Roksta autors: Vadims Maksimovs

Vaļsts svātku laikā Preiļūs kas gods gūdynoj Luočplieša Kara ordiņa kavalīri Ignatu Beču, kas beja vīns nu radzamuokajim latgalīšu karaveirim Pyrmajā pasauļa karā i Latvejis atbreivuošonys ceiņuos.

Ignats Bečs dzims 1890. goda 14. februarī Preiļu pogosta Litavnīkūs tryuceigu zemnīku Jezupa i Elizabetis sešu bārnu saimē, kurā vysi beja dāli i treis nu tim palyka par karaveirim. Ignats Beidze Preiļu tautškolu i piec tam papyldynuoja zynuošonys pošvuiceibys ceļā, part ka agri myra tāvs i beja juopaleidz saimei. 1912. godā, sasnīdzūt 21 goda vacumu, I. Bečs tyka īsaukts Krīvejis armejā i dīnēja 20. Sibira strielnīku pulkā Aizbaikalā. 1914. godā, suocūtīs Pyrmajam pasauļa karam, jis kūpā ar sovu pulku ceinejuos pret vuocīšim Zīmeļrītumu frontē, pi Varšavys, i vāluok Reigā. Par varūneibu jū kaujuos paaugstynuoja par viersnīku.

1916. godā Ignats Bečs ceinejuos jau latvīšu strielnīku rynduos. Jis ir pīsadalejs ari Jelgovys atbreivuošonā aba viesturiskajuos Zīmyssvātku kaujuos Teireļpūrā, kas nūtyka nu 23. leidz 29. decembram (nu 1917. goda 5. janvara leidz 11. janvaram piec jaunuo styla). Bruozmainajā uzbrukumā pyrmajuos rynduos devēs ari I. Bečs i pi Lūžmetiejkolna tyka īvaiņuots. Par nūpalnim Krīvejis armejā I. Beču paaugstynuoja dīnasta pakuopē i apbolvuoja ar 3. i 4. škirys Jura krystim, kas beja augstuokuo Krīvejis imperejis armejis gūda zeime par varūneibu, i Stanislava ordini – viersnīka gūda zeimi.

Kod piec 1917. goda Oktobra revolucejis cariskuos Krīvejis armeja tyka mobilizāta, I. Bečs atsagrīze sova tāva sātā. Te jis sagaideja naatkareiguos Latvejis Republikys proklamiešonu 1918. goda 18. novembrī. Nu jaundybynuotuo Latvejis vaļsts vēļ beja apdraudāta, i I. Bečs saprota, kaids ir juo pīnuokums – jis devēs iz Reigu i breivpruoteigai īsastuoja Latvejis armejā. Ignatu Beču īskaiteja pulkveža Oskara Kalpaka balatjonā, jis pīsadaleja kaujuos Kurzemē i vāluok Cāsu rūtys rynduos paleidzēja atbreivuot Reigu.

1919. goda 30. septembrī I. Beču paaugstynuoja par kapteini i puorcēle par bataljona komandiri iz Latgolys partizanu pulku, kurs Kūrzemis divizejis sastuovā ceinejuos par Latgolys atbreivuošonu nu Padūmu Krīvejis interventim. 1920. goda janvara–februara uzbrukumu rezultatā Latvejis armeja austrumūs sasnīdze latvīšu tautys etnografiskūs rūbežus. Latveja dabuoja atpakaļ ari seneju latvīšu zemi – Abrenis nūvodu. Ar sevišķu pacyluoteibu itamuos kaujuos guoja vysi Latvejis armejis ceineituoji, bet seviški Latgolys partizanu pulks i latgalīši, kas atsaroda cytuos karaspāka vīneibuos.

1920. goda 2. februarī pi Augšpiļs (Višgordys) sova bataljona prīkšgolā styprys īnaidnīka apšaudis laikā Ignats Bečs ījēme stipri nūcītynuotū kolnu, ar lūžmetieju pyrmais izskrīnūt tymā i atkluojūt guni iz īnaidnīku. Pasateicūt juo personeigajai drūsmei i prasmeigajai kaujis vadeibai, tyka atsysti treis īnaidnīka pretuzbrukumi i nūturāts strategiski svareigais aizsardzeibys punkts. Par varūneibu i drūsmi itymuos ceiņuos Ignats Bečs tyka apbolvuots ar Luočplieša Kara ordini.

Ignats Bečs (stuov 2. ryndā 4. nu kreisuos pusis) rūbežsardzis sastuovā, vīta i laiks nav zynoms.

Piec Latvejis mīra leiguma nūsliegšonys ar Padūmu Krīveju 1920. goda augustā I. Bečs vēļ gondreiž godu palyka armejis runduos iz Latvejis austrumu rūbežim, piec tam demobilizējuos i atsagrīze tāva sātā, bet na iz ilgu laiku. Par reizi piec Latvejis naatkareibys aizstuoviešonys jis breivpruoteigi īsastuoja Rūbežsordzis dīnastā Ludzys aprinčī i tyka īcalts par Zylupis apgobola 1. rūbežapsardzeibys rajona prīkšnīku, bet vāluok – taidā pošā omotā Pasīnis rajonā.

Dorbs Latvejis rūbežys apsardzeibā I. Bečam beja gon atbiļdeigs, gon gryuts i beistams, partū ka Padūmu Krīveja (vāluok PSRS) dažaiduos sovuos īstuodēs gataveja spīgus i agitatorus, kurus napuortrauktai īsyuteja ci ari ceņtēs īsyuteit Latvejā, lai grautu tū nu īkšīnis. Par Moskovys naudu tyka organizātys nalegalys tipografejis, rakstiski i mutiski stuosteitys puosokys par dorbaļaužu “paradizi” Padūmejā i tautys tryukumu i apspīsteibu Latvejā, kai ari vuoce militara, ekonomiska i politiska rakstura viests par Latveju.

Par nūpalnim Latvejis vaļsts dīnastā Ignats Bečs 1929. goda 13. novembrī tyka apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordini.

Ignats Bečs ar dzeivisbīdri Annu i dālu Viktoru Preiļu pogosta Litavnīkūs 1931. g.

1936. goda 2. decembrī gazetā “Latvijas Kareivis” publicāta viests: “Iekšlietu ministrs V.Gulbis iecēlis līdzšinējo robežsargu brigādes II bataljona 1.rotas komandieri kapteini Ignatu Beču par Jaunlatgales apriņķa policijas 1.iecirkņa priekšnieku Jaunlatgalē skaitot no 16. decembra.” Suocēs Ignata Beča dorbs sabīdriskuos kuorteibys i drūšeibys sardzē. 1939. godā jū puorcēle taidā pošā omotā iz Preiļu piļsātu. Mīra laikā I. Bečs pīsadaleja ari sabīdriskajā dzeivē i dorbuojuos vairuokuos organizacejuos. Beja preciejīs, i saimī beja vīns dāls, nu mīra dzeivi puortrauce tragiskī nūtykumi – Ūtrais pasauļa karš.

1940. goda junī ari Preiļūs īsaroda Sorkonuos Armejis dalis, julī padūmu varys īstuodis I. Beču atbreivuoja nu dorba. Jis puorsacēle iz dzeivi Preiļu pogosta Litavnīku cīma Sauleišu sātā, kur Latvejis vaļdeiba jam beja daškeiruse 10 hektaru zemis. Bet jau juļa beiguos čekisti I. Beču apcītynuoja i, pajamūt leidza vysus juo dokumentus, ordiņus i zūbynus, nūvede iz Daugovpiļs cītumu. Saime dzeivuoja naziņā par juo liktini, tikai 50. godu suokumā sīva nu Moskovys sajēme izziņu, ka 1941. goda 14. junī Ignatu Beču deportēja iz koncentracejis nūmetni Krasnojarskys apgobolā, kur 1943. godā jis guoja būjā.

Pīmineklis I. Bečam Litavnīkūs, I. Vilcānis karteņa, www.preili.lv

Pyrmuos plašuokuos viests par Ignatu Beču pasaruodeja Atmūdys laikā Preiļu nūvoda viesturis pietnīka Ontona Anspaka publikacejā gazetā “Jaunais Ceļš” 1990. goda janvarī. Tys beja laiks, kod latvīšu tauta pakuopeniski nu jauna apsazynuoja sovys vaļsts viesturi i varēja paruodeit gūdu sovim varūnim. Ar Beču dzymtys atbolstu 1992. godā Ignata Beča dzymtajā vītā pastateja pīminis akmini. Nu tuo laika kotru godu Luočplieša dīnā 11. novembrī itymā vītā Preiļu nūvoda ļauds gūdynoj vysus Breiveibys ceiņu dalinīkus. 2015. godā Zemissardzis 35. nūdrūšynuojuma bataljona štabā Preiļu pogosta Litavnīkūs I. Bečam izveiduoja pīminis zalu par īguļdejumu Latvejis naatkareibys izceineišonā i nūstyprynuošonā.

Roksta sagataveišonā izmontuoti Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja materiali.