Nu Rēzeknis vīsneicys viesturis puslopu

Nu Rēzeknis vīsneicys viesturis puslopu

Autors: Kaspars Strods
Kartenis nu Latgolys Kulturviesturis muzeja arhiva

Par Latgolys sirdi sauktuo Rēzekne pādejuo godu dasmyta laikā pīdzeivuojuse lelys puormainis, niu piļsāta ir gon sakūpta, gon labīkuortuota. Tān ari palics zynoms, ka pavysam dreiž vacpiļsātys golvonajā Latgolys ūļneicā gaidoma vierīneiga rekonstrukceja, kur doromūs dorbu sarokstā īsakļaun ari jaunys vīsneicys izbyuve. Zynoms, prīcej, ka Latgolys ūļneicai byus jauna elpa i skots, bet na mozuok svareigi ir zynuot ari ituos vītys viesturiskū izceļsmi. Itūreiz par vīnseicys ākys (tagadejuos Atbreivuošonys alejis, Breiveibys i Latgolys ūļneicu krystuojumā) byuvnīceibu seikuok pastuosteja Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods.

 Publiskuos apsprīsšonys process

Jau nu 20. godu symta suoku vīns nu Rēzeknis “dzeivuokajim” rajonim ir niulenejais Atbreivuošonys alejis, Breiveibys i Latgolys ūļneicu krystuojums. Pyrmuos Latvejis Republikys laikā (1918–1940) pakuopeniski pīauga na viņ piļsātys dzeivuotuoju skaits, bet leidz ar vairuoku jaunu infrastrukturys i apkuortiejuos vidis projektu realiziešonu palelynuojuos ari turistu skaits piļsātā. Lai ari Rēzeknē dorbuojuos vairuokys nalela tipa vīsneicys, arviņ bīžuok aktualizejuos vaicuojums par piļsātys gostu izmytynuošo nu i vajadzeigūs apstuokļu nūdrūsynuošonu vysaugstuokajā leiminī.

1938. goda beiguos suocēs publiskuos apsprīsšonys process par jaunceļamuos vīsneicys izbyuvis vītu, kuo rezultatā tyka nūlamts, ka vīsneica atsarass Atbreivuošonys alejis i Vīneibys ūļneicu krystuojumā. 1939. goda suokumā Latvejis Kreditbanka izsludynuoja projektu konkursu ar mierki vairuokuos Latvejis piļsātuos izbyuvēt modernys vīsneicu ākys. Kūpumā projektā pīsadaleja 66 autori ar 67 dažaidim dorbim. Bez jau mynātuos Rēzeknis vīsneicys izbyuvis leidzeigi projekti tyka apstyprynuoti ari Jelgovā, Cēsīs, Valmīrā i Rūjienā. Cyta storpā, vierīneiguma i izmoksu ziņā visapjūmeiguokū projektu tyka paradzāts realizēt Jelgovā (kūpejuos izmoksys ap 300 000 latu).

 
Rēzeknis Vīsneicys mets, 1939.g., A. Borbals

Rēzeknis vīsneicys byuvnīceibai kūpumā tyka sajimti 13 projektu pīsacejumi. Par lobuokū projektu tyka atzeits arhitekta Aloizija Borbala (1907–2000) izstruoduotais mets. A. Buorbals pyrma tam beja leidzadorbuojīs Breiveibys pīminekļa (1935) ceļtnīceibys projektā, kai ari projektiejs šykalada fabrikys A/S “Laima” jaunū āku (1939). Rēzeknis vīsneicys byuvnīceibys projekts paredzēja, ka ākai byus treis stuovi, kurūs atsarass 15 vīnvīteigūs i četrys divgultu ustobys, taipat treis apsprīžu telpys, restorans, banketu zals i garaža. Blokus klasiskajam restoranam beja paradzāts izbyuvēt ari atsevišķu pīna restoranu. Ākys projektiešonys laikā tyka atmasta īcere ākā izvītyuot ari Armejis Ekonomiskū veikalu. Projekta suokūtnejuos izmoksys beja ap 250 000 latu. Juoatzeimoj, ka Rēzeknis vīsneicys āka beja īcarāta ari kai vīna nu Helsinku Olimpiskūs spēļu (1940) gostu apsamesšonys vītom, bet dīvamžāļ spēlis tyka atcaltys, suocūtīs Ūtrajam pasauļa karam.


Rēzeknis Vīsneica piec 1944. goda bombardiešonys

Vīsneicys byuvnīceiba

Leidz jaunceļamuos ākys byuvnīceibys suokumam itymā vītā beja cytys byuvis, kurys Latvejis Kreditbanka atpierka nu tūs eipašnīku (Rēzeknis īdzeivuotuoju – Vasiļkova i Formakova), pīškierdama kungim jaunys dzeivuojamuos plateibys. Vīnā nu nūjaucamajom ākom atsaroda Balanovu saimis konditorejis veikals, bet ūtrajā treisstuovu myura nomā dorbuojuos dažaidu preču veikali (tymā skaitā Monesa Tafelšteina elektroinstrumentu, velosipedu i īrūču tierguotova). 1939. goda aprelī suocēs īprīkš nūsauktūs āku demontiešonys dorbi.

Vīsneicys byuvnīceibai beja juosasuoc 1939. goda julī, vystik realī ceļtnīceibys dorbi aizakavēja, partū ka piļsātys vaļdis i projektietuoju vielmis atsaškeire. Golvonuos dūmstarpeibys roduos par apsprīžu i turistu izmytynuošonys telpu izmārim. Taipoš dorbus aizkavēja ari vīsneicys ākys nūvītuojums (Rēzeknis upis tyvums), leidz ar tū beja vajadzeiga attīceiguos vītys pasorguošona nu applyusšonys draudim. Rezultatā tyka izbyuvātys aizsargdambys, kurom beja juopasorgoj jaunbyuve nu Rēzeknis upis iudiņa leimiņa pasaaugstynuošonys. Nasaverūt iz problemom, jaunuos vīsneicys ākys byuvdorbi suocēs 1939. goda septembra ūtrajā pusē, i tūs veice byuvuzjiemiejs H. Liepiņš

Svineiguo pamatakmiņa īlikšona nūtyka 1939. goda 5. novembrī. Pasuokumā pīsadaleja Latvejis Kreditbankys direktors Andrejs Bierzeņš (1875–1941) i Rēzeknis apriņķa prīkšnīks Staņislavs Kurseits (1897–1980). Decembrī, īsastuojūt vāsuokim laikapstuoklim, byuvnīceibys process iz laiku tyka apturāts i atsuokts 1940. goda suokumā.

Nasaverūt iz sarežgejumu, kuri roduos byuvnīceibys gaitā, svineiguo vīsneicys atkluošona tyka paradzāta 1940. goda septembrī. Dīvamžāļ nūtykušūs politiskūs puormaiņu deļ (Padūmu Savīneiba okupēja Latvejis teritoreju) 1940. goda 17. septembrī atkluošona nanūtyka i ākys ceļtnīceiba natyka pabeigta. 1940. goda beiguos vīsneicys ākai nabeja izbyuveitys jumta konstrukcejis, padūmu varys īstuodis sūleja dorbus pabeigt leidz 1941. goda pavasaram, vystik tys natyka padareits, i 1944. goda aprelī padūmu aviacejis uzliduojuma laikā āka gondreiž piļneibā tyka iznycynuota (sasaglobuoja viņ atseviški fragmenti). Vāluokajūs padūmu varys godūs āka tyka puorbyuveita.

Vīsneicai dūtī nūsaukumi

Runojūt par vīsneicai dūtajim nūsaukumim, zynoms, ka 1960. godā vīsneicys nūsaukums beja “Latgale”, vīsneica gostim beja atvārta leidz 1993. godam, piec rekonstrukcejis vīsneica atkuortuoti palyka pīeimama 2005. godā ar nūsaukumu “Kolonna Hotel Rēzekne” ar restoranu “Rozālija” (Breiveibys īla 2). Pošreizejuo vīsneica “Latgale” (Atbreivuošonys aleja 98) sovys durovys vēre vaļā 1991. godā.

Rēzeknis Vīsneica, 2015. gods