30. oktobrī, gatavejūt raidejumu cyklu „Vīnuoti, bet na vīnaidi!”, Preiļu Tierdznīceibys centrā “Ūga” nūtyka diskuseja par uzjiemiejdarbeibys vidis aktiviziešonu Latgolys planavuošonys regionā. Pīsadolūt uzjiemiejim, pošvaļdeibu i LR Saeimys puorstuovim, tyka diskutāts par nūdūkļu politiku, tuos slūgu i naprognozejameibu ilgtermeņā, pošvaļdeibu i uzjiemieju sadarbeibu, kai ari par smagnejū izgleiteibys sistemys reformu, kas nūteikti ītekmej ari uzjiemiejdarbeibys prasmis. Juoatguodynoj, ka par īrūsmi itai diskusejai ir kolpuojs 4. pasauļa latgalīšu saīts.

Uzjiemiejdarbeibys atteisteišona Latgolā jau garuoku laiku teik pozicionāta kai vīna nuvaļsts prioritatem, i, škītami, ekonomikys izaugsmei i sekmiešonai ir radeiti vysi napīcīšamī prīšknūsacejumi, vystik gon vaļsts ekonomiskuos politikys kontekstā, gon ari verūtīs iz realūs skaitļu i datu, navar saceit, ka īcarātais ir eistynuots, tai nūdrūšynojūt regiona īdzeivuotuoju lobkluojeibu. Kai sovā prezentacejā nūruodeja SIA “Māra N” vadeituojs Raimonds Nipers (Dagdys nūvods), tod vīns nu byutiskuokūs škieršļu ir napuordūmuota vaļsts nūdūkļu politika i tuos straujuos izmainis naļaun uzjiemiejim planavuot atteisteibu ilgtermeņā. Sovukuort Leivuonu nūvoda dūmis deputats, uzjiemiejs Gatis Pastars atguodynuoja, ka nūdūkļu sistemys sarežgeiteiba i lelums degradej nūdūkļu politiku kai taidu.

A/S “Preiļu siers” vaļdis prīšksādātuojs Jāzeps Šnepsts izsaceja lelūs uzjiemieju vīdūkli, ka atlaidis, regionalī koeficenti draud ar “naturalū separatismu”, tymā pošā laikā kluotasūšī pošvaļdeibu vadeituoji i puorstuovi, taipat kai mozūs i vidējūs uzjāmumu puorstuovi tūmār grīze uzmaneibu iz nūdūkļu atvīglojumu napīcīšameibu jaunajim uzjiemiejim, SEZ i c.

Globalu, tymā pošā laikā ari vertikalis, dziļuma redzīni pīduovuoja T/C “Ūga” vadeituojs Aigars Zīmelis, kas, atguodynojūt par cilvākdrūšeibys, izgleiteibys kvalitatis vaicuojumim, runuoja par attīksmis mainis napīcīšameibu kai politiskuos, tai ekonomiskuos sistemys izpratnē.

Diskusejis gaitā izakristalizēja vairuoki sacynuojumi. Pyrmom kuortom, diskusejis daleibnīki (uzjiemieji) vairuokkuort atsagrīze pi atzynuma, ka kontrolis, taipat kai atbolsta īstuožu ir par daudz, tūs darbeibai juobyut koordinātuokai i pretimejūšuokai uzjiemieju problemu rysynuošonā. Pretejā gadejumā izīt, ka teik kalpuots formulai, kod 1 struodojūšais peļnej 1 bārnam, 1 pensionaram i 1 ierēdņam…

Ūtrkuort, lelī uzjiemieji izsaceja redzīni, ka uzjiemiejdarbeiba ir kai spēle, kurā nadreikst byut izjāmuma nūteikumu kaidam konkretam spēlis daleibnīkam. Ite gon juosoka, ka tod ari starta/ suokuma nūsacejumim juobyut leidzeigim, deļtuo objektivs ir ari pošu SEZ i biznesa inkubatora paustais vīdūklis – vairuoki uzjāmumi Latvejā ir atsateistejuši, viņ pasateicūt itūs instituceju snīgtajam atbolstam, i, ka mes runojam par 20 gadu vacu uzjāmumu i  kaidu, kas tikai suoc sovu darbeibu, ir juosaprūt, ka, tai sauktajim, spēlis nūteikumim gon lykumdūšonys, gon nūdūkļu sistemys kontekstā jau ir vysaidi a priori.

Treškuort, vysi daleibnīki atbaļsteja vīdūkli, ka ir juopuortrauc Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturys organizātuos apmuoceibys, sabīdreibā  sauktuos par symtlatnīku programom, atteiceigi apmuoceibai paradzātū finansiejumu daškirūt uzjāmumim, kas ir spiejeigi apvuiceitsev pošim napīcīšamūs darbinīkus dorba tiergam vajadzeigajā sferā.

Diskusejis izskaņa bija vysai cereiga, deļtuo ka uzjiemieji i pošvaļdeibu puorstuovi ir vīnuoti dūmuos par tū, ka pamatīguļdejumam ir juobyut izgleiteibā, Latvejis nuokūtnis atteisteibā. Prīcynoj fakts, ka leluokuo daļa nu kluotasūšūs ir gotovi īsasaiseit ari jaunuos paaudzis izgleituošonā, kas ir eipaši svareigi, īvīšūt kompeteņču izgleiteibu.