Pyrma ituo gods Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys sovu 2016. gods pavasarī žurnalam “A12” veiduotū interveju ar pārnejuos “Boņuka” bolvys laureatu Aņsi Ataolu Bierzeņu pīduovoj Lideja Lubuone.

Kai tys gadejuos, ka par sovu nūvadnīku varim saukt reidzuonu, “Maskačkys spieļmaņu” muzykantu i datorzynuotnīku Aņsi Ataolu Bierzeņu?

2003. godā sasprīžu, ka vajag dzeraunē sātu. Latgolā juos tūlaik beja cīš lātys – par tyukstušu varēja nūpierkt ar nazcik hektaru zemis. Es nūpierku nadaudz duorguoku, a taidu, kas maņ cīš īpasatyka – ar ustobu iz diveju golu, lelu myura klāvu, oku iz olūta, lobim sābrim, lelu zemi vīna gobolā apleik sātai, tyvuok pi Reigys, a jau eistynā Latgolā ar šmuku volūdu.

Tovs dzīšmu albums “Pasaver“ itūgod Latgalīšu Kulturys goda bolvā sajēme Boņuku par lobuokū davumu šlagermuzykā, i īprīcynuoja klauseituojus ar melodejom ‒ spraksteigom kai guņkurs i smeļdzeigom.

Koč i Latgolys kuļturā, i sabīdryskajā dzeivē asmu darejs daudz, ite pyrmais Boņuks, kū sajiemu. Nazcik reižu beja nominacejis, a nazkai da gola nikod nasalūbe. Deļtuo beju prīceigs, skaidra dzela. Žāļ, ka navarieju jū sajimt kluotīnē, kam beju jau izslūdynuots mekliešonā i deļtuo nu Latvejis nūbraucs politiskajā emigracejā. A mes nūsvietejom i svešumā. Aļbums “Pasaver“ – ite muna nazcik godu dorba apkūpovums, vaiņuks. Nui, naasmu juo cīš reklamiejs, kam deļ maņ svareigs na muzykys bizness, a vareiba rodūši izapaust. A tī, kas var tovu dorbu nūvērtēt, jū atrass i bez lelys reklamiešonys.

Cyta vydā, godus treis raudzeju dabuot deļ juo izlaisšonys naudys – kur tik nadevu projektus, tymā skaitā i nazcik raižu LRAA Latgolys kuļturys programā. Nadabovu ni kapeikys i golā izlaižu par sovu naudu. Tys tai, puordūmim ap projektu viertiešonys i finaņsiejuma daškieršonys kvalitetu.

Puorsteidze ar aizmierstim i nazynomim vuordim ari dzīšmu teksti suleigā latgalīšu volūdā, kai jius sasatykot?

Pa izaceļšonai asmu puskrīvs/pussielīts aba, kai Leivuonā soka, puordaugavīts. Muote īt nu Picera (juos babys i dzedi nazkod atguoja da Moskovys mīsta nu Rjazanis gubernis). Tāva radne īt nu Naratys. Tī volūda taida pat kai i Latgolā, izškireibys napalelys. Školys godūs suoču aktivai nūsadorbuot ar folkloru, tī jau vajadzēja dzīduot vysaiduos izlūksnēs, tys mani cīš aiziņteresēja, suoču iņteresētīs ap dialektologeju, raudzeit runuot ar vysim jūs vītrunuos. Partū i latgalīšu tekstūs montoju senejus, originalus i lokalus vuordus, kas paruoda volūdys šmukumu i spāku. Pa manim, nav jāgys raksteit dzīsmis pusčyuļu volūdā aba tai saucamajā trešajā dialektā – baļtīšu vuordim ar latgalīšu izrunu. Ka dor, dor kvalitativai, vaicoj eistynus vuordus i formys.

Braukalādams folklorys i lingvistiskuos ekspedicejuos asmu dajiucs vysod dasamāruot informanta runai. Tys jau nūteik nauošmai, automatiskai. Var saceit – jau taids kai profesionalais idiotisms. (Smejās.) Napaseņ puors mienešus vuicejūs Meksikā – tī sasavuiceju runuot spaniski jūs variantā. Nūbrauču da Kubys – tī jau vysā cytaiž runoj, pīvadumam, nūrej gola “s“, soka na “tres“, a “tre“. Par puors dīnys jiutu – jau dasamārovu, izamej muna volūda.

Piec bolvys sajimšonys beja ažiotaža, ka esi lelai daļai klauseituoju nazynoms, naesi pamonoms šovūs, koncertūs, aptaujuos..

Šļagermuzykys golvonuo publiskuo scena – ite šlageraptauja Latvejis televizejā. 2011. godā tī pīsadaleju ar dzīsmi i klipu “Babeņa“. Tys beja interesantai, a tūlaik saprotu, ka tuos dzelys nanūteik tik vīnkuoršai: padūd dzīsmi i gaidi, lai tauta nūviertej. Tī, kas pajam pyrmuos vītys, iz ituos dzelys izdūd cīši daudzi laika: losa parokstus iz gazetys lapeņu, syuta viestulis “draugūs“, spamoj pa e-postim. Maņ tik daudz laika nabeja, partū finalā naizguoju.

Vāluok pīduovovu Babru Arvidam vēļ puors sovu dzīšmu, jis interesis naizruodeja, muni dasacejumi nazkur “pagaisa“, a jū baksteit da dabaksteišonys maņ nabeja ni laika, ni gribiešonys.

Dzeivē vajag īt na pa vīgluokū voi izdeveiguokū ceļu, a pa ceļu, kurs tevi iņteresej, redzīs svareigs. Tūlaik nu dzeivis byus jāga. Kū vacuoks teiku, tū vaira itū saprūtu. I, ka jaunom dīnom beju gotovs puorsadūt, kab aizpeļneitum vaira, to tān jau puorsadūtum tik situacejā, kod vysā nabyutu iedīņa sātā.

Pīvadumam – nikod naasmu halturejs ar sintezatori. A varātum. I byutu vīgļuok. I naudys vaira. I sprostai publikai lobuok patyktu. A nagrybu. Partū ka na deļ naudys es ar muzyku nūsadorboju.

Cytūs dorbūs tys pat. Saceisim, dzeraunē dorbus ari doru deļtuo, ka maņ pateik i ruodīs pareizai tū dareit. Pīrokstu projektu LADā partū, ka grybu jūs dareit efektivuok, ar leluokim rezultatim. A tūlaik LADs grib, kab tyktum par naudys kolpu. A es kolpoju idejai, na naudai. I LADs mani par tū struopej.

Ka labi, pa idejai, dareisi sovu dorbu, tūreiz nauda atīs poša. Nui, mozuok, vāluok, a tev tiks. Navajag ap jū dūmuot, iz juos oreņtētīs, juos dzeitīs.

I vajag par sovim idealim stuovēt da gola. Saceisim, 13. janvara dzelā. Nūguoju tī, da Seimys, pa puorlīceibai. Skaitu, ka reikovūs adekvatai i pareizai. Tūlaik vaļsts aparats mani raudzeja salīkt. Maņ “tikai“ vajadzēja pasaceit, ka pīzeistu vaini, i jī byutu atsašyvuši. A navaru pīzeit vainis, ka pa sovom sajiutom asmu darejs pareizai, tautys i vaļsts lobā. Es navaru nūdūt pats sevi, sovu ticeibu, koč i maņ tys byutu izdeveigai. Rezultatā tān navaru ībraukt Latvejā i, ka nikas naizameis, navariešu ībraukt vēļ 14 godu. Smogai, jiutūs nūdūts: i nu vaļsts, pi kurys naatkareibys atjaunynuošonys dalyku sovu (tūlaik škoļnīka) rūku, i nu ļaužu, kuri tuodā vaļstī i ar taidu režimu dzeivoj i daža narauga nazkū izmeit. A, ka vēļ reizi byutu taida pat situaceja, nadareitum cytaiž.

Grybu varēt dzeivis golā pasaceit: es sovu idealu nanūdevu, es sova gūda napuordevu. A gryuteibys cylvāku gryudej. Ka mani dzeive nabyutu tik daudzi sytuse, es nikod tik daudz naīsavuiceitum, tik daudz nazynuotum i namuocātum. Šaļtim verūs iz tūs, kas vysu sova dorba dzeivi atsiedejuši vīnā kantorī i vīnā biņdzjukā, i dūmoju: nu vīnys pusis, cik labi, ka tik vīgla dzeive; a nu ūtrys – kū jī ir redziejuši, kū jī sovim unukim pastuosteis?

Pastuosti par cytim dorbim Latgolys kulturys dryvā, zynu, ka taidi Tev ir?

Vīns nu vacuokūs projektu – kūpā ar Kūceņu Armandu taisom baļtīšu-latgalīšu vuordineicu (vuordineica.lv). Niule jamā jau 22 tyukstušys vuordu.

Nazkod iztaiseju pyrmū portalu latgalīšu volūdā – latgola.lv. Tān juo naaktualizeju, vajadzātu dasaisteit finaņsiejuma (voi tolcuonu) i jū piļneibā atjaunynuot.

Asmu aizrakstejs i izlaids vērtini vacūs Latgolys muzykantu disku: aulejīšu cymbalista Jakoveļu Juoņa, vuorkovīšu garmanista Patmaļnīku Juoņa, bubynistu Pynupu Juoņa i Verebu Pītera, Baļbinovys boltkrīvu garmanista Namoviru Pītera.

Ar munu kapelu “Maskačkys spieļmani“ asam īrakstejuši daudz latgalīšu tautys dzīšmu, spieļovuši daudz latgalisku balu. Varim bez špikeru atspieļuot vysu nakti (9‒10 stuņdis), dzīduot tikai latgaliski i ni reizis naatsakuortuot. Cik asmu sasaskuors, siņtezatorščiki tuo navar.

2009. godā ar Bytānu Agri izgluobu Latgolys Radeju nu puordūšonys i puorīšonys iz baļtīšu i krīvu volūdom. Pārņ pīstatejom latgaliskys ceļa zeimis iz Rudzātu pogosta ceļu. Pārņ taipoš deļ bārnu izlaidem maļavuojamū gruomotu ar latgalīšu puorsoku. Itūgod planavojam izlaist vēļ vīnu. I vēļ daudzi vysaidu mozuoku dzeleņu.

Soka, ka duorznīkim ir “zalī piersteni“, a voi muzykants (moš Tu sevi vaira ar kū cytu ideņtificej, varbyut esi vīnkuorši CYLVĀKS?) redz pasauli sovaižuok kai cyti?

Paļdis, ka aizdevi itū vaicuojumu ituodā – korektā – formā. Žurnalisti vysod rauga ībuozt cylvāku vīnā ramā, pīraksteit “muzykants Bierzeņš“ voi “bitinīks Ūzuleņš“. A cylvākam tok var byut deveni dorbi, omoti, interesis, školys… I navajag juo buozt vīnā maisā tik deļtuo, kab varātu sova roksta eisuok pasaukt. Cylvāku pormej vyss, kū jis dora. I, zynoms, es naasmu izjāmums. Vysys munys školys, vysi dzeivis celi i naceli pamatuši manī i munā pasauļa redzīnī pādus. Darejs asmu daudz i vysaidys dzelys, nikod naasmu beidīs nivīna dorba. Kod maņ vaicoj, kai es atsapyušu, atsoku, ka nu vīna dorba cytā dorbā. Nui, cylvāks, navar vysu laiku dareit tik vīnu dorbu. A nu goreiga dorba var atsapyust mīsyskā, nu mīsyska – goreigā. A muzykaliskā dorbā – nu obeju.

Tok vysod ar nasaprašonu asmu vierīs iz tūs, kuri brauc da Turcejis voi da Egipta voi krīvu laikā – da Kryma, atsapyustu. Voi jim nav kuo dareit? Laika par daudz? Naudys par daudz? Tok nūbraucit da dzeraunis i atsapyutit. Es nūīmu da jiurmaļa, nūsamaudoju i par desmit mynotu jau jiutūs nakomportablai, gribīs īt nazkuo dareitu, kaids tolks tī saulē slynkuot?

Voi vokorim sēd i verās televizori. Tok lobuok gruomotā paskaiti, pīroksti kū nabejs, padzīdi, pavyn.

Muzykanta omots, zynoms, nazkū dadūd tam, kai tu redzi pasauli. Pa pyrmam, satīc daudzejus cylvāks. Pa ūtram, redzi jūs prīcā, kai jī izaklaidej, īdzārušus, tys zeimoj – breivuokus i atkluotuokus. I deļtuo vari jūs lobuok īpazeit, lobuok saprast, kas tautā nūteik. A pa trešam, nui, vari radeigai izapaust, vari sovus puordzeivovumus izlikt muzykā, tuo nu jūs atsabreivuot i ari izsaceit cytim.

Imants Zīdūņs (Ziedonis) īvodvuordā pyrmajam “Daugavas raksti” laidīņam  sacejs, ka vītys ir juosauc vuordūs, tūlaik juos atsamūst, voi ari Latgola Tev pasaruodeja kai apkluss muzykys instruments, ka Rudzātu pogostā Ūšys molā vacajom solom liki runuot?

Vysur ir sovs šmukums, vajag tikai gribēt juo īsavērt. Kaidom acim vērsīs iz pasauļa, tuodu jū i redzēsi.

Kai cytur pasaulī nūteik, voi cylvāks kai pyrmū par sovu pījam na tyvuokū, a tuoļuokū/oficialuokū identitati?

Cylvāki ir leidzeigi vysā pasaulī: jī pa lelumam gryb īt oficialū ceļu, partū ka jim ruodīs, ka ite lobuok deļ jūs i jūs bārnu: bārnam byus vīgļuok školā, augstškolā, dorbā… A jī naīdūmoj, ka atjam bārnam tū, kū poši sevī nanūviertej, kas pošim ruodīs pošsaprūtamai. Ite kai pastateit cylvākam iedīni i dzierīni, a atjimt gaisu – gaisu tok mes ari nanūviertejam, jis mums ruodīs pošsaprūtams. Cikom juo nadatryukst. Rezultatā izaug bārni bez sova „es“, bez sovys identitatis. Kaiba jī ir i tys, i tys, a byuteibā nav ni tys, ni itys. Cyta vydā, Rudzātūs tān daudz taidu bārnu, kas narunoj latgaliskai, čyuļojās. A Leivuons vysā pylns ar taidim: latgaliskai narunoj, baļtiskai „lauž“ ar akcentu – kas jī taidi ir?

Nui, ļauds vysā pasaulī ir orientāti iz izdeveigumu. A vaicuojums, kaida ir vaļsts, kaida – pošvaļdeiba? Vaļstei vajadzātu byut gudruokai, paturēt vītejū identitati, a pošvaļdeibai vysā vajadzātu par jū īstuot ar vysom četrom depem. Dīvamžāļ, Latvejis vaļsts ir glupa, jei veicynoj asimilativūs procesus. A kaida ir Leivuona pošvaļdeiba, mes redziejom pārņ – kod pastatejom Rudzātu pogostā ceļa zeimis latgalīšu volūdā, pošvaļdeibys reakceja beja naadekvata: īrunuošona zeimis atjimt, administrativūs protokolu stateišona, grazeišonuos. Byutu pasacejuši paļdis, ka jūs vītā dorbu padarejom, i par breivu, tolkā, kū jī, sādādami iz olgys, vysim itim godim nav variejuši izdareit. Voi pasavuicejuši nu Kuorsovys nūvoda, kuri poši stota zeimis latgaliskai i pret vaļsts volūdys centru atsatur.

Pastuosti par sovu pietnīciskū dorbu..

Kod īstuoju doktoranturā, sovu temu izdūmovu pats. Deļtuo puorguoja cīš daudzi laika, cikom vysu izkūžu, atrodu, puoreksperimeņtieju, pīraksteju. Ka temu īdūd vadeituojs, tūlaik īt mudruok, kam ir, kas dapaleidz.

Raugu definēt atstotumus storp cylvāku volūdu plotā nūzeimē: i vītrunu, i dialektu, i volūdu. Doru ar diveju tipu datim: fonetiskajom transkripcejom voi runys fonogramom aba aizrokstim. I tūlaik iz itūs datu konstrueju statistiskus modeļus. Itū temu izalaseju, partū ka atbuoda politiskuos spekulacejis ap volūdys temu (tymā skaitā i ap latgalīšu volūdu): ite volūda voi dialekts, volūda – ite dialekts plus armeja i flots i tt. Juobyun skaidrim, skaitliskim kriterejim, ar kū itaidys spekulacejis izklaideit.

Niutik disertaceju dabeidžu, partū ka iz gods maņ beja daškierta stipeņdeja deļ juos daraksteišonys. Koč, zynoms, kai i mīsta navar dastateit, tuo i zynuotnē: kū dziļuok kas, tū vaira redzi, kū vēļ vajadzātu dareit iz prīšku.