19. junī Rēzeknis i tuos apleicīnis dzeivuotuoji teik aicynuoti iz Juoņu īleiguošonys svineibom ar latvīšu vysu laiku vysvaira ruodeitū izruodi – Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, kam itymā godā ir 115 godu jubileja nu pyrmizruodis, informej organizatoru puorstuove Kristīne Tjarve. Izruode nūtiks Latgolys viestnīceibā GORS 19.00, bet nu 17.00 jau nūtiks pyrmsjuoņu godatiergs.

Mīlesteibys leikumus, sovvalis i amizantys šaļts nu Silmaču sātys dzeivis izruodē “Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos” izspielēs izcylu akteru ansamblis nu gondreiž vysu profesionalūs Latvejis teatru: akteri Elīna Vāne, Edgars Pujāts, Girts Kesteris, Īva Puke (Ieva Puķe), Regīna Devīte, Gints Grāvelis, Imants Strads, Duorte Daneviča (Dārta Daneviča), Inese Ramute, Inta Tirole, Kārlis Neimanis i Zigurds Neimanis, kurs ir ari jubileja izruodis režisors.

Valmīrys dramys teatra aktrise Inese Ramute soka: “Cikom byus latvīšu tauta, tikom svieteis Juoņus i vērsīs “Skroderdienas Silmačos”. Tys ir īrosts rituals cauri godu desmitim, tuo laikā vyss gaišais pasamūst, i kai saule stuov taišni dabasūs, tai lobais nūsastuoj mums apleik.”

Lūmuos īsajuss ari dzīduotuoji Īva Sutugova (Ieva Sutugova) i Nikolajs Puzikovs. Kotru īstudiejumu kuplynuos ari vītejī tautys deju i koru kolektivi, kas na tik uzastuos, nu īsaisteis vysus skateituojus kūpeigā svātku īleiguošonā.

Dzīduotuoja i muzykalūs izruožu dalineica Īva Sutugova par izruodi: “Pīsadaleit “Skroderdienās” ir cytaižuok, kai spielēt kaidā cytā izruodē, partū ka ir sajiuta, ka esi daļa nu kaidys leluokys vierteibys. Es skaitu, ka “Skroderdienas Silmačos” ir juospielej kotru godu, partū ka paaudzis mainuos, nu mums ir juosaryupej, kab vierteibys napagaistu.”

Teatra kritike Zane Radzobe 2016. goda vosorā portalā “Satori.lv” raksteja: ““Skroderdienas Silmačos” beja Blaumaņa trešuo komedeja. Tū pyrmū reizi uzvede 1902. godā, i kritika tū burtiski iznycynuoja. Vysslovonuokais pīmārs, saprūtams, ir Juoņs (Jānis) Asars, kurs recenzejā lugu na tik nūsauc par sapelejušom druponom (saleidzynojūt ar Blaumaņa īprīkšejim dorbim), kas pīmāruotys tik krūgim, nu ari paredz, ka “Skroderdienas” ir Blaumaņa kopu zvons, kas viestej – jis nikū nūzeimeigu vairs navarātu pīraksteit, pat ka raudzeitu. (..) Piec naveiksmeiguos “Skroderdienu” pasauļa pyrmizruodis Blaumanis pat jutuos spīsts aizstuovēt sevi publiski, presē skaidrojūt, ka juo mierkis ir bejs radeit vīglu izklaidejūšu gobolu, nikuo vaira, nu publiku itys arguments naaizkustynuoja. Eistineibā lugys statuss mejuos nu tuos naatkareigu apstuokļu deļ – piec tam, kod 1908. godā Blaumanis Sūmejā plotuokai publikai nagaideitai myra.”

Suocūt ar 1908. godu, “Skroderdienas Silmačos” īstudātys regulari: 30. godūs Līpuojis, Jelgovys i Dailis teatrī, suocūt ar 1955. godu – Andreja Upīša Akademiskajā dramys (niu – Latvejis Nacionalajā teatrī), Krīvu Dramys teatrī, Rusis (Bulgareja) teatrī, Jaunatnis teatrī (divreiz) i pat Jaunajā Reigys teatrī. Zynoms, ka jau 1929. godā luga īstudāta ari Rēzeknis Vaļsts pedagogiskajā institutā, kur gon izapeļnejuse pamateigu kritiku, nūsaucūt tamā radzamū mīlesteibu par saklu i saradzūt tamā vairuokys divdūmeibys. Tok jau 1933. godā lugys īstudiejums Rēzeknis komercškolā bejs veiksmeigs, saleidzynojūt školānu snāgumu pat ar profesionalu akteru dorbu.