Latgolys i Baltejis latvīšu konsolidacejis ceļš Fraņča Kempa uzskotūs (I)
Autore: Ināra Juškāne, viesturneica
Tyvojūtīs Latgolys kongresa symtgadis atcerei, arviņ vaira sabīdreiba teik īpazeistynuota i teik atguodynuots par ituo nūtykuma byutiskū lūmu vīnuotys Latvejis izveidē.
Ka myusu dīnuos ir pošsaprūtams tys, ka Latgola ir daļa Latvejis i latgalīši ir daļa nu latvīšu tautys, tod 20. godu symta suokumā itei apziņa sabīdreibā vēļ nabeja nūsastyprynuojuse. Izpratne, ka Vitebskys i Baltejis (Kūrzemis i Vydzemis) dzeivojūšī latvīši ir vīna tauta, veiduojuos pakuopeniski. Kūpejuos nacionaluos apzinis veiduošonā lela nūzeime beja ari latgalīšu iņteligeņcei. Tymā skaitā ari Francim Kempam (1876–1952), kurs 20. godu symta suokuos Latgolu i latgalīšus saredzēja kai daļu nu Latvejis i tuos ļaužu. Juoatzeimoj, ka laika gaitā Kempa uzskoti mainejuos.
Fraņcs Kemps Latvejis viesturē i politiskuos kulturys kontekstā atzeimojams kai daudzšķautņaina personeiba. Juo rakstura seikstumu i uzskotus ītekmēja gon laikmata viesturiskais fons ar Latgolys atškireigū i sovdabeigū situaceju, juo zynuošonys, sabīdreiba, kurys apritē jis beja tics, gon spiejis i talants dorbuotīs na tikai inženerzynuotnis jūmā i pietnīceibā, bet ari kulturviesturis laukā, literaturā i volūdnīceibā. Juo dzeivis pīredze, puorlīceiba par sovom idejom i misejis apziņa sovys tautys apgaismošonā i tuos tīseibu aizstuoveibā veiduoja jū ari par dedzeigu Latvejis politiki.
19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokuos Latgolā beja cytaida ekonomiskuo, saimnīciskuo, izgleiteibys i kulturys situaceja nakai puorejā Latvejā. Nalabvieleigu īspaidu atstuoja Krīvejis imperejis pīkūptuo rusifikacejis politika, kas Latgolā suocēs uotruok nakai puorejā Latvejis teritorejā. Latiņu drukys aizlīgums, cariskuo cenzura, ekonomiskuos atteisteibys aizkaviešona, krīvu volūdys lītuošonys izspīsšona i latgalīšu plašuo izceļuošona iz Sibiri 19. godu symta beiguos zemis mekliejumūs kavēja latgalīšu izgleiteibys i kulturys atteisteibu. Latgolā pusgodsymtu vāluok nakai puorejā Latvejā suoce veiduotīs vītejuo iņteligeņce, ari nacionaluo atmūda suocēs vāluok.
Fraņcs Kemps dzeivuoja ar misejis apziņu par sovys tautys apgaismuošonu
19. godu symta beigu paaudzei vyslobuokais veids, kai paust sovus uzskotus i idejis plašuokim tautys sluonim, beja drukuotais vuords tautai saprūtamā volūdā. Lai ari 19. godu symta beigys Latgolai drukys aizlīguma deļ vēļ nabeja tys veiksmeiguokais pūsms, lai bez škieršļu izapaustu, vysleidz mieginuojumi nu progresivuos katūļu gareidznīceibys pusis roduos. Tūs vydā nūteikti juopīmiņ gon F. Trasuns, gon P. Smeļters, gon M. Dukaļskis i c. Jūs ceņtīni uzrunuot Latgolā dzeivojūšūs skaiteituojus latvīšu literarajā volūdā par viesturis temom, saimnīciskim vaicuojumim i atteisteibu kaviejūšim faktorim palyka bez panuokumu. Latgalīši nasaprota latvīšu literarū volūdu, tei jim beja šveša.
Tyka maklāti cyti veidi, kai uzrunuot i mūdynuot latgalīšūs viesturiskū apziņu par sovu pīdereibu latvīšu tautai. Taida īspieja roduos piec drukys aizlīguma atceļšonys 1904. godā. Tyka pavārts ceļš presis breiveibai, tymā skaitā gazetom latgaliski.
Rodušūs situaceju izmontuoja latgalīts inženers Fraņcs Kemps, kurs par golvonū tuo laika aizdavumu skaiteja īpazeistynuot sovus tautīšus ar sovys zemis i tautys viesturi. Jau 1904. godā jis latgaliski suoce izdūt kalenderu “Daugova: Latwyskais kalendars” (izguoja leidz 1913. godam). Latgaliskuo vorda izplateišonai tautā arviņ lela nūzeime beja katūļu gareidznīceibai, kas tū sekmēja ari piec drukys aizlīguma atceļšonys. Atzeimojams, ka Latgolys puorlīcynūšuo konfesialuo pīdereiba katūļticeibai beja atstuojuse palīkūšu ītekmi cylvāku dūmuošonā i dzeivis uztverē, ari raksturūs i dzeivis veidā, deļtam nav šaubu, ka vaicuojumu šaļtīs tys tai arviņ beja nūteicūšais i dūmuošonu ītekmejūšais spāks.
Gazeta “Gaisma” ceļ latgalīšu pošapziņu
Vīns nu spylgtuokim Latgolys nacionaluos atmūdys veicynuotuojim beja Fraņča Kempa vadeitais, redakteitais, na bez cariskuos cenzurys i personeigūs leidzeikļu īguļdejumu Pīterpilī izdūtais pyrmais periodiskais izdavums latgalīšu volūdā “Gaisma”
“Gaisma” beja pyrmuo latgalīšu gazeta, kas izguoje 1905., 1906. godā.
Jau pyrmais gazetys izdavums 1905. goda 27. novembrī puordrūši i skaidri pauda tautys pošapzinis mūdynūšus uzsaukumus – gaismys ausšona, ceļšonuos nu mīga, vacūs myuru guozšona i jaunys kuorteibys atīšona. Ari nuokušī “Gaismys” numeri, koč ari iz nailgu laiku (leidz 1906. goda 5. juņam), sūpluok izvierzeitim aizdavumim – sorguot i aizstuovēt sovu tautu, ticeibu i dzymtū volūdu, ruodeit ceļu iz puorticeibu nabadzeigim zemnīkim – veicynuoja škiertuos tautys dalis tyvynuošonu Baltejis latvīšim i atsvešynuoteibys puorvariešonu. Kai dūmoj Latgolys kulturys viesturis pietnīks Pīters Zeile, Fr. Kempa uzruna: “Brōli – Latwiši” pyrmajā “Gaismys” numerā latgalīšim, kuri spēja īsadzilinuot ituo vuorda byuteibā, lyka apsazynuot sovu pīdereibu latvīšu kūpumam, navys tikai byut pīdereigim nūteiktai religiskai konfesejai – katūlim. Itymā laikā naceja tyka identificeita ar religeju. Taišni Fr. Kemps laikroksta eisajā pastuoviešonys laikā uzsvārti lītuoja latgalīšu apzeimuojumu – Latgolys latvīši. Nūsaukuma “Latgale” lītuošona latvīšu volūdā tyka akceptāta dažus godus vāluok – 1908. godā, bet latvīšu literaturā īsavīse pakuopeniski 20. godu symta 20. godūs.
Fraņča Kempa izveiduotais latgalīšu pyrmais periodiskais izdavums “Gaisma” izajēme latgalīšu pošapzinis ceļšonys miseju, kas na bez uzskotu puorviertiejumu i gryuteibu vāluok puorsavērte vīnuotys Latvejis veidūlā.
Vēļ asūt students, Fr. Kemps ceņtēs tyvynuot Baltejis gubernis (Kūrzemis i Vydzemis) latvīšus i Baltejis iņteligeņci Latgolai, kai ari īpazeistynuot jūs ar Latgolys problemom i vīnūteibys vajadzeibu. Bet gazetu “Gaisma” Kemps izmontuoja kai platformu, lai latgalīšim izskaidruotu, kas ir Baltejis latvīši, ar kū jī atsaškir i kas ir vīnojūšais obeju izškiertūs tautys daļu vydā.
Lai gon ilgi nūtyka streidi par latgalīšu raksteituo vuorda izteiksmi, kur vīni tū sauce par dialektu, cyti par izlūksni, Kemps jau gazetys 2. numerā tū nūsauce par volūdu – “Letgalijas latwišu woluda”. Fr. Kemps puordzeivuoja, ka Latgolys latvīšu volūda beja pīšumuota ar svešvuordim i ka latgalīši kautrējuos nu sovys volūdys lītuošonys voi pat jutuos zamuoki par mozuokuma tauteibom.
Fraņcs Kemps beja vīns nu pyrmajim, kurs 1906. godā aicynuoja izgleituotūs latgalīšus byut par školuotuojim, lai izgleituotu latgalīšus. Jau “Gaismys” 1906. goda 7., 17. i 18. numerī Kemps aicynuoja izveiduot latviskys školys, syuteit bārnus školuos, īskaitūt augstškolys, naīrūbežuot bārnus omotu izvielē, partū ka daudzi latgalīši sovus dālus gribēja redzēt tikai katūļu prīstera omotā. Par paraugu jis jēme kūrzemnīku i vydzemnīku ceiņu par nacionalū školu, par izgleiteibu, kas jim beja davuse sovus inženerus, uorstus i juristus.
Kemps mudynoj jimt pīmāru nu Baltejis latvīšim
20. godu symta suokuos latgalīšu iņteligeņce beja mozskaitleiga i daļeji puorsapūļuojuse, Fraņcs Kemps meklēja apsavīnuošonys spākus. Taidus jis atroda “Baltejis latvīšūs”. Iz ļaužu vaicuojumim, kaids byus lobums nu vīnuošonuos ar “Baltejis latvīšim”, Kemps gazetā “Gaisma” 1906. goda 25. maja 23. numerā atsaceja: “Lobums tys, ka Baltija ir bogotoka par mums un gaišoka. Un tys, bīdri, kurš ir gaišoks un bogotoks, atnes mums tik lobumu, ni liaunumu.” Ari materialuo dzeivis leimiņa ceļšonai gazeta “Gaisma” mudynuoja izmontuot “Baļtejis latvīšu” pīredzi, eipaši modernuokys zemis apstruodis i lūpu audzeišonys metodis, taipat ari puorīšonu nu šņūru zemis sistemys iz vīnsātu sistemu. Taipoš “Gaisma” aicynuoja lobuok sasaprast ar baļtīšim kūpeigi doromajā dorbā, partū ka atškireiba beja viņ pīdereibā pi katūļu voi luteraņu bazneicys, kū kuodreiz beja nūsacejuši sveši kungi. Fr. Kemps beja dedzeigi aizstuoviejs dūmu i īsuokumā beja cīši puorlīcynuots, ka gon latgalīšu, gon baļtīšu vīnuošonuos nūtiks kai leidzeigam ar leidzeigu, kai jis saceja: “..kai leidzons ar leidzonu”. Kai dūmoj viesturnīks E. Seliška, pietejūt etniskū i samnīciskū stuovūkli Latgolā 1905., 1906. godā, tūmār baļtīši vēļ izaturēja sveši pret latgalīšim, bet latgalīšus bīdēja “baļtīšu” puoruokums i vieršonuos iz infļantīšu kai iz “švakuoku” latvīšu. Pietnīks P. Zeile itaidu Latgolys cylvāku nadrūsumu i aizdūmeiguma apzinis stuovūkli skaidroj ar myužeigū tryukumu i naizgleituoteibu, kas saosynuoja bijeibu pret sociali i intelektuali auogstuok stuovūšom personom, ari pret puornūvodu ļaudim, kuri koč i viesturiski dzeivuojuši smogūs, vysleidz saleidzynojūši gaišuokūs i agruokys gareiguos atmūdys apstuokļūs.
“Gaismys” sliegšonā vainoj katūļu gareidznīceibu
Koč ari gazetys “Gaisma” izdūšonai nabeja ilgs myužs, vysleidz tymā paustajūs Fr. Kempa uzskotūs beja jiutoms tīšums, gūdeigums i atkluoteiba, kas varēja kolpuot par īdvesmis olūtu latgalīšu atmūdys suokuma periodā. Gazetys sliegšonys īmaslus Fraņcs Kemps skaidruoja sovā izdavumā “Pārdomās par latgaliešu inteliģenci 20. gs. sākumā”. Tymā jis vainuoja katūļu gareidznīceibu. Tam par īmaslu, piec juo dūmu, kolpuojuse tūlaik Krīvejis Vaļsts dūmis deputata Fraņča Trasuna vielme nūpublicēt “Gaismā” rokstu par socialdemokratim, kuru Fr. Kemps tūreiz atsasaceja publicēt, deļtuo ka roksta saturs napatīsi atspīgeļuojs gon ituos partejis programu, gon tuos darbeibu, kas publiciešonys gadīnī izblamātu kai pošu Fr. Kempu, tai gazetu “Gaisma”. Kemps pīļuove dūmu, ka itys nūraidejums beja aizsirdejs deputatu Fr. Trasunu. Nailgi piec tam Fr. Trasuns Rēzeknē sasauce Latgolys bazneickungu konfereņci, kurā gazeta “Gaisma” tyka pasludynuota par socialdemokratu gazetu i atzeita par kaiteigu katūļu bazneicai, deļtam boikotejama. Kemps sovuos atmiņuos raksteja, ka katūļu bazneica svātdīnēs nu ambonys draudejuse tautai, ka pi grāku syudziešonys napīlaiss i smierts gadīnī kopūs naapglobuos tūs, kuri byus skaitejuši i jāmuši rūkuos itū socialistu gazetu. Kemps skaiteja, ka taida katūļu bazneicys nūstuoja lyka cylvākim lyugt atpakaļ redakcejai puorskaiteitū naudu par publikacejom, kas dreiž piec tam kolpuoja par īmaslu “Gaismys” izdūšonys puortraukšonai. Vystik, kai atziņs Fr. Kemps, jis piec gazetys sliegšonys nabeja zaudiejs dūšu, partū ka sovu golvonū dorbu latgalīšu atmūdynuošonā, koč nalela ļaužu puļceņa, jis beja padarejs.
Vāluokajūs godūs Fraņcs Kemps maineja sovys dūmys par latgalīšu i baļtīšu tyvynuošonūs i vīnuotys tautys konceptu. Par tū nuokušajā rokstā.
Karteņa: Latgolys kulturviesturis muzejs