Roksta autors Mārteņš Vāveris, viesturis magistrs

Latgolai taipoš kai puorejim Latvejis kulturviesturiskajim nūvodim ir ar lykumu apstyprynuots gierbūņs. Tys ir zylā laukā iz lobū pusi pagrīzts sudobra greifs ar zūbynu lobajā depē. Gierbūņs veiduots paguojušuo godu symta 30. godūs i atjaunuots, Latvejai atjaunojūt naatkareibu. Latgolys viesturiskais gierbūņs atsaškir nu gierbūņa, kas attāluots iz t. s. Latgolys karūga. Latgolys taipoš kai puorejūs nūvodu gierbūņa suokumi meklejami vairuokus godu symtus pyrms Latvejis dybynuošonys. Latgolys nūvoda gierbūņa izceļsmi i atteisteibu nūsaceiti var īdaleit divūs viesturiskuos atteisteibys pūsmūs – vaļstiskī veiduojumi i Krīvejis impereja (1561–1918) i Latvejis Republikys proklamiešona i tuos atjaunuošona (1918–1940, 1991–myusu dīnys). Viesturis hronologiski senuokais pūsms saisteits ar Latvejis teritorejā pastuoviejušim vaļstiskim veiduojumim i Krīvejis imperejis izveiduotuom guberņom. Sovpus hronologiski jaunuokais pūsms saisteits ar Latvejis Republiku, kod tyka veiduoti i vāluok atjaunuoti vaļsts i kuļturviesturiskūs nūvodu gierbūni.

Vaļstiskī veiduojumi i Krīvejis impereja 

1561. godā, kod beidze pastuovēt Livonejis konfederaceja, Latvejis teritorejā izaveiduoja divejis hercogistis – Kūrzemis i Zemgalis hercogiste i Puordaugovys hercogiste, kas apvīnuoja Vydzemis i Latgolys kulturviesturiskūs nūvodus. Obejis hercogistis formali beja atkareigys nu Pūlejis–Lītovys karaļa, bet faktiski funkcionēja kai naatkareigys vaļsts.
Kotrai hercogistei beja tīseibys izveiduot i lītuot sovu gierbūni. Kūrzemis i Zemgalis hercogistis gierbūņs myusu dīnuos jūprūjom ir labi pazeistams, tys sastuovēja nu vairūga, kas škaļdeits i daleits, veidojūt četrus laukus, i saturēja lauvys i aļņa figurys, kai ari kaidu nu attīceiguo voldūšuo hercoga dzymtys gierbūņa elementim. Bet Puordaugovys hercogistis gierbūņs ir gondreiž tikpat labi pazeistams kai īprīkšmynātuos hercogistis gierbūņs, i tymā tyka attāluots sorkonā laukā pa labi pasagrīzs sudobra greifs ar zūbynu lobajā depē i Pūlejis–Lītovys karaļa Sigismunda II Augusta krūnātīm inicialim iz greifa kryušu (1. att).

1. att. Puordaugovys hercogistis gierbūņs. (Olūts: I. Lancmanis. Heraldika. Neptuns. 2007, 205.lpp.)

Viesturnīku i heraldikys specialistu lūkā volda uzskots, ka Puordaugovys hercogistis gierbūņs sovu izceļsmi rads nu hercogistis Vydzemis dalis vītvaļža Jana Hodkeviča dzymtys gierbūņa, kurā vīna nu figurom beja sudobra greifs ar zūbynu lobajā depē. Viesturneica S. Šnē nūruoda, ka gierbūņa greifam “(…) beja sorkona līsmuojūša mēle i zaļā kruosā attāluota aste”. [1] Tys nūruoda, ka gierbūņs nav tīši precizi puorjimts nu Hodkeviču dzymtys, bet gon nadaudz maineits, dūmojams, lai izavaireitu nu īspiejamuo puorpratuma, ka Puordaugovys hercogistis de facto vaļdnīks byutu taišni Jans Hodkevičs. Juonūruoda, ka J. Hodkeviča dzymtys saknis meklejamis Pūlejā, tī vairuokom dzymtom beja rakstureigi sovūs gierbūņūs izmontuot taišni greifu.
Puordaugovys hercogistei gierbūni pīškeire 1566. godā Pūlejis–Lītovys karaļs Sigismunds II Augusts, taišni deļtam iz greifa kryušu ir krūnāti karaļa iniciali, uzskotomi nūruodūt, kas devs privilegejis izmontuot gierbūni i kam hercogiste bejuse formali pakļauta. Hercogiste, taipat kai cyti vaļstiski veiduojumi, kola sovys monetys, iz kurom tyka attāluots hercogistis gierbūņs, bet bez Pūlejis–Lītovys karaļa inicialim i ar zūbynu obejuos depēs. Puordaugovys hercogistis gierbūņs lītuots iz šilenim, vierdenim, pusmarkom i markom (2. att.).

2. att. Puordaugovys hercogistes marka. Kolta Duolē 1573. gadā. (Olūts: Haljak G. Livonian Coins XIII-XVIII century part II: Kingdoms. Tallinn. 2011. p.73)

Pūļu–zvīdru kara (1600–1629) rezultatā beidze pastuovēt Puordaugovys hercogiste. Vydzemis daļu īkaruoja Zvīdrejis Karaliste, literaturā tū sauc par Zvīdru Vydzemi. Bet Latgolys daļa tyka īkļauta Pūlejis–Lītovys vaļstī kai vojevodiste, cytkuort tū apzeimoj kai Pūļu Latgolu. Puordaugovys hercogistis gierbūni turpynuoja izmontuot gon Zvīdru Vydzeme, gon Inflaņteja, ari greifs mainejuos tikai minimali.
Zvīdru Vydzemis gadīnī juosoka, ka viesturis literaturā viņ ratuos reizēs ir sastūpomys nūruodis, kaidu greifu izmontuoja zvīdru laikā. Precizuoku informaceju snādz atstuotais numismatiskais montuojums i numismatiskuo literatura, tys ir, zvīdru laikā Reigys monetu kaļvē kola diveju veidu šileņu monetys – t. s. Reigys šileņus i t. s. Livonejis šileņus. Reigys šileņa monetys reversa pusē tyka attāluots piļsātys mozais gierbūņs – krystuoti atslāgi, bet Livonejis šileņa reversa pusē tyka izmontuots greifs. Vystik, apsaverūt tyvuok, greifā tyka izdareitys nalelys izmainis – tam nu depis pazuds zūbyns (3. att).
Bet Inflaņtejis vojevodistes laikā greifam golvā pasaruodeja krūņs i Pūlejis–Lītovys karaļa iniciali puorsaveiduoja par monogramu (4. att.). Piec Zvīdrejis Karalistis kapitulacejis Krīvejis imperejai i piec pyrmuos Pūlejis daleišonys 1772. godā Vydzeme i Latgola turpmuokūs vaira nakai 140 godus atsaroda Krīvejis imperejis sastuovā.

3. att. T.s. Livonejis šileņš. Kolts Reigā, 1648. godā Zvīdrejis karalīnis Kristīnys I (1632–1654) vaļdeišonys laikā. Monetys reversā radzams Zvīdru Vydzemī izmontuotais greifs – pasagrīzs pa labi ar atpakaļ pagrīztu golvu. (Olūts: privats arhivs)

4. att. Inflaņtejis gierbūņs. (Olūts: privats arhivs) 

19. godu symta vydā Krīvejis imperejā ar jaunu sporu atdzyma gierbūņa veiduošonys i lītuošonys tradiceja. Vysaidu īmaslu deļ tei beja naregulara, lai ari Moskovā dorbuojās Pītera I laikā dybynotuo Heraldiskuo kolegeja. Vydzemis i Latgolys teritorejis gierbūņus sajēme 19. godu symta vydā, 1856. godā tūs oficiali apstyprynuoja. Heraldikys kolegeja, izstruodojūt guberņu gierbūņus, dūmuoja ari par guberņu teritoreju viesturiskū kontekstu i izmontuotū simboliku. Leidz ar tū par Vydzemis gubernis pamatfiguru turpynuoja byut Puordaugovys hercogistis i Inflaņtejis sudobra greifs sorkonā laukā i ar zūbynu lobajā depē. Nalelys izmainis skuore pošu greifu – tys vaira nabeja krūnāts i Pūlejis–Lītovys karaļa iniciali tyka aizvītuoti ar cara Pītera II inicialim (5. att). Latgolys teritoreja administrativi tyka īkļauta Plaskovys, vāluok Vitebskys guberņā, zaudejūt sovu greifu, kurs tyka lītuots 300 godu. Vitebskys gubernis gierbūņs – sorkonā laukā pa labi juotnīks iz zyrga, lobajā rūkā zūbyns, kreisajā vairūgs – vaira nicik naatguodynuoja Inflaņtejis gierbūni, ka nu vīneigi lauka kruosys ziņā. (6.att.). 

5. att. Vydzemis gubernis gierbūņs. (Olūts: privats arhivs)

6. att. Vitebskys gubernis gierbūņs. (Olūts: privats arhivs)

Piec Latvejis proklamiešonys suoc dorbu pi gierbūņa izveidis

Proklamejūt naatkareigu Latvejis Republiku storp daudzim saimnīciskim, politiskim i ekonomiskim vaicuojumim aktuals palyka ari nacionaluos simbolikys izveiduošonys vaicuojums. Pyrmū vaļsts “gierbūni” izveiduoja muokslinīks Burkards Dzenis, vystik tys naatbylda heraldikys tradicejom i lykumim. Deļtam 1920. goda 23. novembrī Satversmis sapuļcis Heraldiskuo apakškomiseja izsludynuoja atkluotu konkursu jauna vaļsts gierbūņa izstruodei.  
Nasaverūt iz tū, ka nivīns nu īsnāgtajim gierbūņa metim naatbylda heraldikys tradicejom, treis pyrmuos gūdolgys sajēme Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Valens i Heinrihs Luss. Vystik 1921. goda 4. aprelī tyka izsludynuots jauns konkurss, pīaicynojūt četrus lobuokūs muokslinīkus nu īprīkšejuo konkursa, dūdūt jim konkretus nūruodejumus par Latvejis teritorejā pastuoviejušūs senejūs vaļstiskūs veiduojumu simbolikys īkļaušonu gierbūnī. Leidz ar tū vaļsts gierbūnī vītu sajēme gon Kūrzemis i Zemgalis hercogistis lauva, gon Puordaugovys hercogistis greifs, kas beja byutiskys nūtykums tuoluokajā kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņu izstruodis procesā.
Jaunais vaļsts gierbūņs Saeimys bolsuojumā tyka apstyprynuots, vystik pyrms bolsuojuma, īpazeistynojūt i skaidrojūt gierbūni deputatim, tūs vydā izacēle dūmstarpeibys. Kaids nu deputatu pastreipuoja, ka lauva i greifs ir bejušuos vuocu viersvarys simboli i tūs īkļaut vaļsts gierbūnī nav pareizi. Bet Heraldiskuos apakškomisejis prīšksādātuojs M. Skujenieks izsvēre, ka gierbūnī piec idejis var īkļaut sevkurus simbolus i atrast tim pamatuojumu, bet, jaunajā gierbūnī īkļaunūt viesturiskū lauvu i greifu, tyka dabuots gierbūņs, kas breineigi paruoda, kaida ir bejuse Latvejis teritorejis politiskuo viesture.
Par jaunū vaļsts gierbūni sabīdreibā tyka izsaceita kritika, kas atspīgeļuoja ari presē. Pīmāram, T. Zaļkalns kritizēja greifa i lauvys figurys, nūruodūt, ka “iz sorkonū lauvu i sudobruotū greifu nivīns latvīts nasavērs cytaiži, kai iz myusu verdzeibys simbola [2]”, bet satiriskais žurnals “Svari” publicēja muokslinīka K. Kasparsona zeimātū karikaturu par gierbūnī īkļautom figurom, pīduovojūt tymuos īvītuot divys personys – fotografu J. Riekstu i muokslinīku A. Cīruli, satiriski pastreipojūt, ka jī beja latvju saulis “atradieji” [3] (7. att.).
Ka natyktu jimti vārā viesturiskī vaļstiskī veiduojumi i tūs simbolika, īspiejams, Latgolys i Vydzemis greifs Latvejis Republikys gierbūnī natyktu attāluots. Īspiejams, tys ītekmātu ari Latgolys kulturviesturiskuo gierbūņa izveidi i izskotu1930. godūs.

7. att. K. Kasparsona zeimātuo Latvejis Republikys gierbūņa karikatura. (Olūts: Kasparsons K. Satv. Sap. Ģerboņa Komisijai. Svari. 1921. g 28. janvars (Nr. 7). 50. lpp.)

Kai veiduoja Latgolys gierbūni

Latgolys gierbūņs, kaidu mes pazeistam i lītojam myusu dīnuos, izveiduots pyrms Ūtruo pasauļa kara – 20. gs 30. godūs, kod darbeibu atjaunuoja Latvejis Heraldiskuo komiteja. Tei beja vaļstī vīneiguo lykumeiguo instituceja, kas nūsadorbuoja ar gierbūņu izveiduošonu i apstyprynuošonu. Komitejis darbeibys atjaunuošonu nūsaceja vajadzeiba piec jaunūs piļsātu, apriņču i Latvejis kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņu.
Komitejis atjaunuotojā darbeibā kai golvonais aizdavums tyka izvierzeits taišni Latvejis kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņu izveide, deļtuo ka piec tūs sabīdreibā, eipaši nūvodu pošvaļdeibuos, beja rodusēs praktiska vajadzeiba. Leidz ar kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņu izveidi komitejis prīšksādātuojs M. Skujenieks izsaceja prīšklykumu, ka izmainis byutu vajadzeigys ari Latvejis Republikys gierbūnī. Prūti, tuo vairūgu papyldynuot ar Zemgalis i Latgolys gierbūnim Vystik, kai nūruoda pietneica S. Šnē, itys prīšklykums nuokušajuos sēdēs nasajēme atbolstu i vaira natyka apsprīsts.
Latvejis Republikys kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņu izveidi sovā ziņā pīpraseja ari Satversmis 3. pantā nūsaceitais, ka Latvejis Republikā ir četri kulturviesturiskī nūvodi. 1930. goda apreļa beiguos Heraldiskuo komiteja izstruoduoja nūsacejumus, faktiski, heraldiskūs aprokstus nūvodu gierbūnim. Vytik viņ pīcus godus vāluok, t. i., 1935. godā, bolstūtīs iz pījimtajim lāmumim, tyka izstruoduoti i apstyprynuoti gierbūņu zeimiejumi, bet poši gierbūni ar vaļsts prezidenta reikuojumu tyka apstyprynuoti viņ 1938. goda 11. novembrī. [4]
Pats Latgolys gierbūņa izstruodis process, sprīžūt piec arhivā pīeimamim Heraldiskuos komitejis dokumentim, beja saleidzynojūši eiss. Jau pošā pyrmajā darbeibys atjaunuošonys sēdē 1930. goda martā tyka izlamts vaicuojums par kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņu izskotu. Tyka izsaceits prīkšlykums, ka Latgolys gierbūņs varātu byut taids pats, kai Vidzemei, viņ greifs attāluots sudobra laukā, vytik komitejis lūcekli, nazynomu motivu vadeiti (arhiva protoklā nav nūruodeits), pījēme lāmumu sudobra greifu attāluot zylā laukā, pasagrīzušu pa kreisi. (8. i 9. att.).

8.att. Latvejis Republikys laikā apstyprynuotais i vāluok atjaunotais Vydzemis gierbūņs. (Olūts: likumi.lv)

9.att. Latvejis Republikys laikā apstyprynuotais i vāluok atjaunotais Latgolys gierbūņs. (Olūts: likumi.lv)

Dūmojams, ka Latvejis Heraldiskuo komiteja puorveiduotū bejušuos Puordaugovys hercogistis gierbūni pīšķeire Vydzemei deļtam, ka Krīvejis imperejis laikā Vydzemei tyka turpynuota tradiceja izmontot greifu, bet Latgolai nā. Īspiejams, nūsaceiti nasenuo paguotne ītekmēja greifa saglobuošonu Vydzemei, bet Heraldiskuo komiteja, respektejūt sovulaik obejim nūvodim kūpeigi asūšū gierbūni, Latgolai atjaunuoja tīseibys lītuot sudobra greifu, viņ mainūt tuo poziceju i lauka kruosu.
Sovā ziņā ari Zemgalei beja leidzeiga situaceja kai Latgolai. Prūti, Zemgalis viesturiskais simbols nu hercogistis laikim beja aļņs ar pacaltom prīškys kuojom zylā laukā (lauka kruosa ir mainejusēs). Heraldiskuo komiteja pryncypā nu jauna izveiduoja Zemgalis gierbūni, par pamatu jemūt viesturiskū aļni, deļtam ka fiziski tyka maineita aļņa poziceja – nu pacaltom prīškys kuojom iz piļneibā pasagrīzušu pa kreisi (stuovūšu iz vysom četrom).

Latvejai atjaunojūt naatkareibu, Latgola atjaunoj sovu gierbūni

Atjaunojūt Latvejis Republiku piec godu desmitim ilgstūšuos padūmu okpacejis, tyka atjaunuota ari vysa iprīškejuo simbolika, t. sk. piļsātu i kulturviesturiskūs nūvodu simbolika. 2012. godā vysu Latvejis kulturviesturiskūs nūvodu gierbūņus nūstyprynuoja Vydzemis, Latgolys, Kūrzemis i Zemgalis gierbūņu lykumā. Tī palyka par vaļsts simbolim, tūs nacīneiga lītuošona i zaimuošona ir struopejama lykumā nūsaceitā kuorteibā i ar attīceigim struopis mārim.
Nasaverūt iz tū, ka Latgolai ir lykumā apstyprynuots gierbūņs, pyrma vairuoku godu sabīdreibā popularitati īmontuoja Latgolys naoficialais gierbūņs, kas attāluots iz t. s. Latgolys karūga. Entuziastu radeitajā Latgolys gierbūnī tyka īkļauta tīša Inflaņtejis gierbūņa kopeja. Ituo karūga i tymā attāluotuo gierbūņa lītuošona sabīdreibā, tymā skaitā pošu latgalīšu vydā, raiseja plašys dūmstarpeibys. Arviņ daļa latgalīšu itū gierbūni i karūgu naatzeist par sova nūvoda i latgalīšu simbolu. Ari heraldikys eksperti naakceptej jaunradeitū simbolu, deļtam ka, lai tū lītuotu, ir vajadzeigs Vaļsts heraldikys komisejis izviertiejums i apstyprynuojums. Gierbūnim, taipat kai ordenim, spākā ir viesturiskais nūsacejums – jaunveiduotī gierbūni nadreikst sakrist jau ar kaidu viesturiski pastuoviejušu gierbūni, ka nateik pīruodeitys jaunuo gierbūņa eipašnīka juridiskuos tīseibys tū lītuot, pīmāram, personys izceļsme. Taišni taidu īmaslu deļ jūprūjom aktivi dorbojās Vaļsts heraldikys komiseja, kas veic precizu gierbūņu izstruodis i apstyprynuošonys funkceju Latvejis Republikā.
Ruodīs aplami veiduot jaunu Latgolys gierbūni, kod nūvodam jau taids ir, turkluot tys ir atzeits par vaļsts simbolu, taipat kai himna, vaļsts karūgs i gierbūņs. Juopīkreit heraldikys ekspertu paustajam redzīņam, ka Inflaņtejis gierbūņa izmontuošona i populariziešona myusu dīnu situacejā navys papyldyna nūvoda simboliku, bet var tikt uztverta kai ilgys piec cyta vaļstiska veiduojuma i tuo natīšys slavynuošonys.
Naapdūmuotys i napuordūmuotys simbolikys plaša izmontuošona sabīdreibā var atjaunuot i “damest ūglis” absurdajam uzskotam par “Latgolys seperatismu”. Latgolys viesturiskais gierbūņs veiduots, bolstūtīs iz viesturisku pīredzi i simboliku. Asūšais nūvoda gierbūņs nav izdūmuots nu jauna, bet gon baļsteits iz gierbūņu veiduošonys tradiceju.

Atsaucis:

1. Šnē, S. Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.-20.gs: Promocijas darbs. Rīga: LU VFF Vēstures nodaļa, 2010. Darba vadītājs asoc.prof. Armands Vijups. 76 – 77. lpp.
2. Zaļkalns. T. Latvijas vairogs. Latvijas Vēstnesis. 1921.g 25. jūnijs (Nr. 139).
3. Kasparsons K. Satv. Sap. Ģerboņa Komisijai. Svari. 1921. g 28. janvāris (Nr. 7). 50.lpp.
4. Šnē, S. Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.-20.gs: Promocijas darbs. Rīga: LU VFF Vēstures nodaļa, 2010. Darba vadītājs asoc.prof. Armands Vijups. 134. lpp.