Latgolā aktivi gatavejās Latvejis vaļsts symtgadis svieteišonai
2017. godā, kad gaidoma Latvejis vaļsts symtgadis svineibu atkluošona, lela lūma byus Latgolai i latgalīšim, izceļūt nūvoda davumu Latvejis vaļsts rosšonuos procesā. Kai informej Kulturys ministreja, sadarbeibā ar pošvaļdeibom, navaļstiskajom organizacejom i Latgolys uzjāmumim aktivi nūteik gataviešonuos symtgadis svieteišonai. Latgolys kongresa symtgadis pasuokumu cyklys aizasuocs ar vairuokom nūtikšonom i jau cytugod paradzātys vaira par 30 nūtikšonom, centraluo nu tom byus Latgolys kongresa symtgade majā i tuo ītvorūs nūteikūšais 4. pasauļa latgalīšu saīts.
Sadarbeibā ar Latvejis Nacionaluos bibliotekys Bārnu literaturys centru, autoru kolektivu – Leiga Rundāne, Aelita Andrejeva, Ilga Šuplinska – Rēzeknis Tehnologeju akademeja veidoj izgleitojūšu izdavumu “Gostūs pi Boņuka” – popularzynuotnisku, bilingvalu (latvīšu literarajā volūdā i latgalīšu rokstu volūdā), interaktivu izdavumu par Latgolu suokumškolys vacuma bārnim, aktualizejūt nūvodvuiceibys vuiceišonūs i školuos, i individuali, kai ari ruodūt latgaliskuo latviskuma cytaideibu Latvejis viesturis i kulturys kontekstā. Sagataveišonys procesā teik apzynuoti vītejī dzeivuotuoji, dzymtuo vīta i apleicīne, tradicejis, profesejis, vysaidys svietejamuos dīnys i cylvāka dzeivis gūdi, Latgolys simboli i Latgolys nūvodi.
Sovukuort Bolvūs nūteik lekceju cykls “Latgales ceļš pretī Latvijas valstij (1915-1920)”, kurymā Zīmeļlatgolys izgleiteibys i kulturys darbinīki izzynoj Latvejis dybynuošonu vysaidūs kontekstūs. Ceļā iz Latgolys kongresa i Latvejis vaļsts symtgadi itūgod i ari 2017. godā Vaļsts Kulturkapitala fonds dūs papyldu atbolstu medejim sabīdriski nūzeimeiga satura veiduošonai ar mierki styprynuot latviskū i latgaliskū kulturtelpu i valstiskū apziņu Latgolys planavuošonys regiona pīrūbežys teritorejā.
Symtgadis svineibys teik veiduotys, kab stuosteitu Latvejis stuostu, partū teik radeiti jauni Latvejis izzynuošonys i apceļuošonys maršruti “Valstiskuma veidošanās ceļi”. Itī septeni eipaši symtgadei veļteiti maršruti paleidzēs īpazeit i Latvejis kulturviesturi, i gasteit i sajimt pīredzi pi vītejūs Latvejis uzjiemieju, i tī jau itūšaļt teik sagataveiti, apkūpojūt vītejūs dzeivuotuoju stuostus, kas papyldynuos kotru maršrutu. Latgolā byus div maršruti – Muorys ceļš i Daugovys ceļš. Sevkuram ir vareiba īsnīgt sovus prīšklykumus itūs maršrutu papyldynuošonai asociacejai “Lauku ceļotājs”.
Vīna nu Latvejis vaļsts symtgadis svineibu atkluošonys centralajom nūtikšonom 2017. godā byus Latgolys kongresa symtgade, svietejūt viesturiski nūzeimeigū lāmumu, kod latgalīši nūsprīde par kūpeigu ceļu ar Vydzemi i Kūrzemi iz naatkareigu Latvejis vaļsti. Plotā nūtikšonu programā nu 1. da 7. maja Rēzeknē nūtiks viesturiskys ekspozicejis attaiseišona, pīminis vītys atkluošona viesturiskajā Latgolys kongresa nūtikšonys vītā, komponista Riharda Dubrys dorba pyrmatskaņuojums Latvejai Nacionaluo simfoniskuo orkestra i Vaļsts akademiskuo kora “Latvija” izpiļdejumā. Daugovpilī nūtiks Tautu forums, akcentejūt mozuokumtauteibu lūmu Latvejis vaļsts izveidē, eipaša ūzulu stateišonys akceja, 4. maja svieteišona ar Boltuo goldauta svātkim i cytys nūtikšonys, kas ļaus pīredzēt, pīdzeivuot, sajust Latgolu.