Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Vīns nu radzamuokūs 20. g.s. suokuma latgalīšu kulturys dryvys kūpiejim beja dokturs aba uorsts Ontons Skrynda (1881–1918). 20. gs. 20.–30.godūs Latvejis politikā īguoja cyts latgalīšu uorsts – Vinca Barkāns (1889–1947). Dīvamžāļ myusu dīnuos volda oploms uzskots, ka dokturs ir viņ recepteišu izraksteituojs. Sasarunojam ar Viļanu saimis (aba giminis) uorsti Elgu Sudniku, kas 2017. g. ir sajāmuse Rūdolfa Skaidrā bolvu kai jaunais lauku saimis uorsts.

DORBS

Kaidi beja tī impulsi, deļ kurim tu izavielieji studēt medicinu?

Es navarieju īsadūmuot, kū cytu es varātu dareit – tys beja taids logisks iznuokums. Ir tei tradiceja bārnam konkretā vacumā (ap godu voi da goda) salikt apleik vysaidys montys, i tod vacuoki verās – pi kuo jis dasaskar. Ka dasastīp da naudys, to byušūt uzjiemiejs, ka da bazneicys gruomotys – tod bazneickungs i tt. Es asūt dasastīpuse da nazkaidys ar medicinu saisteitys gruomotys. I tai jau maņ nu bierneibys puspajūkam saceja, ka es byuškūte ar medicinu saisteita! (smejās)

Vydsškolys laikā maņ patyka eksaktī prīkšmati: matematika, biologeja, kimeja. Eisteneibā tod, kod suoču studēt Reigā, – tys beja kas to pavysam cyts. Bet maņ cīši patyka vuiceitīs. Es ari vysod asu sacejuse: “Ka pateik vuiceitīs, tod medicina ir juostudej.” Ka napateik, tod tū navar izturēt, ir gryuts. Bet maņ eisti studeju laikā ari nabeja taidu lyuzuma punktu, ka, ot, īšu paceli, i vyss. Tys varbyut deļtam ka maņ beja zalta vārti studeju bīdri. Bez jim es, īspiejams, nabyutu i pabeiguse. Mums beja cīši salīdāts kolektivs, i tys beja tai dabiski i vīnkuorši – gon studēt, gon atsapyust kūpā. Ari Latvejis Universitatis Fizikys i matematikys fakultatis jauktais kūris “Aura” beja lobs paleigs vysūs studeju dzeivis smogumūs.

Deļkam izavielieji taišni itū specialitati?

Beja daudz vysaidu variantu. Suokumā es beju dūmuojuse, ka vajag īt par otolaringologu (LOR –aut.pīz.), piečuok gribieju byut ocu dokturs. Tod otkon gribieju specializētīs internajā medicinā. Nu a, ka tu navari izavielēt, tod juoīt par saimis uorstu! (smejās)

Kas pošai ruodīs vysgryutuokais uorsta dorbā?

(Elga aizadūmoj –aut.pīz.) Vyspuor uorstu dorbā voi saimis uorstu dorbā? Kai saimis dokturam tev ir juozyna cīši daudz, bet na vysod tu vari zynuot vysu. Tys ari ir juoapsazynoj. Ūtra līta ir tei papeiru raksteišona. Tys ir koč kaids murgs! Tuo vītā es varātu izarunuot, izstuosteit. Cytu reizi tei raksteišona aizjam vaira kai saruna ar cylvāku. I tys ir biedeigi. Šaļtim ir gryuts emocionali atsaslēgt, nalaist vysu caur sevi, bet tū var īsavuiceit. Tev ir juojiut leidza pacientam, bet tev navajadzātu īsadūmuot sevi juo vītā. Tys ir cīši svareigi, kab naizdagtu. Cytu reizi ir gryutuok ar smogi slimim bārnim. Tod maņ suocās taidys eksistencialys puordūmys – a kai tai, a kai tuoļuok?! Bet bārni tū uztver cytaiži nakai pīaugušī, kurim tei attīksme ir taida: “Oi, ite ir bārns ar eipašom vajadzeibom, maņ juo tai žāļ! Jis navar tū i tū.” Bet bārns eisti naapsazynoj, ka jam ir koč kaidi īrūbežojumi, principā – jis var vysu. Bārni sevi nalīk ramā atškireibā nu pīaugušūs. Mums ir žāļ, ka mes koč kū navarim, ka mums koč kuo tryukst, i mums ruodīs – vyss, niu ir beigys vysam. Bārnim tai nav, jī var vysu.

Zynu, ka esi struoduojuse gon Reigā, gon Rēzeknē. Rezidenturu izguojuse Strūžanūs. Ar kū atsaškir uorsta pīnuokumi/lūma lelpiļsātā i mozpiļsātā aba cīmatā?

Cīmatā tu navari pacientu aizsyuteit pi sova koleģa kirurga blokus kabinetā, kab jis cylvākam nūjimtu šivis. Tev tys ir juoizdora pošam. Dorba apjūms ir leluoks – laukūs ir plašuoks dorba spektrs. Tys ir labi. Cyta storpā, tys ari beja īmasls, deļkam es gribieju struoduot lauku regionā. Tu jau, prūtams, vari sēdēt ārtā kabinetā i raksteit recepteitis, bet, struoduodams mozpiļsātā voi cīmatā, tu vari ari pīsaceļt nu krāsla i aizīt padareit cytus darbeņus: veikt puorsīšonu, izskoluot ausi, izjimt sveškermeni nu acs i tt. Irā vaira īspieju – dorbs nasaveidoj vīnmuļš. Pacienti ari cīši atsaškir. Laukūs cylvāki vaira uzatic dokturam. Piļsātā var aizīt parunuot ar vairuokim dokturim. I tys cylvāks pagiun koč kū nu vīna uorsta, koč kū nu ūtra uorsta, izveidoj sovu redzīni, i tev kai saimis dokturam ir gryuts jū puorlīcynuot par kaidu varbyut vēļ cytu variantu. Ūtrs redzīņs cytu reizi nav švaki, bet ir juovar tū ari kritiski izviertēt. Laukūs struoduot, pa munam, ir daudz lobuok. Ir vīnkuoršuok sasarunuot ar pacientim. Cytu reizi muote Google cīši paleidz uorstiešonā! (smejās) Ir cylvāki, kas atīt ar konkretim vaicuojumim i var izrunuot. Bet ir taidi, kas izlosa kaidu rokstu internetā i koč kū ībūrej sev golvā, i jī nagryb saskateit cytys alternativys. Ka tu skaidroj, cylvāks saprūt i jius atrūnit kompromisu, tod ir ok. Bet, ka kaids atīt ar mierki tev pīruodeit, ka Google zyna lobuok kai Elga… Ir gryuts. Tod es kaidu reizi jim ļaunu pošim sevi uorstēt. Cylvāks pi uorsta īt ar kaidu mierki – voi jam vajag izarunuot, voi jam teišom vajag padūma voi jis gryb izauorstēt. Na vysod tys vyss sakreit vīnā. Svareigi, kab cylvāks nu uorsta kabineta izītu laimeigs. Kai Hipokrats ir saciejs: “Cure sometimes, treat often, comfort always.” (Uorstej dažreiz, pasaryupej bīži, mīrynoj vysod – aut. tulkojums)

Kai tev ruodīs, voi cylvāki lauku regionūs nav apdaleiti ar veseleibys apryupis īspiejom?

Ir gryutuok ar pījemameibu. Ir izmekliejumi, kas ir centralizāti, i tam ir sova jāga. Nav eisti pruoteigi attaiseit lelu, duorgu diagnostikys aparatu nazkur periferejā. Tys naatsamoksuos. Ka vajag, to var izbraukuot ari iz Reigu. Nav jau tei Latveja tik lela. Varbyut pruotā ir vaira tei napuorlīceiba: “Nā, es jau iz Reigu nabraukšu, es tī nikuo naatrasšu!”

Voi nav par daudz tuos veseleibys apryupis centralizacejis Reigā?

Ir gon jau. Bet tam ir zynoma jāga. Ka varbyut ir vārts veiduot specializātū centru. Taidu vīnu i kvalitativu, na daudzejus i vysur kur apleik. Varbyut lobuok, ka uorsts ir specializiejīs konkretā operacejā i tamā vīnā vītā ari taisa tuos operacejis kotru dīnu pa 50 reizem. Ir skaidrs, ka jī tū operaceju sataiseis lobuok i kvalitativuok, i ar pīredzi. Cylvākim ir baile braukt. A tev ir juorauga pīrunuot, raudzeit paleidzēt, kab tys cylvāks tūmār aizbrauktu iz Reigu voi koč nu Viļānu iz Rēzekni.

LATGOLA

Mes ilgstūši redzim breivys vakaņcis veseleibys apryupis sferā – vaicoj taidu i taidu uorstu… Kai tev ruodīs, deļkam tik moz jaunūs mediku piec studeju beigšonys atsagrīž Latgolā? Voi jī vyspuor gryb atsagrīzt?

Vīna līta, – studejis ir ilgys. Pa tū laiku var nūdybynuot saimis i tt. I tod tei puorbraukšona ir gryutuoka. Ūtra līta, – ar tom vakaņcem ir tai, kai ir. Vēļ vīna līta ir atolguojums. Kaidam ārtuok i izdeveiguok ir braukt struoduot, par pīvadumu, iz Vuoceju. Juojam vārā, ka jaunī dokturi ari beistās “nūgrimt”, struodojūt regionūs, tok vysa leluo atteisteiba, vysa “leluo medicina” tūmār koncentrejās Reigā. Dīvamžāļ, bet, pa munam, tai ir. Kū tyvuok esi Reigai, tū vaira ruodīs, ka esi tyvuok tai vysai atteisteibai. Latgolā ir moz tūs jaunuos paaudzis uorstu. Tī, kas vacuoki, – jī jau ir īguojuši rutinā i ar zynuotni jim seviški nasagrib “draudzētīs” (prūtams, ir ari izjāmumi!). Ar informieteibu dokturim ite problemu nav, vaira – kū mes poši varim atkluot, kaidus secynojumus varim izdareit. Saimis uorsti jau ari var aktivi īsasaisteit vysaidūs pietejumūs, viņ es da tuo vēļ naasu tykuse! (smejās) Bet, ka tu pietej, interesejīs, tod tam dorbam ir pavysam cyta nūkruosa.

Kai beja ar tevi – voi tu, aizbraukdama studēt, nūjauti/zynuoji, ka gribi struoduot Latgolā?

Nui, nui, nui! Tū es jau zynuoju nu poša suokuma!

I kū tev niu nūzeimoj dzeivuot Latgolā?

Tys nūzeimoj dzeivuot sātā! SĀTĀ! (ar entuziasmu –aut.pīz.) Bet tai teišom ari ir. Tu aizbrauc iz Reigu – nui, tī ir forši, dzeiveiba mutuļoj, vyss nūteik, i pasuokumi i vyss cyts. Bet… Gostūs – nui, pasavuiceit – nui, bet, kab Reigā iz ilgstūšu palikšonu, dzeivuošonu… Nā, paļdis, es grybu iz sātu. (smejās)

Pastuosti par sovom attīceibom ar latgaliskumu i latgalīšu volūdu.

Tys ir tys stuosts, ka vysi rodi sovā storpā runuoja latgaliski, bet ar mums, bārnim, runuoja latvīšu literarajā volūdā. Es nazynu, parkū tys tai, bet tai beja pīrosts. Latgaliski suoču runuot, viņ aizbraucūt studēt. Studeju laikūs suoču ari intensivi jū lītuot. Ka tu kasdīnā dzierdi tū volūdu i jei apleik skaņ, tod tys ir cytaiži. Reigā jau nabeja variantu – ka latgalīšu volūda apleik naskaņ, tod pošai ir juorunoj! Varbyut tys beja taids logisks turpynojums – ka tev sātys sajiutys tryukst, tod tu jū vaicoj kaidā cytā veidā. Bet ari ar školys laika draudzinem mes runojam tikai latvīšu literarajā volūdā, koč gon juos vysys runoj ari latgaliski – kas ar babu, kas ar kū. Bet, cyta storpā, sovuos saimēs, juos runoj tikai latvīšu literarajā volūdā.

Varbyut tei ir jiusu paaudzis/vacumpūsma eipatneiba?

Drūsi viņ tys tai ir, nui. Es dūmoju, ka tys īt nu myusu vacuoku paaudzis. Nu laika, kod latgaliskais tyka aizlīgts i koč kaidā ziņā ari īmeits zemē. I deļtam, kab jau mums byutu lobuok… Es nazynu, tei ideja… A kai bārns ar latgalīšu akcentu aizbrauks iz Reigu?! A Reigā dzierdēt kaidu, kas runoj tramvajā latgaliski, – tei beja forša sajiuta. Zynuoji, ka nazkur ir sovejais! Bīži beja tai, ka tu sasapazeisti ar cylvākim, jums automatiski izaveidoj kontakts, koč i tu par tū cylvāku nikuo nazyni. I tod tu pavaicoj: “A nu kurīnis tu esi?” Sekoj atbiļde: “Nu Kaunatys!” I tod ir puorsteigums.

Voi tu, studejūt Reigā, juti kaidu nūsūdejumu, ka esi nu Latgolys?

Nā, najutu gon, mes grupā bejom divejis nu Latgolys. Parosti, ka kaids izzynuoja, ka mes asam nu Latgolys, tod izreizis beja lyugums parunuot latgaliski. Cylvākim ir interesanti. Ari latgalīšu volūda jūs interesej. Nabeja tai, ka jī reagātu osi voi nūsūdeitu: “Nu kū te tān, čangaļs taids!” Daleji tei ir myusu pošu attīksme, kai mes pret sevi atsatīcam. Voi mes sevi nūnycynojam (oi, es asu latgalīts, oi, es latgaliski narunuošu), voi sovu latgaliskumu nasam ar kaidu to gūdu voi lapnumu. Es naradzu nikaida nūsūdejuma, maņ nav kauns īt i runuot latgaliski. Ari sovu mamu asu pīvuicejuse. Jai beja teņdence, tyvojūtīs Reigai, suokt runuot viņ latvīšu literarajā volūdā. Es izsprīžuu, ka nā, tai vys vaira nabyus! Pādejā reizē, kod bejom Reigā, braucem trolejbusā i sasarunuojom latgaliski. Aizmugurē siež onkuleits, i es radzu, kai jis pasagrīž i klausās, kū mes runojam. Jam vīnkuorši beja interesanti. Ka mes gribim maineit tū vīdūkli par sevi, tod mums navajag byut pabārnim. Mes ari naasam. Taišni ūtraiži! Maņ ruodīs, ka mes asam ceņteigi, struodeigi, komunikabli, atvārti. Varbyut deļtam ir vīnkuoršuok sasaprast i atrast sev leidzeigūs.

Voi ar sovim pacientim tu ari runoj latgaliski?

Kai kuru reizi. Es runoju tai, kai jī runoj ar mani. Ka es nasaprūtu, kaidā volūdā mes runuosim, tod es pavaicoju. Ā… Parosti gon pacienti nikod napīduovoj runuot latgaliski. Tys ir interesanti. Bet tī, kas ar mani ir suokuši runuot latgaliski, jī tikai latgaliski ari runoj.

VESELEIBA

Kaidys saslimšonys niu vysvaira dominej, i nu kuo mums byutu juopīsasorga?

Apsataukošona i vysys nu tui izrītūšuos sekys: paaugstynuots ašņaspīdīņs, cukra diabets. Vēļ ari onkologejis slimeibys. Kareņš ar līkū svoru lelā mārā ir atkareigs nu myusu pošu. Tī blokusfaktori ir cīši nūsaceiti. Ar onkologeju ir drusku gryutuok – tī vysa svareiguokais ir regularys puorbaudis, kab laiceigi atkluot izmainis, ka taidys ir. Tī audzieji palīk jaunuoki, tys gon. Eisti ari navar zynuot, kas ir pi vainis: kaiteigs dzeivisveids, uzturs voi varbyut stress.

Mes labi zynim, ka daļa slimeibu suocās golvā. Kai Latgolys cylvāks morali jiutās? Kas jū nūmuoc i komoj?

Lela daļa slimeibu suocās golvā, tys tai ir. Latgolys cylvāku, pa munam, nūmuoc vysaidys kasdīnys ryupis ci problemys. Ari naudys vaicuojums. Veseleibys ziņā cylvāki lelā mārā ir pīroduši pi tuo, ka jūs vītā koč kū izdareis kaids cyts. Jī atīt pi doktura piec zuoļu, i jī ir puorlīcynuoti – īdzers tableti i problema ir atrysynuota. Jam pošam navajag īsasaisteit. Nu nav breinumzuoļu! Cylvākam ir juoīsasaista sovā uorsteišonā, es kai dokturs navaru vysu izdareit vīna poša. Ite ir juobyut sadarbeibai ar pacientu. Es jam varu īsaceit, paleidzēt, bet es juo vītā navaru paceļt ūkstu nu divana i pasakustēt. Pyrmuo uorsteišona pi sevkurys saslimšonys ir pareizs, veseleigs dzeivisveids i pareizs uzturs. I ar tū ir lelys problemys! Cylvākam ir gryuts sevi pīspīst naapēst pusporceju buļbu… Labi, iesšona vēļ tai. Bet ar fiziskom aktivitatem gon ir biedeigai. Vajag viņ īsuokt, i tod tys aizīt. Svareigi ir ari tys, kab tei aktivitate tev patyktu – ka tev napateik skrīt, tod tu vari sevi spīst skrīt, cik gribi, bet nikas nu tuo nasaīs. Vajag atrast nūdarbi, kas pošam pateik. I vēļ īsaisteit apleicejūs! Ir daudz vīgļuok, ka ir kaids, kas tevi atbolsta tamā fiziskajā aktivitatē. Maņ ir lela prīca par Viļanu sūļuotuoju pulceņu, moloci!

Varbyut tys ir padūmu laiku stereotips par dokturim kai autoritatem, kas na sasadorboj, bet komaņdej?

Tys tai varātu byut. Ir tys prīkšstots, ka uorstam juobyut autoritatei. Myusu dīnuos tī skotu punkti mainuos. Es varu byut tovs paleigs, na tova autoritate. Es varu tev īsaceit, pabreidynuot, kas var nūtikt, ka tu nadzersi zuolis pret augstu ašņaspīdīni voi cukra diabetu. Es nastuoveišu sūpluok pacientam ar puotadzeņu i nasaceišu: “Īdzer zuolis reitā i īdzer vokorā!” Tei ir tova atbiļdeiba par zuoļu lītuošonu. Ka īdzersi – tev byus lobuok, tei ir tova veseleiba. Ar tū ir juosaceinej. Vacuokuos paaudzis cylvāki vys gaida koč kaidu autoritati… Bet tys nav par mani. (smejās)

Voi dokturam ir juobyut sociali aktivam?

Sevkuram cylvākam vajag byut sociali aktivam. Uorsts ari ir cylvāks! (smejās) Tu vari taidā veidā sevi pasorguot nu izdegšonys sindroma. I tu vari ari sasajust na tikai kai uorsts, kas cytu reizi ir kai zeimūgs iz pīris. Šaļtim ir sajiuta, it kai tev niu ir konkretys normys, kū tu vari atsaļaut dareit i kū tu navari. Ai, nu kas tu par uorstu ar malnu kurtku i ružovu apakli?! Nu, bet maņ pateik, es tai labi jiutūs! Voi uorsts uodys biksēs… Tev tok juobyut soliduokai! Bet es tai labi jiutūs, i, ka es labi jiutūs, tod nu manis ir vaira jāgys nakai cytaiži. Maņ cytu reizi gribīs ari pasasmīt voi pajūkuot pījimšonys laikā, nu tai teiri ciļvieciski īsasaukt: “Cik jums skaista kleita šodien!” I, ka es tū pasoku, tod tys cylvāks izreizis pavysam cytaiži iz mani verās, jis ir atvārtuoks. Nav tūs formalūs i saspryngtūs uorsta i pacienta attīceibu. Varbyut kaidam i taidys attīceibys pateik, nazynu.

Ir uzskots, ka uorsta dorbs ir vīns nu saspryngtuokajim. Kai tu teic golā ar slūdzi?

Nūsadorboju ar jogu i tautu dejom. Vēļ maņ kasdīnā tikt golā ar stresu paleidz sarunys ar bejušajim kursabīdrim. Mes vīns ūtram prosom konsultacejis, ka ir taida vajadzeiba. Slimineicuos ir drusku vīgļuok – tī tev apleik ir kolegi, kurim tu vari pavaicuot padūmu. Bet saimis dokturs ir vīns pats. Ka ir švuorbys voi naasi puorlīcynuots par koč kū, tod vyslobuok ir apsarunuot ar kaidu, lai ir kaids “B” plans. Drūšeibys i puorlīceibys deļ. Šaļtim pat varbyut nav tik svareiga tei runuošona, cik apstyprynojums tam, ka tu dori pareizi.

Kotru reizi, kod tevi sateiku, tu smaidi. Kai tev saīt vysod byut tik optimistiskai?

Es nazynu! (smejās) Baigi gryuts ir byut pesimistam. Maņ ruodīs, ka ir vīgļuok, ka esi optimistiski nūskaņuots. Tai ir vīgļuok dzeivuot. Juorauga justīs labi, i tod tu vari ari koč kū dareit pa dzeivei. Vyspuor – sarežgeituos situacejuos vysod var voi nu smītīs, voi rauduot… Tok smītīs ir lobuok!

Voi ir svareigi koč kam ticēt i deļkam?

Medicinā ir svareigi ticēt, nui. Tys ari paleidz vīgluok dzeivuot i pījimt koč kaidus lāmumus. Varbyut cytu reizi vairuok pasaļaut. Ir lītys, kas dzeivē vīnkuorši taipat nanūteik. Ka tu tici, tod tu īsavuici pījimt dzeivis likumsakareibys, koč kuru reizi sasamīreit ar nūtīkūšu, kū navari maineit, izprast cylvāka byuteibu. Cytu reizi vajag kaida vadmotiva, kab izlamtu. Svareigi ir ari tys, ka ticeiba paleidz apzynuot dzeivis cyklu, pījimt ar nuovi saisteitūs vaicuojumus, izsuopēt suopis, cytu reizi arī ticēt kaidam breinumam.

Voi mes prūtam sevi pasorguot?

Mes varim, mums ir vyss, kab tū dareitu. Varbyut cytu reizi juosalīk prioritatis. Mes asam cīši atbiļdeigi – mums juobyut dorbā voi ir kaidi cyti pīnuokumi. Bet nu ūtrys pusis, – lai tu dūmuotu par cytim, tev pyrma ir juodūmoj par sevi. Deļtam es niu asu sevi pīspīduse apmeklēt jogu. Es suoču just, ka maņ nu tuos siediešonys suop golva, placi i tys maņ saguodoj taidu diskomfortu, ka ir gryuts dūmuot. Ka es jiutūs švaki, tod es asu švaks uorsts. Vajag atrast laiku deļ sevis – labi, naskrīņ maratonus, bet atrūni vysmoz taidu nūdarbi, kas tev saguodoj prīcu!

Sarunys izskaņā – soki, lyudzu, kas mums byutu juodora voi kai byutu par sevi juopasaryupej, kab mes byutu vasali i ar stypru imunitati?

Mums ir juodora lītys, kas mums pateik, – gon dorbā, gon kasdīnā. Juovaicoj veidi deļ prīcys: pastaiga pa mežu, sasatikšona ar draugim, gruomotu skaiteišona. Golvonais ir, lai tuos byutu pateikamys nūdarbis, kas roda pozitivys emocejis. Cylvākam ir juosajiut prīceigam, i tod ari tei imunitate ir lobuoka. Prūtams, nadreikst aizmierst par pareizu uzturu i fiziskom aktivitatem. Ar uzturu myusu pusē gon ir mozuok problemu nakai leluokuos piļsātuos, kur ir vaira fast-food. Sātys peirāga gobols ir lobuoks nakai veikalā pierkts, tys gon ir juopīmiņ. Mums vajadzātu vaira fiziskūs aktivitašu, vaira uzaturēt svaigā gaisā, dzert teiru iudini. Navajag aizmierst par kruojumim nu vosorys – casnāgi, mads, zuoļu čajeni – “zalta standarts” virusu profilaksei.