Roksta autore: Edeite Husare

Iņterese par latgaliskū volūdu vysaižuos dzeivis i saimnīcyskajuos sferuos ir dažaida – cytvīt tei ir logiska i atzeita, cytvīt otkon vēļ arviņ roda izbreina i naizpratnis. Tod itūreiz par tū pyrmū – latvīšu tradicionaluo muzyka nav īdūmojama bez latgaliski dzīduotūs dzīšmu i na tik latvyskajā kulturā Latvejā. Ituo goda pyrmajā pusē izguojuši diveji uorzemu muzykalūs apvīneibu albumi, kurymūs vysu dzīšmu vydā īraksteitys ari dzīsmis latgaliski.

“Austrumkalns” i “Dūdalnieki”, par kurim ir itys stuosts, ir latvīšu diasporys kolektivi, kurī vaira ci mozuok eipaši tradicionaluos kulturys laukā pazeistami ari Latvejā, bet par sovu sātu sauc Lelbritaneju. Vīna apvīneiba ir jau ar gona dyžanu pastuoviešonys viesturi, ūtrei – sova muzykaluo ceļa suokā, bet obeju repertuarā stabilu vītu atroduse latgaliski skanūša muzyka.

2017. goda pavasarī jaunu albumu izdavuse folklorys kūpa “Dūdalnieki”, kurei dorbojās Zīmeļanglejā, spielejūt i dzīdūt latvīšu tautys muzyku jau vaira nikai 30 godu. Jaunais albums – “Svešu zemi staigādams” – ir folklorys kūpys pīktais albums. Tymā skaņ dzīsmis nu Kūrzemis krosta da Latgolys rūbežim, taipat i latvīšu dzīsmis, kuruos pīraksteitys na Latvejā. Albumā vydā ir 20 dzīšmu i, pasasokūt ari tradicionaluos kulturys boguoteibai, nav breinums, ka ari uorzemu latvīšu darbeibā svareiga vīta ir i latgaliski dzīduotajom dzīsmem – īrokstā taidys ir divejis (“Zīdēja pučeites” i “Treis muosenis mežā guoja”), bet pi spālātūs melodeju dzīšmu vydā skaņ ari “Nautrēnu polka”, “Mērdzenietis” i “Dagdas dancis”. Par tū, deļkuo kūpa izavielej dzīduot ari latgaliskuos dzīsmis, “Dūdalnieki” vadeituojs Raimonds Dāle atsoka, ka kūpys dalinīku vacuoku i vacvacuoku izaceļšonys vītys Latvejā ir dažaidys, leidza ar tū dažaidais repertuars reizē ļaun ari kūpai, dzeivojūt svešumā, puorstuovēt vysu Latveju. Latgaliskuos dzīsmis īkļautys vysūs da ituo izguojušajūs “Dūdalnieki” albumūs, ari pyrmajūs četrūs: pyrmajā albumā, kas izguoja tuolajā 1988. godā, beja ostonis dzīsmis latgaliski, ūtrajā albumā “Tai kalnā”, kas izdūts 1999. godā – sešys, trešajā “20”, kas izguoja 2003. godā, divejis, catūrtajā “Pilnu pūru pielocīju” (izdūts 2008. godā) – pīcys.

Latgaliskūs dzīšmu ceļš “Dūdalnieki” repertuarā ir dažaids i atkareigs ari nu programys tematiskuos vajadzeibys. Kūpa vaira reižu ir bejuse Latgolā, nu gasteišonys tod paturātys dzīsmis, kuruos vaira īpasatykušs, taipat latgaliskuos dzīsmis ir atrostys ari Melngaiļa i Jurjāna gruomotuos, izlosūt nu vairuoku tyukstūšu dzīšmu materiala. Iz vaicuojumu, voi dzīduot latgaliski nav gryušuok, Raimonds stuosta, ka godīs vysaiž – ir reizis, kod kaida vuorda nasajādz, tod juovaicoj, kū tys nūzeimoj, bet kūpys dalinīkim tys asūt kai nu kuram – cytam ar latgalīšu volūdu īt gryušuok i naīrostuok, cytam otkon nikaidu problemu. Kūpys suokuma godūs leluokuo daļa dalinīku bejuse taida, kurei dzymuse iz vītys Anglejā, i, ka īpasatykuse kaida latgaliskuo dzīsme i zynuojuši, ka vuordu izruna nav taida, kaidai vajadzātu byut, tolkā saukti latgalīšu volūdys zynuotuoji. Sovu reizi aicynuots Ludzā dzymušais Julians Mekšs, kas vuicejs pareizu izrunu. Piečuok kūpai pīsavīnuojuse Āreja Alferova (dzymuse Buklovska) nu Škilbanu pusis, kurei storpkaru periodā sātā bierneibā i jauneibā tyka dzīduojuse cīši daudzi. Nu Ārejis “Dūdalnieki” īsavuiciejuši vairuokys dzīsmis. Piečuok, kod iz Angleju suoce braukt daudzi latvīšu, ansambļa sastuovs pasamainejs i niu jau puse kūpys ir taidi, kurī dzymuši Anglejā, bet ūtrei – dzymušī Latvejā. Ka godīs vēļ kaids nu Latgolys, “Dūdalnieki” asūt cīši prīceigi, ka tod ir vēļ paleigs. Bet naasūt tai, ka nu izlūkšņu tik tuos nu Latgolys teik eipaši izcaltys, sova vīta i cytom latvīšu volūdys boguoteibom, pīvadumam, koč tuos pošys Nīcys dzīsmis, kurom ari gona sovpateibu. “Dūdalnieki” lepojās, ka dažaidais repertuars simboliski sasavej ari ar kūpys karūgu, kurymā “īkodāta” vysa Latveja – tys taiseits nu vysu nūvodu tradicionalūs jūstu – nu vīnys molys suocās ar Latgolu, bet ūtrā izabeidz ar Kūrzemi.

Vaira par Zīmeļanglejis latvīšu folklorys kūpu “Dūdalnieki” skaitit: http://www.dudalnieki.co.uk/ i https://www.facebook.com/Dudalnieki/

Ka “Dūdalnieki” ir tei kūpa ar “stažu”, tod “Austrumkalns” ir saleidzynūši jauna apvīneiba, bet vys tik latgaliskajā kulturtelpā vaira zynoma. Grupā, kurei dybynuota 2011. godā i kuruos “bazis vīta” ir Londona, apsavīnuojuši diveji puori muosu, kurūs seņči sovulaik trymdys apstuokļūs suokuši dzeivuot svešā zemē i kuruos sovā storpā ir pazeistamys jau nu pošys bierneibys. Grupā muzicej Laila Grīnberga (flauta, stabule, bolss), Anna Grīnberga-Saull (vejūle, bolss), Andra Zobens-East (čells, kūkle, bolss) i Karoline Zobens-East (akustiskuo i elektryskuo gitara, basgitara, sintezators, bolss), itūšaļt muosom dasavīnuojuse ari Londonā dzeivojūšuo Jana Altenberga (kahons). Mārgys, naaizmierstūt sovu sakņu, turpynoj aktivu latvīšu muzykys dzeivis ceļu Lelbritanejā. “Austrumkalns” pyrmajā albumā, kuram dūts nūsaukums “Akcenti” i kurs izguojs ituo goda suokā, nūklausomys 11 tautysdzīsmis, kuruos aranžātys folkpop stylā ar folkroka dasitīni. Vysu dzīšmu vydā dzierdamys ari divejis dzīsmis latgaliski – “Aizalaida sauleite” i “Rūtoj, bite, rūtoj, saule”. Taišni ūtruos dzīsmis aktiva rotaceja radeju stacejuos pārņ grupai ļuove byut Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2015” nominantu vydā kategorejā “Radejis hits”. Taipat dzīsme “Rūtoj, bite, rūtoj, saule” beja īkļauta ari etnomuzykys izlasē “Sviests 6”.

Vysom albuma “Akcenti” dzīsmem kluotyn dalykts vīglums, prīca, taipat caurveita mīlesteiba, izpratne i cīns pret latvīšu tautysdzīsmi. Pats albuma nūsaukums simboliski ītver vysaižus akcentus. Mārgys atzeist, ka kotrai nu jūs ir akcents, kas dzierdams runojūt, jo vysys ir dzymušys uorzemēs i augušys trymdā, ari kasdīnys volūda ir angļu, leidza ar tū akcents jiutams ari dzīsmēs, bet “Austrumkalns” par tū nasakaunej i nasliep, jo muzyka ir veids, kai Anglejā var uzturēt sovu latvīteibu. Bet sūpluok volūdys akcentim grupys rodūšajā darbeibā asūt i cyti simboliski akcenti/uzsvori – akcents iz muzyku, akcents iz folkmuzyku i akcents iz latvīšim. Taipat kai “Dūdalnieki” albumam “Svešu zemi staigādams”, ari pi “Austrumkalns” albuma “Akcenti” izdūšonys tolkā guojs kulturys menedžmenta centrys “Lauska”.

Vaira par “Austrumkalns” ite: https://www.facebook.com/Austrumkalns/