Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Rakstneicys Birutys Eglītis gruomotys “Ceturtais bauslis: stāsti par 100 gadiem Latvijā” (2017) centrā ir Sprydzānu dzymtys cylvāki, jūs uzvarys i naveiksmis, spāks i iztureiba. Latgola ir Sprydzānu dzymtys izejis punkts, kas gruomotā pasaruoda kai vīns nu caurveju motivim. Itei gruomota ir saraksteita latvīšu literarajā volūdā. Gruomota ir veļtejums Birutys Eglītis veiram radiožurnalistam Bronislavam Sprydzānam.

Dzymdynuotuoju gūdynuošona

“Ceturtais bauslis” ir dokumentalu stuostu kruojums, kas aptver apmāram 100 godu nūtykumus Latvejis viesturē. Ir apraksteiti ar Sprydzānu dzymtu saisteitī nūtykumi demokratiskuos Latvejis i Ulmaņa laikā, Ūtruo pasauļa kara, padūmu okupacejis, Atmūdys laikā i ari myusu dīnuos. Geografiski gruomotā ir īskiceitys dzeivis šaļtenis Ludzā, Kuorsovā, Rykovā, Ezernīkūs, Drycānūs, Bykovā, Zvejsoluos, Rēzeknē, Cesvainē, Cēsīs, Līpuojā, Reigā i c.

Apmāram puse (varbyut drusku mozuok) gruomotys ir veļteita jaunuokuos paaudzis izvielem, dorbim i karjerom, dzeivis portretiejumim. Šaļtim beja sajiuta, ka myusu dīnu realeju – ekonomiskuos emigracejis, studeju uorzemēs, vysaidu jaunuos paaudzis radūšūs nūdarbu i privatuos dzeivis nianšu – ir itai gruomotai par daudz. Varbyut tys tyka dareits ar mierki paruodeit sabīdreibai i kotram dzymtys dalinīkam, ka, citejūt gruomotys aizmugurejū vuoku, “viena no Latvijas kuplākajām dzimtām” turpynojās i gruomotys nūsaukumā ītvartais dzymdynuotuoju gūdynuošonys lykums teik īvāruots.

Cīši interesanti beja skaiteit taišni pošys autoris pīradzātū – gon meitys Aijis gaideišonu i pīdzimšonu, gon izdzeivojūt Barikažu laiku. Gruomotā pasaruoda daudz da šam mozzynomu līceibu par Kārļa Ulmaņa režimu i Ludzys guņsgrāku 1938. g. (“Un pelnus aiznes vējš”); par tū, kai padūmu laikūs varēja tikt pi rūceibys (“Mares ekonomika”); kas 1972. g. 20. septembrī nūtyka Reigys–Daugovpiļs 63. kilometrā i parkū tys tyka nūklusāts (“Melnā svētdiena”) i c. Cylvākstuosti paruoda, ka sevkurs var puorvarēt viesturis ci najaušeibys radeitūs apstuokļus i zaudiejumus, i, pa munam, tei ir ituos gruomotys vierteiba.

Latgolys koncepts

Latgola gruomotys narativā pasaruoda kai Sprydzānu dzymtys izceļsmis vīta, taitod vīta, kuru vajadzātu gūduot i pīminēt. Daudzejūs stuostūs Latgolai ir paguotnis izteiksmis laiks, tei ir bejuse platforma ci atspierīņa punkts cylvāku dorbim i atteisteibai, kas ir lykuse škārsuot nūvodus, rajonus, vaļstu rūbežus.

Autore gruomotys tekstā nasabeist aktualizēt latgaliskū leksiku: mauduotīs, bolkys, sāta, sokumi, siņcis, klāvs, gaška, peisaki, skusts, klopotuot, ūrkate, škiteņš i c. Pasaruoda ari latgalīšu kulturys eipatneibys. Par pīvadumu, skaiteituojs teik īpazeistynuots ar Latgolai tipiskajim personvuordim: Jezups, Petroneļa, Mihalina, Benedikts, Agneška, Boļess i c.

Ir ari pa kaidam viesturiskūs realeju aprokstam: kai 1927. g. dzeds brauce unukam sīvu izavielēt, kurai pošai nabeja nikaidys saceišonys itamā vaicuojumā; kai veiramuote latgalīte navarēja sadzeivuot ar vadaklu puornūvadneicu; katūļu ticeibys vaicuojums i tt.

Kam itei gruomota byutu juoskaita?

Atmiņu i dzeivis stuosti sovu aktualitati nikod nazaudej. Tū mes redzim ari latvīšu literaturā pādejūs godu grīzumā: Melanejis Vonogys atminis “Veļupes krastā” (1991, puorizdūta 2016. g.), Sanitys Reinsonis apkūpuotī Ūtruo pasauļa kara atmiņu stuosti “Meža meitas” (2015), Gunys Ruozis romans “101. kilometrs” (2015) i c. Pyrmuom kuortom, “Ceturtais bauslis” ir deļ pošu Sprydzānu dzymtys dalinīku. Nivīns cyts skaiteituojs itū gruomotu nanūvierteis vaira kai jī poši. Ari cytu lelūs dzymtu pulcynuotuojim tei byutu interesanta skaitomvīla, kab smaltūs idejis sovim dzymtu pietejumim, salidojumim. Itys ir lobs pīvadums, kaidu līceibu var atstuot leluokam interesentu lūkam par pīradzātū vysaidūs laikmata grīžūs. Ūtrom kuortom, gruomota patiks tim, kam pateik vysaidi “stuosti iz dzeivis” i kam ir gryuts ilgstūši nūturēt viereibu vīnai sižetiskajai linejai – ite skaiteituojam ir vareiba puorskaiteit vīnu stuostu, padūmuot, atsapyust i tod skaiteit jau cytu. Var ari škūrsteit gruomotu nu ūtra gola. Kai kuram pateik.