Maja suokuos tiks svieteita Latgolys kongresa symtgade

Maja suokuos tiks svieteita Latgolys kongresa symtgade

Latvejis vaļsts symtgadi atzeimuos nu 2017. da 2021. goda, kab apjimtu i pylnvierteigai izstuosteitu vaļsts veiduošonys stuostu. Nūzeimeigu lūmu tymā ījam ar Latgolu saisteitys nūtikšonys, kurūs centraluo ass ir viesturiskais Latgolys kongress – Latgolys pyrma symts godu pījimtais lāmums apsavīnuot ar Kūrzemi i Vydzemi ceļā iz naatkareigu Latvejis vaļsti.

Kai informej Latvejis vaļsts symtgadis biroja puorstuove Linda Pastare, svineibu atkluošona gaidoma 2017. goda 4. majā. Kluotyn plotai nūtikšonu programai saisteibā ar Latgolys kongresa symtgadi Latvejā i cytur pasaulī, turpynojūt Latvejis vaļsts symtgadis biroja aizsuoktū tradiceju, tiks svieteiti Boltuo goldauta svātki. Taipat gaidoma lela tautys akceja “Apskauj Latviju”, ap vysu Latvejis rūbežu veidojūt simbolisku Latvejis gareiguma sardzi i pīrūbeža nūvodūs stotūt ūzulus.

Ar daudzveideigu pasuokumu programu tiks akcentāta Latgolys nūzeimeiba Latvejis vaļsts izveiduošonā, kai ari izcaltys Latgolys vierteibys. Jau 2. majā regiona školuos Latgolā zynomi kulturys i sabīdriskī darbinīki vadeis Nūvodvuiceibys stuņdis, 3. majā Latgolys kulturviesturis muzejā tiks atkluota eipaša Latgolys kongresa symtgadei veļteituo izstuode, nu golvonuos Latgolys symtgadis kongresa svineibu nūtikšonys gaidomys Rēzeknē 5. i 6. majā i Daugovpilī 6. majā.

5. majā Latgolys kongresa symtgade Rēzeknē suoksīs 10.00 ar dīvkolpuojumu, kuram 11.00 sekuos svineigs guojīņs nu katedralis da Latgolys kongresam veļteituo pīminekļa. Guojīnī pīsadaleis Latvejis Vaļsts prezidents Raimonds Vējuonis, Saeimys, pošvaļdeibu, rūbežsardzis, zemissardzis, jaunsardzis puorstuovi i vysaiduoku dzeivis guojumu i profeseju ļauds. Guojīņa golapunkts – muokslinīka Visvalža Asara veiduots pīmineklis “Latgolys kongresam 100”.

Latgolys symtgadis kongresa pyrmuos dīnys plenarsēdē Latgolys viestnīceibā GORS nu 14.00 da 17.00 byus vareiba dzierdēt vaļsts augstuokuos amatpersonys, kai ari Egila Levita ziņuojumu par 1917. goda kongresa juridiskū pusi, viesturneicys Inesis Runcis prīšklasejumu par 1917. goda viesturiskū kontekstu, taipat eksprezidentis Vairys Vīkis-Freibergys puordūmys par drūšeibys vaicuojumim, Annys Rancānis i Vīstura Kairiša redzīņus par latgaliskuo izpratni i vierteibu myusu dīnuos.

Pasuokums simboliski turpynuosīs vysu nakti, partū ka nu 18.00 Festivala parkā Latgalīšu volūdys naktī byus vareiba dzierdēt i latgalīšu vysaiduoku stilu muzikus, i klauseitīs latgalīšu dzeju i prozu. Ūtrajā kongresa dīnā (6. majā) Latgolys symtgadis kongresa dorbs ritēs pīcuos sekcejuos, apjamūt Latgolys regionam nūzeimeigus vaicuojumus tautsaimisteibys, tīseibu zynuotņu, medeju i latgalistikys jūmuos, diskutejūt par problemvaicuojumim i akceptejūt kongresa rezoluceju, kas ītvers aktualuokūs storpkongresu laikā rysynojamūs aizdavumus Latgolys regiona styprynuošonai i viesturiskūs 1917. goda lāmumu eistynuošonai praksē. Planavuots, ka kongresu apmeklēs ari latgalīši nu Sibira.

6. majā Daugovpilī nūtiks Tautu forums, kurymā tiks akcentāts vysaiduoku tauteibu Latvejis dzeivuotuoju davums vysaiduokuos jūmuos, eipaši pastreipojūt lūmu vaļsts veiduošonā i atteisteibā. Foruma saturiskuo programa teik veiduota sadarbeibā ar Daugovpiļs jaunīšu iniciativu LAVKA i Vīneibys nomu, kas itū godu aizvoda 80. jubileja zeimē.

Nu 9.00 Tautu foruma dalinīki i sevkurs interesents teik aicynuoti pīsadaleit tematiskuos brūkaškuos Daugovpiļs viesturiskuo centra kopejneicuos, kurymuos nūtiks SARUNU LAVKA, sarunys temu izlosūt eipašā sarunu iedīņkartē ar vysaidim sarunu pīduovuojumim: starteri, kab īsapazeitu i īsasiļdeitu sarunai, korstī iedīni, īsadzilinūt aktualitatēs, dīnys pīduovuojums, kurs ļaus kotram rodūši izapaust, i desertā – temys jautruokam brūkašku nūslāgumam.

11.00 Daugovpiļs Vīneibys nomā ar Latvejis Republikys prezidenta Raimonda Vējuoņa uzrunu dorbu suoks Tautu forums. Foruma saturiskū daļu veiduos Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialūs zynuotņu instituta pietnīki, kurī prezentēs zynuotniskus lasejumus par itaidom temom: “Tauteibys Latgolā / Daugovpilī. Mozuokumtauteibu lūma Latvejis veiduošonā”, “Vīneibys nomam – 80” i “Izcylu personeibu davums Daugovpilī – Latvejā – Pasaulī”, kam sekuos debatis, vaicuojumi i dūmu apmaiņa.

Vīneibys laukumā – 13.00 suoksīs Boltuo goldauta svātki “Latgola sviņ”, iz kū itūreiz īlyudz Daugovpiļs Nacionaluos kulturys bīdreibys. Piļsātys viesturiskajā centrā tuos pīduovuos sovys nacionaluos vyrtuves gordumus, cīnuos daugavpilīšus i piļsātys gostus, muzicēs koncerta “Tango virs pilsētas” muokslinīki, izpyldūt Daugovpilī dzymušuo tango karaļa Oskara Stroka muzyku. Koncertā pīsadaleis Daugovpiļs Akordeonistu orkestris (dirigente Tatjana Saratova) i Latvejis Nacionaluos operys solisti Ilona Bagele i Rihards Mačanovskis, solists Dainis Skutelis, Latvejis čempioni Latiņamerikys dejuos “Seniori I” (2015, 2016) Svetlana i Viktors Kisili i cyti.

Latgolys Symtgadis kongresa svineibys nūsaslēgs ar Fraņča Trasuna lugys “Nūgrymušõ pile” pyrmizruodi Daugovpiļs teatrī.

Latgolys symtgadis kongresam par gūdu teik radeiti vairuoki jaundorbi. VSIA “Latvijas Koncerti” veidoj koncertcyklu par kotru nu Latvejis nūvodu, kas nūtiks Latvejis nūvodu koncertzalūs vysaidūs godalaikūs 2017. i 2018. godā. Latgolys koncertizvadumu “Rakstiem un skaņai” veidoj Latgolys izceļsmis rodūšuo komanda i Latvejis radejis kors Sigvarda Kļavys vadeibā. Kompozicejis pamatā ir Latgolys unikaluos kulturtelpys izceļšona, saplyudynojūt vīnuotā muokslinīciskā vasalumā katuoliciskuos tradicejis i tradicionalū folkloru. Kruoslavīts Aleksandrs Meijers itam izvadumam radejs eipašu muzykys instrumentu nu keramikys pūdu. Latgolai veļteituo izvaduma pyrmizruode Latgolys viestnīceibā GORS nūtiks 22. aprelī, nu Latvejis Televizejā tū varēs redzēt 6. majā. Sovukuort 4. majā svātku koncertā ar tīšraidi Latvejis Televizejā i Latvejis Radejā izskanēs Riharda Dubrys oratorejis pyrmatskaņuojums Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra, kora “Latvija” i varganistis Ivetys Apkalnys izpiļdejumā.

Latgolys kongresa symtgadis programa turpynuosīs ari majā i junī ar storptautiskūs tielnīceibys simpozeju i Storptautyskū militarūs orkestru festivalu Daugovpilī, Tautys muzykys svātkim Ludzā i Latgolys muokslys svātkim Vyškūs, kai ari cytom nūtikšonom vysā Latgolys regionā.

Latgolys kongresa symtgadis pasuokumu mierkis ir viesteit par Latgolys specifiskū ceļu Latvejis vaļsts veiduošonā, akcentēt Latgolys daudzšķautņainuos identitatis i vierteibys, apzynuot vysa pasauļa latgalīšus, izpieteit i aktualizēt Latgolys viesturi i veicynuot sabīdreibys izpratni par tū.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]