2017. goda decembrī topa zynomys pyrmuos vierteibys īkļaušonai Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Sarokstā īkļautys sešys vierteibys, vairums nu kurūs ir nu Latgolys. Latgaliskūs vierteibu īkļaušona Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2017” par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī.

Portals lakuga.lv rubrikā “Latgolys namaterialais kulturys montuojums” stuosteis par sarokstā īkļautajom Latgolys vierteibom. Pyrmajā rokstā – muryšūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Kūpumā pārn sarokstā īkļautys sešys vierteibys: psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, dzīduošona ar pusbolsu, Latgolys mozūs bundzeņu – bubyna – spēlis tradiceja, Ieviņa tipa garmanis taiseišona i spieliešonys tradiceja, myrušūs oficeja (saļmu) izpiļdeišonys prakse Vabalis i Leiksnys pogostūs i Siguldys spīķa darynuošonys prasme.

Namaterialuo kulturys montuojuma saroksta izveidi paredz 2016. godā pījimtais Namaterialuo kulturys montuojuma lykums. Tuo mierkis ir saglobuot i nūdūt nuokušajom paaudzem namaterialū kulturys montuojumu kai Latvejis kulturys sovdabeibu i daudzveideibu aplīcynojūšu resursu. Sarokstam sevkurs var dasaceit elementus, kas skaitomi par vaļsts aizsorgojamu namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu i kuru īkļaušonai sarokstā ir plašs attīceiguos kūpīnys atbolsts i leidzdaleiba. Laika gaitā Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstu papyldynuos – leidz 29. juņam turpynojās 2018. goda dasacejumu pījimšona. Vaira informacejis var atrast lnkc.gov.lv.

Muryšūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs

Myrušūs oficejs aba saļmis, salmas, kai tū sauc tautā, ir naatjamama Vabalis i Leiksnys pogosta bēru nūrisis sastuovdaļa. Tuo izpiļdeišona ir naraksteits pogostu dzeivis lykums, pi kura styngrai pīsatur ari myusu dīnuos. Praksis pastuoviešonys pamatā ir gon dzīduotuoju, gon puorejūs dzili īsakņuota atziņa, ka myrušūs dvēselem ir vajadzeiga lyugšona, kas atvīgluotu aizguojieja cīsšonys škeisteitovā.

Myrušūs oficeja muzyka pastuov mutiskā tradicejā. Melodeju kluostu, tūs seceibu i dzīduošonys īmanis puormontoj. Myrušūs oficeja teksts ir dūts lyugšonu gruomotuos, tuo pyrmforma atrūnama 1786. godā izdūtajā lyugšonu gruomotā ar nūsaukumu pūļu volūdā “Nabożeństwo ku czci y chwale Boga w Trójcy Swiętey Jedynego”. Itymā izdavumā publicāta myrušūs oficeja latgalīšu verseja, tei vāluok puorpublicāta cytuos latgalīšu lyugšonu gruomotuos i bez lelom izmaiņom sasaglobuojuse da myusu dīnu.

Myrušūs oficejs ir stuņžu lyugšonys paveids, kas rodīs ap 800. godu. Tys beja bēru liturgejis daļa bēru dīnā, kai ari īprīkšejā vokorā. Klūsterūs 10. i 11. g. s. myrušūs oficejs īsaguoja kai kasdīnys lyugšona. Piec Tridentys koncila lāmuma 1568. godā sasaglobuoja pīnuokums tū nuturēt myrušūs izvadeišonā, kai ari Vysu svātūs dīnā, i bēru dīnā, tū izpyldūt kūrī. Godsymtu gaitā myrušūs oficejs ir pazeistams kai lyugšona, kū nūtur gareidznīki latiņu volūdā. 18. g. s. beiguos tys īguoja Latgolys latvīšu dzeivuotuoju tradicionalajā repertuarā. Tū īvīse jezuitu misionari, kas puortulkuoja tekstu latgaliski, īkļuove tū lyugšonu gruomotuos i īvuiceja vītejim. Myusu dīnuos saļmis leluokūtīs dzīd sātā i bez bazneickunga leidzdaleibys.

Laikā, kod masu metīnī izguoja jezuitu sastuodeituo i izdūtuo lyugšonu gruomota “Nabożeństwo ku czci y chwale Boga w Trójcy Swiętey Jedynego”, kas ītvēre myrušūs oficeja tekstu, Leiksna beja svareigs katuoļu centrys, kurymā dorbuojuos jezuitu misionari. Tys ļaun pījimt, ka myrušūs oficeja prakse Leiksnys pusē var tikt datāta ar 18. g. s. beigom.

Ar saļmu dzīduošonu ir saisteiti ticiejumi – myrušuo pasaruodeišona sapynā nūzeimoj, ka jis aicynoj par sevi aizlyugt – nūturēt myrušūs oficeju.

Myusu dīnuos saļmys dzīd sīvītis, bet seņuok dzīduošonā pīsadaleja ari veirīši i tūs izpiļdejumu varēja nūdrūšynuot voi sevkura saime. Muryšūs oficeja (saļmu) dzīduošonu Vabalis i Leiksnys pogostūs īkļaušonai Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā pīsaceja Daugovpiļs nūvoda Kulturys puorvaļde. Saļmu dzīduošonys tradiceja ir rakstureiga ari puorejā Latgolā, vēļ Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļauta psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā.

Roksta sagataveišonā izmontuota Mārtiņa Boiko sagataveituo informaceja.

Karteite: Ruta Cibule