Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs

Latgolys Kulturviesturis muzejs ir naatjamama Rēzeknis piļsātys sastuovdaļa, kurā sevkurs piļsātys dzeivuotuojs i gosts var īsapazeit ar vairuokus godu symtus senejū Rēzeknis piļsātys i Latgolys regiona viesturi i tradicejom.

Pyrmuos idejis par speciala muzeja-bibliotekys vajadzeibu Latgolā, kurā tyktu apkūpuoti nūzeimeiguokī regiona viesturiskī prīškmati i literatura, pasaruodeja jau 20. godu symta 20. godu suokuos, i vīns nu ituos idejis vierzeituojim beja veiskups, volūdnīks Pīters Strods (1892–1960). Dīvamžāļ dažaidu īmaslu deļ muzeja izveidis īcere eistynuojuos tik 30. godūs.

Bīdreibys “Latgales Centrālais muzejs” aktivitatis

Vīns nu Latgolys Centraluo muzeja idejis autorim veiskups Pīters Strods (1892–1960)

Nūzeimeigs paviersīņs beja 1933. g. 20. decembrī Latvejis Republikys Satiksmis ministrejā organizātuo Latgolys kulturys darbinīku saīšona, kurā pījēme lāmumu par Latgolys Centraluo muzeja (LCM) bīdreibys dybynuošonu. Vīns nu sapuļcis dalinīkim beja tuo laika Latvejis Republikys lobkluojeibys ministrs Vladislavs Rubuļs (1887–1937). Īvālātūs padūmis lūcekļu vydā beja ari gareidznīks Pīters Strods, inženers i sabīdriskais darbinīks Fraņcs Kemps (1876–1952) i cyti.

1934. g. 23. janvarī oficiali apstyprynuoja jaundybynuotuos bīdreibys “Latgales Centrālais muzejs” statutus, kurei Latvejis Republikys vaļdeibai īsnīdze pīprasejumu par 20 000 Ls pīškieršonu muzeja izveidei. Tuo poša goda 3. aprelī Rēzeknē Tautys piļs telpuos nūtyka LCM bīdru saīšona (pīsadaleja apmāram 40 dalinīku), kurā pījēme lāmumu par jauna muzeja dybynuošonu. Sapuļcis dalinīki diskutēja par jaunveiduojamuo muzeja atsarasšonys vītu. Kai īspiejamūs variantus izskateja Rēzekni i Daugovpili. Par pījamamuokū vītu pīzyna Rēzekni, Krīvu gimnazejis telpys (myusu dīnuos Latgolys apgoboltīsys āka). Paraleli tam nūlēme dybynuot muzeja filialis Daugovpilī i Ludzā. Suokūtnejais plans paredzēja izveiduot viesturis, arheologejis, etnografejis, muokslys, bazneicys muokslys i cytys nūdalis. Taipat īvēlēja ari muzeja vaļdi, kurā dorbuojuos gareidznīks Pīters Strods, inženers i sabīdriskais darbinīks Fraņcs Kemps, Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta direktors Dominiks Jaudzems (1892–1958), Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju instituta direktore Valereja Seile (1891–1970), bet revizejis komisejā īvēlēja laikroksta “Zemnīka Bolss” redaktoru Jezupu Roskošu (1891–1960), rakstnīku Ontonu Rupaini (1906–1976) i izgleiteibys darbinīku, laikroksta “Latgolas Škola” redaktoru Meikuli Apeli (1901–1942). Ituo poša goda pavasarī Kulturys fonds ar mierki sekmēt jaunizveiduotuo LCM darbeibu tuo īreikuošonai pīškeire 5000 Ls lelu finansiejumu. 1934.g. beiguos nūsprīde muzejā veiduot ari kara nūdaļu, partū nūtyka pastyprynuotys konsultacejis par īspiejamū eksponatu sajimšonu nu Latvejis Kara muzeja kruojumu.

Vystik realais dorbs pi muzeja izveidis apsastuoja. Vīns nu īmaslu beja pastuoveigu telpu naasameiba. 1935. g. 23. aprelī Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta telpuos nūtyka nazkodejuos muzeja bīdreibys sapuļce, kū vadeja gareidznīks Pīters Strods. Sēdis dalinīku vydā beja ari veiskups Jezups Rancāns (1886–1969), Aglyunys gimnazejis direktors Aloizs Broks (1898–1943), Rēzeknis piļsātys vaļdis prīšksādātuojs Nikolajs Skangels (1880–1942) i cyti. Saīšonys rezultatā tyka nūlamts LCM izvītuot Rēzeknē, nu Aglyunā i Daugovpilī veiduot muzeja filialis. Par pīmāru, Aglyunā tyktu uzkruoti gareiga satura prīškmati i literatura (lyugšonu gruomotys i c.). Taipat sapuļcē nūlēme nasakavejūt suokt muzeja izveidis dorbus, i īsuokumā roduos īcere tū izvītuot Rēzeknis piļsātys 2. latvīšu pamatškolys telpuos, dīvamžāļ itī plani natyka realizāti.

Muzeja izveide

Piec nalela puortraukuma 1937.g. februarī nūtyka LCM bīdreibys sapuļce, kurā par vaļdis vadeituoju īvēlēja bazneickungu Boleslavu Grišānu (1894–1983), sekretara omotā Meikulu Apeli i vaļdis lūcekļus – Valereju Seili, Aloizu Broku, Eliasu Ancānu(1903–?) i cytus. Sēdis laikā pījēme lāmumu samazynuot bīdra naudys lelumu nu pīcu iz div latim, kai ari īsastuošonys moksu nu pīcu iz vīnu latu. Juodasoka, ka da ituo laika bīdreibys bīdru skaits sasnēdze apmāram 70 cylvākus. Muzejam tyka pīškiertys pagaidu telpys atjaunuotajā Rēzeknis piļsātys vaļdis ākā. Muzeja dorbs puorsvorā koncentrējuos iz vysaiduoku prīškmatu vuokšonys i saglobuošonys procesu, i apmaklātuojim tys vys vēļ nabeja daīmams. Kruojuma komplektiešonā aktivi īsasaisteja kai muzeja darbinīki, tai ari Latgolys regiona dzeivuotuoji (tymā skaitā ari vyspuorizgleitojūšūs školu školāni), kurī muzejam aktivi duovuoja vysaiduokus kulturviesturiskus prīškmatus. Reizē muzeja bīdreiba veiduoja kontaktus ar cytu muzeju i organizaceju puorstuovim (bazneicys, školys i cytys).

LCM izaveiduoja filialis Daugovpilī i Aglyunā. Itymā godā ar entuziastu i zīduotuoju atbolstu muzeja kolekceja pasapyldynuoja par apmāram 200 vysaiduokim prīškmatim, kurūs vydā beja ari Aglyunā atrostais apmāram 200 pudu (~3276 kg) smogais krysts, kurs iztaiseits 1861. g. Kab veiktu efektivu i kvalitativu jaunuo kruojuma sistematizaceju i izvītuošonu, tyka daaicynuots pīredziejs specialists, partū ka kruojumā uzaglobuoja materiali (gruomotys, dokumenti, arheologiski prīškmati i cyti), kurī datiejami jau ar 17.–18.gs. Bez sovu tīšūs pīnuokumu (prīškmatu vuokšonys, saglobuošonys, eksponiešonys i cytu) muzejs apguoduoja Latgolys regiona školys ar vysaiduokim vuiceibu leidzeklim (gruomotu nūma). Itymā laika pūsmā par muzeja puorzini struoduoja E. Bērziņa.

Jaunais noms

Strauji pīaugūšuo eksponatu kluosta, kai ari napīteikamūs telpu deļ muzejs beja spīsts vaicuot jaunus rysynuojumus sovu kruojumu i ekspoziceju izvītuošonai. Vysbeidzūt 1937. g. beiguos ar Rēzeknis piļsātys vaļdis starpnīceibu LCM i biblioteka tyka pi jaunu telpu bejušajā slimineicys ākā Atbreivuošonys alejā 52 (myusu dīnuos Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturiskuo ceļtne). Reizē ar muzeju īprīkš pīmynātajā nomā dorbuojuos ari Rēzeknis piļsātys sešklaseiguo ebreju pamatškola i aptīka. Piec puorsavuokšonys izjaunū āku muzeja ekspozicejis apmaklātuojim attaiseja viņ 1938. g. 16. aprelī. Ari iz prīšku nūtyka namiteigs dorbs pi jaunu prīškmatu vuokšonys i tematiskūs ekspoziceju izveidis. Taipat suoce veiduot jaunu –Tautys vīneibys nūdaļu, kurā uzkruoja viesturiskys līceibys par Latgolys atmūdys darbinīku darbeibu 19.gs. beiguos i 20. gs. suokuos, taipat materialus par Latgolys apvīnuošonu ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim, kai ari atbylstūši jaunajam Kārļa Ulmaņa režima ideologiskajam uzstuodejumam pastyprynuotu viereibu veļteja 1934.g. 15. maja nūzeimei iz tuoluokū Latgolys atteisteibu.

Jaunajā nomā paraleli klasiskom viesturiskom ekspozicejom izveiduoja sadalis, kas veļteitys zynomajim Latgolys kulturys darbinīkim Andryvam Jūrdžam (1845–1925) i Gustavam Manteifeļam (1832–1916). Eipaši vierteigys beja īprīkš pīmynātūs personeibu personeiguos lītys (par pīmāru, A. Jūrdža rūkrokstā pīraksteitī teksti, mieteļs i G. Manteifeļam pīdarūšuo ceļa vāza, kurā integrāts naža asmiņs).

Nūzeimeigu daļu nu muzeja kruojuma veiduoja bibliotekys-arhiva nūdaļa. Storp lelū gruomotu i dažaidūs rūkrokstu kluostu beja atrūnams ari Juoņa Lukaseviča (1699–1779) 1753. g. izdūtais “Evangelia Toto Anno…”, E. Tolgsdorfa (1550–1620) 1585. g. latvīšu volūdā tulkuotuo izdavuma “Katoļu kateķizms” paraugeksemplars, 1750. g. J. A. Hilzena (1702–1767) sastuodeitais dorbs “Inflanty” i cytys gruomotys. Taipat bibliotekā varēja īsapazeit ar apmāram 800 dažaidim latgalīšu literarajā volūdā sastuodeitajim dorbim. Prūtams, muzejā uzkruoja plašu latgalīšu atmūdys laika laikrokstu kolekceju (par pīmāru, “Gaisma”, “Dryva”, “Sākla” i c.). Kūpejais bibliotekā uzskaiteitais izdavumu skaits iz 1938. g. decembri sasnēdze vaira par 500 siejumu.

Vysaidu viesturiskūs prīškmatu duovuošona muzejam turpynuojuos ari nuokušajūs godūs. Zīduotuoju vydā beja Latgolā i vysā Latvejā zynomys personeibys, par pīmāru, izgleiteibys darbineica Valereja Seile, viesturnīks Boleslavs Brežgo (1887–1957), uorsts Meijers Poļaks (1888–1980), Eduards Kozlovskis (1878–1943), Stanislavs Jaudzems (1890–1969) i cyti. Īspieju rūbežuos muzejam duovuotūs prīškmatus izvītuoja publiskai apsavieršonai.

Paraleli izgleitojūšajam dorbam muzejs veice ari zynuotniski pietnīciskū dorbu, kas rezultejuos ar 1939. g. majā izguojušū rokstu kruojumu par LCM darbeibu, kurā īkļuove byutisku informaceju par dažaidom Latgolys viesturei nūzeimeigom nūtikšonom i personeibom. Izdavuma sastuodeišonā pīsadaleja Meikuls Apeļs, Boleslavs Brežgo, Valereja Seile i Eduards Kozlovskis.

Nūzeimeigs pasuokums nūtyka 1940. g. 12. junī Daugovpilī, kod atkluoja Latgolys rakstnīceibys viesturei veļteitū izstuodi, kurā eksponēja vaira par 150 vysaiduoku autoru dorbu. Izstuodis reikuošonys komitejis prīšksādātuoja beja Valereja Seile, i izstuode tyka izkuortuota divejūs zalūs, nu kurūs pyrmais veļteits Latvejis naatkareibys (1918–1940) perioda izdavumim, bet ūtrajā zalā tyka atspīgeļuots laika periods da Latvejis naatkareibys proklamiešonys (drukys aizlīguma, gareiguo literatura, kai ari Latgolys atmūdys darbinīku veiduotī izdavumi). Leluokuo daļa nu izstuodē eksponejamajim prīškmatim tyka atvasti nu LCM kruojuma.

Piec padūmu okupacejis 1940. g. vosorā muzejs maineja sovu statusu i palyka par Latvejis Vaļsts viesturis muzeja Rēzeknis nūdaļu. Par nūdalis vadeituoju īcēle Francisku Varslavānu (1898–1949). Konceptuali mainejuos ari īstuodis ideologiskuo politika. Bet nacistiskuos Vuocejis okupacejis laikā (1941–1944) muzeju vadeja Tekle Laizāne (1902–1997), kurei īspieju rūbežuos turpynuoja dažaidu eksponatu vuokšonu i saglobuošonu. Ūtruo pasauļa kara beiguos muzeja ekspoziceja i kruojums gondreiž piļneibā tyka iznycynuots. Nalelu daļu nu eksponatu izadeve saglobuot ar nūvodpietnīka Ivana Loginova (1912–1996) i literata Stepona Seiļa (1909–1979) starpnīceibu; itī eksponāti 1959. g. tyka īkļauti jaunizveiduotuos Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja Rēzeknis filialis kruojumā.

Kartenis: nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma