Izdūta unikala gruomota par latgalīšu tradicionalū kulturu
18. augustā Viļānūs nūtyka tradicionalī Gruomotu svātki, kurūs laikā Viļānu nūvodpietnīceibys muzejā tyka prezentāts Stefanejis Uļanovskys 19. godu symta beigu etnografiskais tāluojums “Poļu Inflantijas latvieši”, viestej informaceja Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA) sātyslopā.
Kai informej RTA studeju i zynuotņu prorektore Angelika Juško-Štekele, gruomota tulkuota nu pūļu volūdys i izdūta ar Vaļsts Kulturkapitala fonda, Viļānu nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis Tehnologeju akademejis atbolstu i byus saistūša vysim, kas interesejās par latgalīšu kulturys montuojumu. Tei satur unikalys līceibys par Viļānu apleicīnis dzeivuotuoju materialū i namaterialū kulturu 19. godu symta ūtrajā pusē.
Detalizātus etnografiskus aprokstus par Viļānu apleicīnis dzeivuotuoju apgierbu, iedīni, uorejū izskotu, kasdīnu, dorbareikim, saimisteibu papyldynoj unikals latgalīšu volūdys aproksts, kas puorsteidz ar sovu precizitati. Viļānūs pīraksteitī luosti i lomuvuordi ir vīneigais tik plašais t.s. invektivūs tekstu apkūpuojums 19. godu symta ūtrajā pusē.
Gruomotā atrūnami gūdu i godskuortu īražu aproksti, kur eipaša viereiba juodagrīž S. Uļanovskys pīraksteituom dzīsmem, rūtaļom i spēlem. Taipat uzmaneibys vārti ir masku guojīņu aproksti, kur tradicionalūs i īrostūs masku vydā (čyguons, smierts i c.) izaceļ mozuok īrostys maskys, par pīmāru, svīksta nejiejs, myltu kuce i c..
Folklorys pietnīkus nūteikti īinteresēs S. Uļanovskys apkūpuotī mitologiskī nūstuosti. Plaši apraksteiti ari tautys ticiejumi par čaraunīkim i uorstnīkim, vysaidom slimeibom i tūs uorstiešonys vareibom.