Aicynoj orientiešonuos spēlē īpazeit viesturiskuos Latgolys kongresa vītys Rēzeknē
Latvejis Muokslys akademeja (LMA) i Latvejis vaļsts symtgadis Jaunīšu reiceibys komiteja aicynoj catūrtdiņ, 4. majā, pīsadaleit tematiskuos orientiešonuos saceņseibuos i baudeit daudzveideigu kulturys programu Latgolys kongresa symtgadis svineibu nūskaņuos Rēzeknē, informej LMA puorstuove Linda Indriksone.
Kluotyn pi oficialuos Latvejis vaļsts symtgadis svineibu atkluošonys i Latgolys kongresa symtgadis svineibu programys, Latvejis Muokslys akademejis jaunīši aicynoj īsasaisteit daudzveideiguos aktivitatēs, kas veicynuos interesi par piļsātys i regiona viesturi, saistūšā veidā mudynuos izzynuot par Latgolai i Latvejai nūzeimeigom personom, kuruos veicynuojušys vaļstiskumu i vaļsts veiduošonu, kai ari īpazeistynuos ar jaunajim talantim muzykā i muokslā.
Jaunīšu organizātuo pasuokumu programa suoksīs nu 14.00 pi teatra studejis “Joriks”, orientiešonuos stafetis dalinīku leidzjutiejus i pasuokuma gostus aicynojūt īpazeit īvārojamū vaļstsveiru i gareidznīku Fraņci Trasunu jaunīšu veiduotajuos teatralizātajuos improvizacejuos. Sovukuort nu 15.00 sevkurs aicynuots pasakavēt pi Latgolys viestnīceibys GORS, kur byus vareiba baudeit literarus skaitejumus naformalā jutūnē, i nu 16.00 dūtīs iz jaunīšu īmīļuotū kebabneicu “Ausmeņa kebabs”, kuruos terasē skanēs laikmeteiguos muzykys koncerts.
Orientiešonuos stafetis starts i finišs planavuots skverā pi upis, natuoli nu Latgolys viestnīceibys GORS. Orientiešonuos stafete ilgs apmāram pusūtru leidz div stuņdis, i tei byus breineiga vareiba sevkuram nu jauna atkluot nūzeimeiguokuos vītys Rēzeknē i aizraujūšā veidā izzynuot Latgolys kongresa veiduošonys i nūtykšonys nūstuošonys punktus piļsātvidē. Dasasaceit orientiešonuos stafetei byus īspiejams nu 9.00 da 9.45 Rēzeknis piļsātys dūmē, kai ari nu 11.00 da 13.00 Rēzeknis Kulturys i atpyutys parkā voi pyrma stafetis starta pi Latgolys viestnīceibys GORS. Stafetis nūslāgumā gaidoma uzvarātuoju apbolvuošona i svineiga uobeļneicys stateišona, kab gūdynuotu Latgolys kongresa nūtikšonu i vīnu nu tuo idejis autorim i organizatorim – Fraņci Trasunu.