Latgalīšu literatura. Jaunuo dzejneica Rasma Svikle
Itūšaļt jaunuo dzejneica Rasma Svikle (dz. 1994) studej Daugovpiļs Universitatē, par sevi jei soka: “Pateik daudz skaiteit gruomotys, fotografēt īt garuos pastaiguos i, prūtams, raksteit dzeju”. Ar dzejis raksteišonu Rasma nūsodorboj vaira kai 10 godu, i sovus pyrmūs dorbus publicēja portalā draugiem.lv, vāluok sekuoja publikacejis žurnalā “Literatūra. Teātris. Kino” i portalā lakuga.lv. Izguojušys ari treis dzejis gruomotys, kuruos atrūnamys Rasmys ailis – “Baltais klusums” i “Dejas pusnaktī”, Daugovpiļs nūvoda dzejis kruojums “Dzejas dienas 2017”.
Par kū ir tova dzeja, i kas mudynuoja raksteit latgaliski?
Maņ ir svaregi raksteit par tū, kas maņ ir tyvs, – dobu i cylvākim. Ar dažaidu dobys tālu paleidzeibu parosti aprokstu tū, kas nūteik cylvākā, juo dūmys, emocejis, puordūmys. Ari sovys. Svareigi ir raksteit, kai jiutu, deļtuo ka parosti vuordi poši pi manis atīt.
Leidzeigi ari roduos pirmī dzejūli latgaliski, vīnkuorši īguoja pruotā vuordi ar dūmu, ka itū es grybu pasaceit taišni latgaliski. I tai tys suocēs. Saprotu, ka latgaliski reizem varu izasaceit pat lobuok nakai latviski, deļtuo ka tei ir muna dzymtuo volūda.
Voi ir kaida latgalīšu literaturys gruomota, kas tev ir palykuse atmiņā voi īdvasmuojuse?
Iz vysa vaira atmiņā ir palykuse gruomota “Boltais šokolads” ar Ingridys Tāraudys dzeju. Juos dzejai ir sovs stils, kas man ruodejuos tyvs i ari īdvasmuoja raksteit pošai. Asu pat kladeitē izrakstejuse meiluokūs dzejūļus nu ituos gruomotys.
Ka tev byutu juobrauc dzeivuot iz naapdzeivuotu solu, kurys treis lītys obligati jimtu leidza?
Jimtu leidza vysai napraktiskys lītys – kladi i rokstomū, lai var pīraksteit dzejūļus, i serkūceņus.
Kaida ir tova apsajimšona 2018. godam?
Apsajimšanu, prūtams, ir gona daudz, bet golvonuokuos ir raksteit vaira dzejūļu latgaliski i lobuok īsavuiceit latgalīšu rokstu volūdu.
Portala lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam īsapazeit ar Rasmys Sviklis latgaliskajim dzejūlim.
Spuorni
samierka spuorni
bitetei klusai
nūkryta zvaigzne
klusai klusai
samierka spuorni
tauriņam bosam
nūkryta rosa
nu munu skrūpstu
samierka spuorni
putyna bārnam
tik daudz osoru
es raudojuse
Kai?
kai tys ir?
byut pučei
i zīdēt
piec tam
vazē nūveist
i vyss
kai tys ir?
byut akmiņam
i vysu myužu
tikai
klusēt
klusēt
kai tys ir?
byut kūka lopai
rudinī
pieški krist
i nasuopēt
nimoz
kai tys ir?
palikt aizmierstai
i narunuot
i kai kūkam lopys
otkon
pavasarī izplaucēt
Vīnā
saplyude
tovi vuordi
vīnā
ocu skotā
syltā
i acīs
pieški
īsamirdzēja prīca
koč tikai
iz šaļti
vīnu
eistu
bet tymā šaļtī
vyss pasaceits tyka
tymā šaļtī
vyss nūtyka
Par zvaigznem
reiz mirdzēja zvaigzne
tik tuoli
debesīs tuoli
niu tī vairuok
dabasu nav
i pošys zvagznis
ari nav
malna nakts
i nūkreit rosa
iz plaksteņu
cik uotri
pazyud tei zvaigzne
kū vysvairuok
gribīs nūturēt
Klusums
nakts
mirdz dabasūs
zvaigznis
sirdī
glīmiežneica
aiztaiseita
sasaļs lads
iz lyupu
gaideitais klusums
tik naizturams
Naradzamo puse
tici
i verīs
kai snīga puorslys kreit
i osorys sasaļ
breineigā ladapučē
na vysod
ladā ir soltums
na vysod
mīlesteiba bez osoru
dzeive bez suopu
zīd
Treisriņdis
sorkona kruosa
iz lyupu reitam
kaida samuoksluota dīna
sarma iz munu ocu
jai solts
syltuma meklej
pasauļs taids opols
cik daudz pakšu
vīntuleibai
ladā īsoluse lopa
atmiņa
par tū kas paguojs
pīsnidzs ceļš
aizīt tuolumā pi tevis
prūm
aizsoluši lūgi ustobai
iz sīnys i sirdī roksts
nivīnam naizlosoms