Nu Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdalis viesturis

Nu Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdalis viesturis

Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja
specialists kulturviesturis vaicuojumūs

Piec naatkareibys kara (1918–1920) i kasdīnys dzeivis stabiliziešonuos Latvejis Republikā izaveiduoja vairuokys finanšu īstuodis, kuru uzdavums beja sekmēt turpmuokū vaļsts atteisteibys procesu. Vīna nu leluokajom Latvejis finanšu īstuodem beja 1922. godā dybynuotuo Vaļsts zemis banka, par tuos puorvaļdnīku kliva finansists Hugo Dzelzītis (1888–1943). 1924. goda beiguos Vaļsts zemis bankys centraluo vaļde lēme, ka ir juoveidoj īstuodis filiale ari Latgolā. Kai vyspīmāruotuokuo vīta tyka izvālāta Rēzekne. Oficiali nūdaļa sovu darbeibu suoce 1925. goda 2. janvarī, i tuos suokūtnejais nūsaukums beja “Latvejis Vaļsts zemis bankys Latgolys nūdaļa”, 1929. godā leidzeiga filiale tyka atkluota ari Daugovpilī. Leidz ar tū nūsaukums mainejuos iz “Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdaļa”.

Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdaļa, 20. gs 30. godu ūtrei puse.

Par jaunizveiduotuos filialis vadeituoju tyka īcalts Jezups Laurinovičs (1893–1942). Iņteresants fakts, ka Jezupa Laurinoviča muosa beja aktivuo Latgolys kulturys, izgleiteibys darbineica i tūstorp ari Latgolys kongresa dalineica (1917. goda. 26.–27. aprelī piec v. st.) Apolonija Laurinoviča (1886–1967).
1940. Laurinovičs par bankys nūdalis vadeituoju nūstruoduoja leidz pat 1940. goda juņam, kod piec padūmu okupacejis banka tyka nacionalizāta. Pats Jezups Laurinovičs piec ilgstūšom veseleibys problemom myra 1942. goda. 29. junī Daugovpiļs slimineicā.
Jaunizveiduotuo bankys filiale sekmeigi nūdrūsynuoja vysa veida aizdavumu izsnīgšonu, tymā skaitā vacūs āku renovacejai voi jaunūs āku byuvnīceibai, tyka nūdrūsynuoti ari finanšu krediti zemnīkim vysaidu saimnīcyskūs vaicuojumu rysynuošonai (zemis i inventara īguodei). Bankys puorraudzeibā beja Rēzeknis, Ludzys i Jaunlatgolys (nu 1938. goda – Abrenis) apriņči.
Suokumā bankys nūdaļā dorbuojuos pīci darbinīki, vystik, suocūt nu 1926. goda tuos darbeiba pasaplašynuoja i tyka īcalti ari jauni pylnvarnīki: Evarists Jozans, kai ari Kristaps Lamberts. Nu 1930. goda bankā suoce struoduot Vladislavs Springovičs i Izidors Barkans. Piec 1937. goda datim, Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdaļā kūpumā struoduoja 86 darbinīki. Lelais darbinīku skaits skaidrojams ar faktu, ka Latgolā beja apmāra 44% nu vysim registrātajim lauksaimnīku zemis eipašumim Latvejā. Kūpumā jemūt, Rēzeknis bankys filialis puorziņā beja 29% nu vysu registrātūs lauksaimnīceibys zemu eipašumu Latvejā. Vēļ vīns byutiskys aspekts beja piec agraruos reformys eistynuošonys vairuoku sādžu sadaleišona vīnsātuos, kuo rezultatā strauji pīauga jaunu zemnīku saimnīceibu skaits.

Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdalis darbinīki pi bankys ākas. Pyrmajā ryndā septeitais nu kreisuos pusis – bankys puorvaļdnīks Jezups Laurinovičs, 1937. g. 1. maijs.

Bankys āka
Suokumā bankys filiale atsaroda īreituos telpuos Latgolys prospektā 28, bet 1927. godā īstuodis darbinīki puorsacēle iz nomu Atbreivuošonys alejā 10 (myusu dīnuos Galdnīku īla 8, veikala “Rimi” atsarasšonys vīta). Bankys nūdaļai pasaplašynojūt, vaira napītyka ar asūšom telpom Atbreivuošonys alejā 10 i papyldu tam tyka īreitys telpys Kalpaka īlā 10. Vys arviņ beja aktuals vaicuojums par pīmāruotuokys telpys izbyuvi, kas spātu nūdrūsynuot pylnvierteigu turpmuokuos bankys dorbu. 1930. goda beiguos bankai izadeve dabuot zemis gobolu Kalpaka īlā 18. Jaunceļamuo noma metu konkursā par lobuokū tyka atzeits J. Blaua dorbs. Storp juo projekteitom ceļtnem beja ari latvīšu bīdreibys noms Līpuojā (1934. g.).
Bankys noma byuvnīceibu vadeja uzjiemiejs V. Kačerovskis. Jaunceļamuos ākys izbyuve suocēs 1931. goda maijā, i dorbi tyka pabeigti nuokamuo goda oktobrī. Kūpejuos ākys izmoksys ap 384 000 latu. Tei beja lela treisstuovu akmiņa celtne ar plašom telpom. Iz jaunajom telpom bankys darbinīki puorguoja 1932. goda 15. oktobrī. Jaunuo āka beja vīna nu leluokajom i skaistuokajom ākom vysā piļsātā. Vacais bankys noms (Atbreivuošonys alejā 10) 1935. godā tyka puordūts Latvejis Kara ministrejai, kur vāluok tyka īreikuots armejis Viersnīku klubs, i laika pūsmā nu 1937.–1938. godam ākā veice plošus puorbyuvis dorbus. Rēzeknis piļsātys bombardiešonys laikā (1944. goda aprelī) ceļtne tyka iznycynuota.
1942. goda augustā (Nacistiskuos Vuocejis okupacejis laikā) bankys nomā tyka izvītota Daugovpiļs nūvoda komisariata Rēzeknis nūdaļa, bet tuo poša goda septembrī ari Rēzeknis apriņča agronomiskais birojs. Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdaļa 1943. goda martā tyka puorvītuota iz nomu 15. maja īlā 26. Leidz ar froņtis tyvuošonūs i telpu tryukuma deļ 1943. goda beiguos banka puorsacēle iz Reigu.
Vaļsts zemis bankys āku Kalpaka īlā 18 (myusu dīnuos Atbreivuošonys alejā īpretim J. Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolai) 1944. goda pavasarī, atsakuopūt nu Rēzeknis piļsātys, izsprydzynuoja Nacistiskuos Vuocejis bruņuotūs spāku karaveiri. Mysu dīnuos praktiski nikas vaira nalīcynoj par kuodreiz vīnu nu skaistuokajom Rēzeknis ceļtnem.  

Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdalis darbinīki Zīmyssvātku pasuocīnī, 30. godi.