Intervejis autore: Laura Melne

Vosorys vydā muzikis Arņs Slobožanins publiski izziņuoja par sova soloprojekta veiduošonu, reizē paviestejūt ari par rodūšu pauzi grupys “Dabasu Durovys” darbeibā. Lai izzynuotu vaira par jaunumim i puormaiņom Arņa muzykalajā darbeibā, aicynuoju jū iz sarunu. Tei nūtyka zeimeigā vītā – Kuorsovys nūvoda Buozovā, kam Arņs veļtejs ari pyrmū soloprojekta dzīsmi “Tur”. Buozova ir na tik vīta, kur jis pavadejs bierneibu, nu niu tī atrūnama nalela īrokstu studeja, kurā īsaroksta vairuokys Latgolys grupys i muziki, ari “Kapļi”, “Piparmētra” i Arņa jaunais soloprojekts.

 

Golvonais īmaslys, parkū es tevi uzrunuoju intervejai, beja tovs jaunais soloprojekts. Publiskojūt pyrmū dzīsmi “Tur”, nūruodeji, ka taida ideja tev bejuse jau seņ. Parkū taišni itys ir tys laiks, kod esi izdūmuojs tū ideju realizēt?

“Dabasu Durovys” pastuov jau vīnpadsmit godu. Tuo vīnpadsmytuo goda beiguos es izdūmuoju pasadorbuot drusku savrup. Par kū tys tai? Grupa ir taida saime, kurā vīnam ar ūtru vajag riekinuotīs, pīsakuopt, pīsareivēt. Ka, pīmāram, grupu vajadzātu saleidzynuot ar dieļu sīnu, kaidu mes ite radzam aizmugurē (nūruoda iz studejis telpā asūšū dieļu sīnu), kur stuov leidzoni sasysti dieleiši, tod tys nav īspiejams. Tī dieli [grupā] ir ar sovu izlīkumu. Lai saprostu, kai tū sīnu dabuot bez caurumim, vajag pīsareivēt cyts cytam, napuorsakluot i respektēt.

Kotrys grupā īt ar sovom idejom. Maņ pateik poproks, lela ītekme nu bītlu, “Pruota Vātrys” (“Prāta Vētra”), vēļ ari nu mozuok pazeistamu grupu, kai, pīmāram, “The Kooks” voi blūza grandim, kai B. B. King voi nu jaunuokim – Džona Maijera. Basgitaristam Valdim Rundzānam, kurs [grupā] ir pats profesionaluokais ir ar vysleluokū izpyldmuokslys prasmi, vysvaira pateik 80. godu progroks. Jam pateik cīši virtuoza, smolka spieliešona i kotram muzykantam augsts individualais izpyldleimiņs puori vysam. Romānam (Sladzim, grupys “Dabasu Durovys” gitaristam – aut.pīz.) pateik taids grunge, alternative. Dažuos vītuos mums sakreit tuos gaumis, dažreiz nā. Egilam (Kulmanim, grupys tausteņnīkam i saksofonistam – aut.pīz.) vairuok pateik elektroniskuo muzyka, pīmāram, dubstep. Jam pateik ilgys kompozicejis, jis taisa remiksus. Aleksandrs (Tamans, grupys bundzinīks – aut.pīz) ir vysvairuok elasteigs. Jis pats atzeist, ka eipaši napīsavierš nivīnam stilam, jam vysi pateik. Aleksandrs ir vysrealistiskuok dūmojūšais myusu grupā, pryncypā jis var, kū gribi, nūspielēt. Nu varbyut jam reizem tryukst tuos muokslinīciskuos lītys.

Šūbreid mums kaidu laiku ir na tik aktivs periods. Es asu pīsavierss tam, kū es vysvaira grybu, kas manī īkšā dzeivoj. Maņ nav juopīsalāgoj grupys bīdrim, es doru tū, kū grybu pats. Tys, kas izīs uorā, byus tikai muna energeja. Īprīkš tei beja vysys grupys energeja. Svareigi, lai tū energeju naapād, bet cyts cytu papyldynoj. Tagad es grybu īraksteit albumu voi ari elektronisku EP, mozalbumu. Dūmoju, ka nuokušgod varit tū gaideit.

Kas ir tī muziki, ar kurim tu sasadorboj voi dūmoj sasadorbuot soloprojektā?

Vysi piec kuortys. Kai jau saceju, ite golvonuo byus tei energeja, kū nasu es. Tī var byut vysdažaiduokī muzykanti. Var byut kaids nu “Dabasu Durovom”, varu byut tikai es, var byut kaids “Kapļu” muokslinīks, Sovvaļnīks, var byut… (nadaudz padūmoj) kaids uorzemnīks, kantri grupa “Sābri”. (Smejās). Taids mistruojums byus! Ka es jiutu, ka kaidam ir tei [maņ vajadzeiguo] energetika, tod es pavaicoju, voi dreikst, i tū pajamu. A dažreiz pats piļneigi vysu izdūmoju.

Ite byus sadarbeiba ar cīši daudzim muzykantim, kas ir maņ apleik. Vērsimēs, kas nu tuo saīs.

Paraleli tam vysam pasaruodeja ari jauna “Dabasu Durovu” dzīsme ar, ruodīs, simbolisku nūsaukumu “Durvis”.

Taišni tai, jo durvis paliek vaļā… Nikas jau nasabeidz tamuos Durovuos. Varbyut kaidam, eipaši jau grupā, roduos taidys dūmys: “Nu kas ite nūteik!?” Ideju par dzīsmi “Durvis” maņ pasvīde Romāns. Es izdūmuoju tekstu, i tys pryncypā ari ir taids autobiografisks. Ka jū paanalizej, tod [var secynuot, ka] vyss tikai suocās.

Tys ari sasasauc ar tū, kū tu paguojušajā godā saceji gondreiž vysuos intervejuos – grupai ir desmit godu, grupai ir juosamaina. Nu suokuma saceji, ka pat vēļ nazyni, kai grupai ir juosamaina, bet juosamaina.

Redz, tagad ir tei atbiļde. Itūšaļt es asu saprats, kas nūteik. Byus muns soloprojekts, kuruo div dzīsmis “Pasamūds” i “Tur” jius jau asat dzierdiejuši. Tyvuokajā laikā byus koč kas ar kantri pīsitīni, byus koč kas indie, byus ar Imanta Zīdūņa (Ziedoņa), Ontona Slišāna vuordim dzīsmis. Byus ari dzīsme angliski.

Ari ar grupu mes aktivai spielejam, pa vosoru beja vairuoki koncerti Dagdā, Reigā, Rēzeknē, Leivuonā, niu septembrī byus privati pasuokumi. 11. novembrī vysus aicynoju iz Dūma bazneicu Reigā, kur byus “Dabasu Durovu” akustiskais koncerts. Jaunū godu izaver, ka sagaideišu Rūpažūs, kur eistynuošu sovu sapynu i sataiseišu programu tikai nu bītlu (vāluok Arņs pastuosta, ka kaids cyts ar grupu “The Beatles” saisteits sapyns tiks pīpiļdeits jau septembrī, kod jis Ņujorkā apmeklēs Pola Makartnija koncertu – aut.pīz.). Bet ar “Dabasu Durovom” mes pagaidom tik aktivi i produktivi vairs nastruoduosim. Pasaruodeis šod tod pa kaidai jaunai dzīsmei, bet nuokušgod albuma nabyus. (Skali smejās). Tū es varu pasaceit dīzgon drūši.

Beigsit īvāruot tradiceju, ka ik piec div godim ir albums (grupys “Dabasu Durovys” pādejī treis albumi izdūti ik piec div godim rudinī – aut.pīz.)?

Nui. Es dūmoju, ka vīnpadsmit godu laikā četri albumi ir dīzgon labi. Vyspuor pastuovēt vīnpadsmit godus bez puortraukuma jau ir labi. Mes jau ari nikuo napuortraucam. “Dabasu Durovys” turpynojās. Bet, ka tu vysu laiku esi malīs vīnā i tymā pošā… Nu vīnys pusis ir forši, ka tev ir sistema, bet ar laiku tys suoc buksēt. Lai ari, piec munu dūmu, jaunuokais albums “Pādys runoj” muzykali ir lobuokais nu vysu četru, es dūmoju, ka tūmār vajag pasasmeļt emocejis kur cytur.

Runojūt par tim “Dabasu Durovu” vīnpadsmit godim, ruodīs, ka tī sastuovi grupai tūmār ir dīzgon mainejušīs.

Nā, es tev tūmār napīkrisšu, deļtuo ka pādejūs sešus godus sastuovs praktiski nav mainejīs.

Tikai basisti ik pa laikam pasamaina.

Nui, basisti ik pa laikam pacyrkulej. Bet tei ir normala paruodeiba. Tev ir puors īspiejis: voi nu tu vyspuor beidz pastuovēt, voi nostaļgejis muokts koč kur paspielej reizi treis godūs, voi dori tai, kai beju izliems es, – napuortraukti turēt tū marku “Dabasu Durovys”, kur ik pa laikam kaids pasamaina.

Es atguodynuošu, kai tys vyss nūtyka. Grupa nūsastabilizēja, kod jimā spēlēja Sergejs Čakāns, Juoņs Veliks, Vitālijs Andruškevičs, Egils Kulmanis i es. Kaidu laiku tai spieliejom, pasamaineja basists, gitarists… Edgars Kluss pi mums spēlēja vairuokus godus. Mes ar Egilu asam palykuši nu tuo pyrmatnejuo sastuova, bet jau ilgus godus spielejam kūpā ar Sašu i Romu. Tai kai teiksma, ka mums bīži mainuos sastuovs, ir puorspeilāta. Bet sastuova maineišonuos ari ir normala paruodeiba Latvejā, kur vysim ir vairuoki projekti. Ari maņ pošam ir vairuoki projekti. Ir “Kapļi”. Storp cytu, vakar beja atbraucs Oskars (Orlovs, poetiskuo roka apvīneibys “Kapļi” bolss aba “kapļu kaplis” – aut.pīz.), ar kuru īrakstejom “Kapļu” jaunū dzīsmi “Valereja Seile”. Vēļ ir grupa “Piparmētra”, kura ari reit ite brauks raksteit dzīsmi.

Voi muzyka niu ir tova pamatnūsadorbuošona?

Naudys peļniešonys veids? Nui. Ir dažaidys ar tū saisteitys lītys, pīmāram, raidejums “Sajūti Latgali”, nadaudz ari ar Valentinu Lukaševiču Latvejis Radejis Latgolys studejis raidejumā “Kolnasāta” skaidroju vuordus. Vēļ struodoju Ilūkstis bārnu i jaunīšu centrā, ir “Dabasu Durovys”, koncerti… Šod tod spielejam ari privatus pasuokumus, bet jau mozuok kai īprīkš. Nazkod tū darejom baigi aktivi.

Nazkod jau beja pat grupa ar atsevišku nūsaukumu.

Nui, beja grupa “Drunk Confession”. Niu izliemu ar tū lītu īpauzēt. Maņ tys atjēme cīši daudz spāka i nadeve pretim daudz ījāmumu.

(Arņs īslādz tikū īraksteitū “Kapļu” dzīsmi “Valereja Seile”, kas viestej na tik par jū, bet ari juos “draugu Kārli”. Dzīsme sacarāta piec tam, kod “Kaplim” puormasta Fraņča Kempa slavynuošona.)

Stuosts ir par tū, ka Kārlis Ulmanis beja natradiconalys orientacejis. Mes tū pasaceisim publiski muzykā.

Paliksit laikam vēļ skandalozuoki.

Kai ir, tai ir. (Nūsapyuš). “Kapļi” ir muns uorlauleibys bārns. Myusu dzeivē vysam ir oficialuo i naoficialuo puse. Ir pījimts tuos nūdaleit. “Dabasu Durovys” tūmār vairuok ir taida romaņtiska popmuzyka, tei ir oficialuo puse. Es varu dzīduot tū, kū tu tikkū dzierdieji, kas nav nikas vairuok kai tikai balagans, bet tymā pošā laikā varu dzīduot koč kū nacionaliski patriotisku, pīmāram, tū pošu “Pīmiņ, bruoļ!”.

Maņ ruodīs, ka “Kapļi” jau cīši labi īsasakņuojuši tamā latgaliskajā kulturvidē. Nareši dzieržu, ka cylvāki pīsauc “Kapļu” dzīsmis. Pīmāram, augustā vairuokys reizis nasaisteiti cylvāki pīminejuši “Gareigū komercdarbeibu”, saistūt tū ar Aglyunys svātkim.

Maņ prīca, ka cylvākim pateik “Kapļi”, ka jī citej. Tys nūzeimoj, ka nazkam mes asam vajadzeigi. Byut nazkam vajadzeigam ir baigi svareigi. Ka esi gaļdnīks, tu taisi goldus, tūs goldus kaids pierk – tu esi vajadzeigs. Ka tu esi uoksts… (smejās) “Kapļi” ir galma uoksti, uokstus nivīns natīsoj, kai mes zinim, jī var jūkuot par vysu, tod ari mes asam vajadzeigi. Ka jau asam suokuši saukt lītys eistajūs vuordūs, tod “Valereja Seile” byus sūļs iz prīšku (smejās).

Grupai “Piparmētra” tu skaitīs taids kai muzykalais vadeituojs.

Ilūkstis bārnu i jaunīšu centrā, kur struodoju, asu īdevs pamatus treis jaunīšu grupom: “Taktsmērs”, “Basic” i “Piparmētra”. Vysys treis grupys dorbojās, bet vysveiksmeiguokuo izaruodeja “Piparmētra”. Ilūkstē vodu tūs ansambļus, vuicu bārnus. Tys ir muns dorbs, par kuru sajamu olgu.

Voi i kai tu jiuti, ka itūs godu laikā esi muzykali audzs i atsateistejs?

Muzykali es asu audzs cīši moz. Tys vyss maņ ir taidā bārnuduorza leiminī. Tu dūmoj, ka es asu baigais muzykants!? Nā, es vairuok asu dzīšmu autors, maņ ir sapratne, lobi pamati… Es naasu glups. (Smejās). Daudzys myusu dzīsmis ir dīzgon infantilys, pat muns bolss ir infantils, jis nav pat nūstuodeits. Ari tī poši “Kapļi” – nu kaids Oskaram bolss!? Jis tī nadzīd, jis vīnkuorši runoj, giun emocejis, cytreiz aizdzīd. Bet nazkas tī emocionali ir, i cylvāki tū klausuos. I maņ ir leidzeigi.

Ir gryuši napamaneit ītekmis munā muzykā. Jau pīmynātī bītli i “Pruota Vātra”. Gon nūskaņa, gon tembri vyscaur vysūs albumūs. Tī nav kuo nūlīgt, tai vīnkuorši ir.

Ruodīs, ka piec jiusu daleibys “Muzykaluos Bankys” finalā pat publiski beja pasaruodejs apzeimiejums, ka tu esi Latgolys Renārs Kaupers.

Tys apzeimiejums jau seņ ir. Storp cytu, Renārs Kaupers mani uzrunoj ar “Vasals, bruoļ!”. Nazynu, voi jis tū dora “Pīmiņ, bruoļ!” deļ voi dzierdiejs, ka asu Latgolys Renārs Kaupers. Nasagrybātu, lai mani tai sauc. Renārs Kaupers ir tikai vīns, nav kū raudzeit jū atdarynuot, partū ka nivīns jū ari naatdarynuos. Ir stulbi ceņstīs kaidu kopēt, lai ari es nadūmoju, ka jū kopeju. Dažuos vītuos dzīsmēs īsaskaņ tei nūskaņa, kas rakstureiga “Pruota Vātrai“ voi bolss tembra pajiemīni, kū lītoj Kaupers, dažuos dzīsmēs var saklauseit ari Pola Makartnija pajiemīņus voi ari kaidus cytus pajiemīņus, kurūs es naasu atkluojs. Asu puorlīcynuots, ka piec kaida laika maņ pasaruodeis otkon cytys ītekmis.