Itūreiz raidejuma “Pi myusim Latgolā” veiduotuoji gastej popularuokajā latgalīšu puļciešonuos vītā Reigā – Latgolys puorstuovnīceibā. Puorstuovnīceiba Reigā dorbojās jau nu 2014. goda, tuos mierkis ir veicynuot Latgolys planavuošonys regiona pošvaļdeibu kapacitati i snēgt atbolstu uzjiemiejdarbeibys veicynuošonā. Raidejums rauga dazynuot, voi ari nuokameibā pastuoveis itei īstuode.

Latgolys puorstuovnīceibys Reigā darbeibu finansiali atbaļsteja Norvegejis vaļdeibys projekts, kuruo finansiejuma leigums beigsīs ituo gods 30. aprelī. Latgolys planavuošonys regiona administracejis vadeituoja Iveta Malina-Tabūne atkluoja, ka niu nūteik puorrunys par tuoluokū sadarbeibu i finaņšu pīsaisti puorstuovnīceibys tuoluokai darbeibai.

Ituos telpys aktivi izmontoj Latgolys uzjiemieji, reikojūt tikšonuos ar klientim i investorim, kab tim nabyutu juobrauc tuolais ceļš iz Latgolu nu cytu Latvejis regionu piļsātu ci cytu vaļstu. Vīns nu taidu uzjiemieju, kas regulari gastej Latgolys puorstuovnīceibā Reigā ir Guntars Šults nu Bolvūs asūšuo uzjāmuma “ECO fabrika”. Guntars Šults ite ar klientim sasateik vysmoz reizi mienesī i nūviertej vareibu izmontuot ituos telpys.

Latgolys puorstuovnīceibā gostus vysod laipni uzjam ituos vītys administrators Juoņs Daugavietis. Jis stuosta, ka ite īsagrīž vysaiduoki ļauds – vīni atīt ar sovom biznesa idejom, cyti – sasatikt ar investorim i klientim, a cyti atīt iz čaja krušku. Taipoš ite atīt ari jaunīši, kuri niu studej Reigā i vaira grib dazynuot par sovu dzymtū pusi.

I uzjiemieji, i poši darbinīki cer, ka tyvuokajā laikā kūpeigim spākim tiks atrosts finansiejums Latgolys puorstuovnīceibys darbeibys turpynuošonai. Jau treju godu laikā pīsaruodejs, ka itaidai vītai, kur puļcētīs uzjiemiejim, turistim i pošim latgalīšim ir cīši lela nūzeime regiona atteisteibys veicynuošonā.