kas myus ar tū vysu apgaismuoja. Beja latgalīšu volūdys fakultativs, myus voduoja iz “Vuolyudzānim”, i tai tuoļuok. Maņ tei nabeja sveša padareišona, nikas nazynoms. Prūtams, Arņs Slobožanins (kinys idejis autors – red. pīz.) kai jau viesturnīks pastuosteja i atkluoja dziļuokus zamiudiņa akmiņus.
Vyss, kas saistuos ar Latgolu, maņ ir taids gūda vaicuojums. Tys ir tys, kas as asu i vysod byušu. Maņ itys ruodīs foršs projekts. Prūtams, tys beja tikai mozs īskots. Dabiski, ka tys vysod atsadur pret naudom, cylvāki palīk siermi, lai dabuotu [leidzekļus] koč drusku, drusku.
As saprūtu, ka materials eistineibā ir tik lels, ītiļpeigs, spieceigs gon nu ciļvieciskuo, gon socialpolitiskuo aspekta. Nikod navar zynuot – kai byutu, ka byutu. Puors vuordu, i vyss mož byutu sovaiduok. Mož Čyuleja tān byutu myusu sābru zeme, tū navar zynuot. Prūtams, lai nivīns mani napuorprūt, as nivīnā breidī naveicynoju separatismu. Vīnkuorši tys beja tik trauslys laiks, kod vysakas varēja nūtikt. Prūtams, as prīcojūs, ka mes asam Latveja. Jei jau tai ir moziņka, deļkam myusim vēļ vaira sasadaleit. Bet mes asam tī, kas asam. Mes asam latgalīši – latvīši ar pīvīnuotū vierteibu. Vysod ir juoapsazynoj sovys saknis, sova viesture i juopasoka paļdis cylvākim, kuri ceinejuos, lai mes šudiņ varātu te sēdēt i par tū vyspuor runuot. Vysod vajag taidus cylvākus, kas ceinejās, cytaiž mes pagaissim.
Vosorā runuojūs ari ar Gunti (Rasimu, Kristapa bruoli i grupys “Bez PVN” dalinīku – red. pīz.), i vīna nu temom beja ari “Bez PVN”. Jis saceja, ka koč i nikur nakoncertejat, mieginuojumi nūteik i nav tai, ka nikuo nadorot. Saprūtu, ka vīns nu golvonajim koncertu pauzis īmaslim ir taišni tova aizjimteiba.
Tys ir vīns nu aspektim. Ar ambicejom ir div lītys – voi nu juos aizvad da cīši augstu leimiņu voi iznycynoj (smejās). Tuos ambicejis, prūtams, ir augušys, i, ka esi izbraukuojs vysys īspiejamuos vītenis, pabejs vysaidūs lelūs i mozūs festivalūs, tod dabiski, ka ik pa laikam grybi izbaudeit koč kaidu cyta leimiņa garšu. Tūreiz suocās augstys praseibys, pyrmkuort, jau pret sevi. Suoksim jau ar tehniskū – vysus festivalus organizej kaidu pusgodu īprīkš, nu as zynu sovu dzeivi jau pusūtru godu iz prīšku, zynu, ka maņ pīktdīnis i sastdīnis ir aizjimtys.
Nui, myusim ari tān svātdiņ beja mieginuojums, mes līkam kūpā dzīsmeitis, taisom. Dabiski, ka bīži suocās vysaidi motivacejis vaicuojumi, rodūt produktu, ruodīs – kas tevi vyspuor klauseisīs? Nu tu saprūti – ka koč vīns jaunīts tevi sadzierdēs, tu jau esi padarejs pasauļa dorbu. Mes nūteikti naasam nikur pagaisušs i napagaissim. Kaidu laiku ir rodūšuo atpyuta, kas ir vajadzeiga kotrai grupai. Piec tuos parosti vysgryušuok ir atsagrīzt. Gribīs atsagrīzt pa šmukū, lai nav taids “kai beja, tai beja, tai i blīžom”. Kai daži lobi muokslinīki Latvejā i pasaulī – saroksta vīnu dzīsmi, palīk drusku, drusku populari, tod nūdzer sapeļneitū naudu i izdūmoj, ka gryb atsagrīzt. I tod atsagrīž ar tū pošu dzīsmi tikai ar drusku cytim vuordim. Tu klausīs i saprūti: nūžālojami, ka cylvāks naatsateistej. Myusim laikam ir taida loba i švaka eipašeiba kai vieliešonuos atsateisteit.
Bruoli Rasimi agrā jauneibā i itūšaļt
Kaida vyspuor niu tovā dzeivē ir muzykys lūma?
Dīzgon tīša. Gitara maņ kotru dīnu ir mašynā. Na par veļti itei ir vīta (studeja “Reiga” – red. pīz.), kur gribīs atbraukt i koč kū padareit. Muzyka beja tei dzela, kas mani pagryude pasaceit nā štatam teatrī, pasaceit, ka maņ ir lobuokys lītys dzeivē, kas dūd prīcu. Prūtams, reizem gribīs, lai byutu vaira īspieju ar tū nūsadorbuot. Muzyka ir augsta muoksla, augsta vīneiba, kas roda sajiutys, roda harmoneju. Vaicuojums, cik bīži gribīs tū harmoneju…
Cik saprūtu, tu ar sovim bārnim runoj latgaliski. Ka mes niu pasaveram iz Latgolu, tod bais pat saceit, nu ruodīs, ka jau pat leluokuo daļa vacuoku izdūmoj vysaidus argumentus, lai tū nadareitu. Tai teiri praktiski – cik vīgli tys tev ir, dzeivojūt uorpus Latgolys?
Lai runuotu ar bārnim latgaliski, vajag tikai vīnu lītu – muti (smaida). As vaira nivīnu pretrunu naradzu. Kū as asu īsavuicejs kai tāvs – nikuo nikod napuormest cytim vacuokim. Bet, gūdeigi sokūt, maņ tys ruodīs smīkleigi, ka Latgolā runoj čiuliski. Par tū pat diskutēt navajag – mes tok narunojam – vajag elpuot voi navajag? Tu bārnam atjem īspieju izveiduot sovu identitati. Tys ir taipat kai pasaceit bārnam: “Tev ir kuojis, bet tu nadreiksti staiguot, labi?” “Bet maņ juos struodoj, as varu staiguot!” “Nā, nā, nā, tu nadreiksti!”
As skaitu, ka tuos ir div dažaidys volūdys. Tei vīna ir volūda, kū vīnpersoniski, nasaskaņojūt ar puorejū vaļsti, ir apstyprynuojuse vaļdeiba kai myusu literarū volūdu. Labi, lai tai byutu – as jū cīneju, runoju jimā i tai tuoļuok. Prūtams, as dūmoju tai, kai maņ mama īvuiceja runuot, kai as runuoju ar sovom babom i dzedim, kai ar jim runuoja jūs tāvi i muotis. Tys nav nu piersta izzeists dialekts, kurā runoj tik vīnā voi ūtrā dzeraunē, tei ir instance jau godu symtim. Maņ mama vuiceja runuot latgaliski, nu jei īvuiceja ari pareizi runuot latviski. Ka ar tū bārnu runoj brīsmeigā latvīšu volūdā, kod tu navari saprast, kas tei ir par volūdu, tod rūnās vaicuojums: “Cylvāk, nūpītni!?” Tys maņ ir taids retorisks vaicuojums vysim vacuokim. Prūtams, navajag vuiceit, kotrys vacuoks pats izlem, kai jis ar sovu bārnu dareis.
Bet, pasaverūt nu tehniskuos pusis, tī “kuorklu čyuli”, kas atbrauc iz Reigu – jī Reigā ir pseidočangali, Latgolā jī ir pseidočyuli. Tod kas nūteik – tu esi voi nu tu naesi!? Maņ ruodīs smīkleigi apzagt sevi, izavaireit nu sevis. Dabiski, tei ir suopeiga tema, ka tai pasaver. As vairuokys reizis asu tū pīminiejs “Boņukā” – mes saīmam kūpā, svietejam svātkus, latgalīšu kulturys svātkus, bet tymā pošā laikā sovim bārnim tū kulturu nanūdūmam, lobuokajā gadīnī īvuicom kaidu dzīsmeiti. A kū tod mes svieteisim piec 30 godu!? Nabyus vairs nikuo taida. Logiski, ka nabyus. Kotram ir juosaprūt, kas dzeivē ir svareigi, – voi tu gribi, lai tovs bārns byutu laimeigs, voi nā. As laikam asu vacmūdeigs – grybu, lai jī byutu laimeigi (smaida) i apsazynoj sovys saknis.
Myusim saimē ir divvolūdu dzeivuošona. Bārni saprūt, kur ir atškireiba volūdā, kai tys veidojās. Jī iz reizis pīfiksej vuordeņus – kai runoj tāvs, kai mama soka. Muni bārni puorsaslādz nu volūdys iz volūdu. Nasagryb jau saslavēt, dabiski, ka koč kaidi vuordi jau giunās, bet as radzu, ka jim ir vīgli vuiceitīs angļu volūdu, as radzu, ka jī saprūt, kū nūzeimoj volūda, kū nūzeimoj volūdu atškireibys.
Navajag nivīnu vuiceit, nu īrūsynoju kotram pošam aizadūmuot i saprast, kas esi tu i kas tu gribi lai ir tovi bārni.
Voi tev kasdīnā saīt sekuot leidza jaunumim latgalīšu kultūrā?
As bīži ari, pīmāram, LaKuGā īīmu i koč kū pasaveru. Labi, maņ Facebook ir 5000 tyvuokī draugi, tai ka cīši bīži koč kas, kū as byutu gribiejs zynuot, pasleid garum ar vysaidim kaču video (smaida). As raugu sekuot leidza, cik nu saīt. Ka tu pats tymā esi koč drusku īsaisteits, tod juobyut vysmoz nadaudz informātam par tū, kas nūteik. Kai kotram nu myusu, prūtams, ir lītys, kas mani nainteresej. Nu, ka as īslādzu televizoru i tī ir raidejums, kas mani galeigi nainteresej, bet koč nadaudz skar Latgolys temu, as pat nu “Simpsonu” varu puorslēgt iz tū. Pīmāram, par koč kaidu uzjāmumu, kura produkceja mani galeigi nainteresej. Bet tys ir Latgolā, cylvāki tū dora, i as nūsaveru da gola, lai zynuotu ar kū lepuotīs.
Foto: Juoņs Deinats
Kai ari pats saceji, jau puora godu vaira naesi Dailis teātra štata akters. Voi napītryukst teatra taidā klasiskā nūzeimē?
Tod, kod pīdzymst bārni, tev pasauļs nadaudz izamaina. Vysmoz maņ tai beja (smejās). As suoču vysu izviertēt – voi es doru tū, kas maņ roda prīcu. Ka as tū doru, tod vyss kuorteibā. A ka nadoru – kū as daboju voi zaudeju. Ka daboju kaidu materialū lobumu, tod veramēs, voi pīteikamu i adekvatu tam laikam, kurū as zaudeju, kū as varātu pavadeit, radzūt sovus bārnus.
Dabiski, ka teatris tev atjam laiku, drausmeigi atjam. Tys ir ari vīns nu aspektu, parkū as aizguoju nu Dailis – ka tu gondreiž kotru dīnu esi teatrī nu deveņu reitā da vīnpadsmytu vokorā ar dažim izjāmumim i saprūti, ka tys nav tys, kū tu gribi dareit. Žāļ, prūtams, ka tei idille par teatri drusku sabruka, piec tam kod daudzus godus esi vuicejīs i guojs iz tū. A ka tū daboj, saprūti, ka nazkai nā… Tī beja baigi daudz aspektu, kurūs as jau saskaiteju: saprotu, ka muzyka manī skaņ vaira, naradzu bārnus, bet grybu jūs redzēt, i vēļ cyti aspekti.
Voi as atsagrīzšu teatrī? Mož pat i varātu. As naaizīmu nu teatra. Ka tys mani nainteresātu, as nataiseitu sovu izruodi. Koč kas tymā vysā maņ ruodīs saistūšs, i maņ gribīs tū koč kaidā formatā dareit.
Tu teatrī esi dorbuojīs ari saisteibā ar muzyku.
Nui, as beju sarakstejs muzyku četrom izruodem, vēļ divejom aranžiejs. Eistineibā muzykys faktors fiziski nūstruoduoja, ka as aizguoju uorštatā. Tys beja taišni tys moments, kod vīnai izruodei beja juopabeidz muzyka, i laiks nadeve par sevi lobys zynis.
Pyrmuo izruode, kam muzyku saraksteju, vyspuor saguoja kai hohma – izruodei beja paradzāts vīns komponists, kurs kavējuos i nadeve par sevi zini. Vīnā šaļtī myusu kursa vadeituojs Miša Gruzdovs soka: “Kristap, tu tur mūziku vai kaut ko sameklē, kaut ko tu tur uztaisi.” Ar vuordu “uztaisi” vysu kū var saprast – pajem nu YouTube i raugi, ka tik koč kas ir. As nūguoju iz sātu i nuokušajā reitā jau atguoju ar disku – vokur muzykys goboli, pa nakti saraksteju. Jis klausuos, soka, ka vēļ koč kū vajadzātu. Atnešu vēļ vīnu disku, kū pa nakti iz gičys beju saspieliejs. Suocēs kai hohma, a beiguos: “Kristap, tu tur visu arī izdari.” Piec tam vēļ nūkrytu i salaužu rūku – div nedelis da pyrmizruodis cylvāks nūkreit, salauž rūku i vēļ muzyka jam juoroksta (smejās). Tymā godā ari nūruovu “Spēlmaņu nakts” nominaceju kai muzykaluos partiturys autors, nu tys beja tai sovdabeigi – nivīns jau nasaprota, ka tei beja muna muzyka, vysi skaiteja, ka tys ir muzykys nūformiejums, apmāram “nu YouTube atrodi i salyki”. As beju kautreigs, lai vysim pasaceitu, ka tū saraksteju. As naasu komponists. Pīters Vasks, Raimonds Pauls ir komponisti, as asu puiss, kas nazkaidys melodejis saraksteja. As reizem saprūtu, ka navajag byut kautreigam, ir juopasoka, ka koč kū esi izdarejs. Ar tū reizem myusim kai nacejai ir problema – nanūviertejam sovu dorbu da gola.
As vēļ grybātu tū lobpruot dareit, nu, ka tu esi iz skotuvis, tys nazkai pats par sevi nūteik. Ka naesi tamā konkretajā apritē, tod saīt mozuok. As ari atsaduru pi tuo – ka tu naesi koč kaidā dzelā ar akademisku izgleiteibu, ir gryuši tū dareit. Ka tu dzeivoj tikai iz sajiutom, izdareit profesionali ir tai nadaudz pagryuši.
Nu suokuma tu saceji, ka tev dzeive tān ir dinamiskuoka, bet, cik saprūtu, tu jiutīs mozuok nūslūguots nakai teatra laikā?
Sovaižuok nūslūguots. Atškireiba ir tymā, ka tu atej iz teatri i tev tī juonūsiež 12 stuņdis, tu tuos 12 stuņdis napavodi struodojūt. Cīši bīži beja tai, ka tu div stuņdis nūsiedi mieginuojumā, 20 minutys pamieginoj, tod otkon div stuņdis siedi. Tod beidzās mieginuojums, tev treis stuņdis ir pauze, kod tu puorsagierb, vēļ koč kū dori. Vokorā ir izruode, kur tev treis reizis juoizīt. Tu esi nūčakariejs gondreiž vysu dīnu. Tān tys vyss nūteik dinamiski, bet as sev dzeivi pats sakuortoju. Ka saprūtu, ka tys maņ čakarej laiku, as tū vīnkuorši nadoru, ka tys maņ nikuo loba nadūd.
Foto: Raivo Sarelainens
Tev tys uorejais tāls vysod ir taids dīzgon pozitivs…
As asu taids skorbais tips. Dryumi skorbais tips.
Maņ ruodīs, ka uorejais tāls ir tam dīzgon pretiejs.
Nā, nā, muns uorejais tāls ir dryumi skorbais tips. Maņ vīnkuorši nasaīt (smejās). As raugu naizalikt. Reizem jau saīt, ka as puorgurstu nu publicitatis… Teoretiski jau grybātūs natāluot nivīnā breidī, saceit vysu, kū dūmoju, bet reizem saprūtu, ka varbyut ari navajag, navaru tū atsaļaut, lobuok byušu pseidopozitivs. Reizem nūžāloju, ka ir taidi puors gadīni bejuši, bet, prūtams, as raugu byut cytur ari taids pats, kaids asu ite.
Viesturs Kairišs intervejā žurnālam “A12” saceja, ka juo dzeivis koncepceja ir piļneigi skaidra – kod jis byus vacs, jis dzeivuos Latgolā i runuos latgaliski. I, ka kaids nasaprass, lai losuos paceli. Voi tu esi dūmuojs par atsagrīzšonu Latgolā?
Kai as itū palaižu garum!? Gūdeigi sokūt, Viestura kai režisora daiļrade da šam mani nabeja cīši saistejuse, jis nūteikti nabeja muns mīluokais režisors, nu tys, kū jis šūbreid dora, mani uzrunoj vaira kai jebkod. Pīmāram, pādejais “Boņuks”, kod izīt latgalīts i koč kū nūsačyuļoj, a izīt Kairišs i rauga aiz pietātis pret vītu, kur jis ir, runuot latgaliski, i jam saīt dīzgon labi.
As vacumdīnuos nūteikti dzeivuošu koč kur mozā budkā pi azara, partū ka azars ir muna stiheja. As varu pi jiurys aizīt, pasavērt i pasaceit: “Eh, apnyka, braukšu iz sātu.” Pi azara maņ nazkai tei energetika ruodīs saistūšuoka. As izdūmuoju, ka tod muola pūdus lepeišu. Nūpītni. Na jau partū, ka maņ ruodīs, ka vajag turpynuot tradicejis. As jūs varbyut tikai sev taiseišu. Koč kū taidu… (pacyloj sūpluok asūšu Ušpeļa taiseitu malnuos keramikys bļūdu). Nadaudz pasavuiceišu, i tod varēs. I vēļ veinu taiseišu. Veinu, šmakovceņu… Radzu, ka ir sovs duorzs, tai i dzeivoju ar sovu sīveņu laimeigi, gaidu unukus, kas ik pa laikam atbrauc gostūs.
Ar Latgolu as nūteikti nivīnā breidī saitis nasaraušu.
Tai kai sasarunojam vaļsts svātku laikā – voi tu skaiti sevi par patriotu?
Nūteikti. Ka as naskaiteitu sevi par patriotu, as nabyutu ite. Ka gūdeigi, tod patriotisms ir tys, kas tur pi Latvejis zemis. Ka as dzeitūs piec naudys, tod as vysdreižuok byutu kur cytur, kai daudzi tū izdarejuši. Nu navajag nivīnam puormest, kotrys dzeivoj, kai gryb. Itymā vysā ir nazkas taids, kū navar apraksteit – kūpejuo identitatis i sakņu sajiuta, kū navar saraut. Nui, Latgola ir pyrmais, nu Latgola ir Latvejis sastuovdaļa, kū navajag aizmierst i kas ir baigi svareigi. Myusim vajag ceineitīs, nu navajag kautīs voi atsadaleit. As sovu latgaliskū identitati skaitu par pozitivu viestejumu, raugu radeit par Latgolu pošsaprūtamu lobu īspaidu. As tū saradzu kai leidzāspastuoviešonu – vīnleidzeibys zeimi Reigai, Kūrzemei, Vydzemei, Zemgalei i Latgolai, kotram ar sovu ūdzeņu.
As nūteikti asu patriots i vuicu tū bārnim. Maņ ruodīs, ka ir svareigi, ka jī, pīmāram, muok dzīduot vaļsts himnu. Ka tu naesi sovys valsts patriots, tod kū tu te vyspuor dori!?
*Piec Kristapa lyuguma juo lītuotī vuordi “as” i “myusim” natyka aizstuoti ar latgalīšu rokstu volūdys normom atbylstūšajim “es” i “mums”.