Vargaņu muzykys festivalā “ORGANismi” kūpeigu izvadumu veiduos Apkalna i Kaupers
Šudiņ, 1. augustā, suocās beletu tierdznīceiba iz trešū Storptautyskū vargaņu muzykys festivalu “ORGANismi”, kuruo muokslinīciskuo vadeituoja ir pasaulī zynomuo varganiste Iveta Apkalna, informej Latgolys viestnīceibys GORS puorstuove Edeite Husare. Festivalā itūgod izskanēs treis unikalys programys, kuruos festivalam veidoj Iveta Apkalna, muzikis Renārs Kaupers i ungaru vargaņu improvizators Lāslo Fassangs.
Planavuots, ka ituo gods festivalā, kas Rēzeknē nūtiks nu 25. da 29. oktobra, izskanēs treis unikalys koncertprogramys, ļaunūt turpynuot atkluot vargaņu kai koncertinstrumenta dažaiduos vareibys. Trešuo festivala ideju caurvyn skaitlis treis, kas apvīnoj īprīkšejūs vīns i div – dzeivi i pīredzi, rūsynoj darbeibu, taipat vairumā religeju ir Svātuos Treisvīneibys simbols. Treis ir vierzeiba nu mozuo iz lelū – ari festivals ir palics par naatjemamu rudiņa muzykys nūtikšonu sastuovdaļu Rēzeknē.
25. oktobrī 18.00 iz festivala atkluošonys koncertu “Viens prāts ar otru” aicynuos Iveta Apkalna, Renārs Kaupers i Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys audziekni. Īprīkšejūs festivalūs Ivetys Apkalnys i bārnu sadarbeibā radeiti eipaši izvadumi “Saule. Bērni. Rainis” i “Ja es būtu”. Itymā godā taišni festivalam teik radeits muzykals izvadums ar Renāra Kaupera dzīsmem, kuruos jaunūs aranžiejumūs izpiļdeis pats autors, J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys bārni i jaunīši, instrumentaluo grupa Eināra Lipska vadeibā. Muzykaluo izvaduma intriga – voi varganis var atskaņuot ari Renāra Kaupera dzīsmis?
Catūrtdiņ, 26. oktobrī, festivala ītvorūs paradzāts zynuotniskais teatris bārnim, kurymā varēs raudzeit atkluot skanis nūslāpumus – kai tei rūnās i kaidys ir metodis skanis radeišonai. Nu pīktdiņ, 27. oktobrī, 19.00 byus varganistis Ivetys Apkalnys solokoncerts “Bahs reiz trīs”. Ivetys Apkalnys, kuruos vuords itūgod pasaulī vēļ vaira izskaniejs, pasasokūt jaunatkluotajai Hamburgys Elbys
filharmonejai, soloprograma festivalam radeita, dūmojūt par i ap Johanu Sebastianu Bahu, “Svātū Treisvīneibu” muzykā, juo namiersteigū muzykalū montuojumu i ītekmi godu symtu garumā. Treis eisuos koncerta daļuos skanēs seši J. S. Baha “Šīblera korāļi” i komponista skaņdorbi treisdaļu metrā – baroka vargaņu muzykys zalta viersyune “Pasakalja” do minorā i “Čakona” nu partitys vijūlei solo re minorā puorlykumā varganem. Kab paruodeitu senejuos i dyžonuos dejis pasakaljis puortopšonu 20. gs. skotivis muzykys volūdā, izskanēs Dmitrija Šostakoviča tragikys pylnuo Pasakalja nu operys “Mcenskasapriņķa lēdija Makbeta”, kas ir vīneigais komponista originaldorbs varganem. Programu nūslēgs romantika Ferenca Lista veļtejums J. S. Baham – virtuozuo i majestatiskuo Fantazeja i Fūga par BACH temu.
Pyrma koncerta muzikologe i Latvejis Radejis 3 “Klasika” redaktore Ilze Medne sevkuru Ivetys Apkalnys solokoncerta apmaklātuoju īpazeistynuos ar koncertā skanūšūs dorbu autorim, skaņdorbu radeišonys viesturi, muzykalū izbyuvi i atskaņuojuma tradicejom.
Festivalu nūslēgs Ungarejis varganista Lāslo Fassanga koncerts “Hamond ērģeles un kino”. Lāslo Fassangs (László Fassang) ir vīns nu daudzpuseiguokajim sovys paaudzis varganistim. Paraleli pedagogiskajai darbeibai, jis regulari pīsadola storptautyskūs varganistu konkursu žūrejā, uzastuoj Eiropā, Zīmeļamerikā, Tuolajūs Austrumūs, ir vargaņu muzykys koncertu “Palaceof Arts” (Budapešta) muokslinīciskais vadeituojs i improvizacejis pasnīdziejs Parīzis konservatorejā. Ar 1934. godā izgudruotuom “Hammond” varganem, kas apvīnoj vargaņu i klavīru vareibys, muzikis pyrmū reizi sasatyka 2002. godā Kanadā i niu soka, ka tuos ir juo izaicynuojums i īdvasmys olūts. Improvizatora koncerta programā – improvizacejis i skaņu celeni vysaiduoku vaļstu i godu desmitu malnboltuom kinom.
Beleti iz festivala koncertim nūpierkami Latgolys viestnīceibys GORS i “Biļešu Paradīze” kasēs i škārsteiklā. Beletu cena nu 5 da 15 eiro, GORS Kulturys viestnīku programys dalinīkim 30% atlaide.