Taišni šudiņ, 28. septembrī, paīt 10 godi kai stuojušīs spākā Latgalīšu raksteibys nūsacejumi, tautā tī saukti par jaunū ortografeju. Tūs vairuoku godu garumā izstruoduoje pi Vaļsts volūdys centra izveiduotuo Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja.

Latgalīšu raksteibys nūsacejumu mierkis ir tyvynuot latgalīšu raksteibu tautā runuotajai volūdai, reizē respektejūt jau pastuovūšū raksteibys tradiceju, kuo pamatā ir Latvejis Republikys Izgleiteibys ministrejis 1929. godā apstyprynuotī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi. Raksteiba ir pylnveiduota iz Latgolys izlūkšņu fonetikys, morfologejis i konvencejis pamata, turpynojūt i papyldynojūt veiskupa Dr. phil. Pītera Stroda i volūdnīka Dr. habil. philol. Ontona Breidaka vadeitūs komiseju dorbu i eistynojūt tūs īceris.

Latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatā ir Aizkaļnis, Vuorkovys, Gaļānu, Viļānu, Sakstagola, Ūzulaines, Makašānu, Drycānu, Gaigalovys, Bieržpiļs, Tiļžys i Nautrānu izlūkšņu sistema, kura ir vyslobuok saglobuojuse latgaliskuom izlūksnem rakstureiguos pazeimis.

Ar Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim vari īsapazeit ITE. Latgalīšu rokstu volūdys pošvuiceibys materiali i cytys ar raksteibu saisteitys lītys atrūnamys ari LaKuGys sadaļā RAKSTEIBA.

Latgalīšu vydā aktuali ir vairuoki ar latgalīšu volūdu i tuos rakstiskū formu saisteiti vaicuojumi. Iz tim atbiļdis raudzeja atrast Latvejis Radejis raidejums “Kolnasāta” sarunā ar Latvīšu volūdys instituta vodūšū pietneicu Annu Stafecku, kura pīsadalejuse nūsacejumu izstruoduošonā, i sociolingvisti, Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesori Sanitu Lazdiņu.