Roksta autore: Evita Mača, viesturneica

Myusu dīnuos Pitalova ir nalela piļsāta Krīvejis Federacejis zīmeļrītumūs drupeit vaira nakai 10 kilometru attuolumā nu Latvejis rūbeža. Storpkaru periodā nu 1922. goda leidz 1944. godam piļsāta i tai apleik asūšuo teritoreja pīderēja Latvejai. Taišni itamūs divdesmit godūs Pitalova nu nalelys sādžys pi dzeļžaceļa stacejis izauga par apriņča centru, 1933. godā dabojūt piļsātys tīseibys. Leluokū daļu no storpkaru perioda piļsāta beja pazeistama ar Jaunlatgolys vuordu, tok 1938. godā tū puorsauce par Abreni (1944. godā otkon puorsauce par Pitalovu), i taišni ar itū nūsaukumu piļsāta palykuse Latvejis sabīdreibys atmiņā.

Dzeļžaceļa staceja kai Pitalovys pyrmsuokumi

Piļsātys atteisteiba lelā mārā ir saisteita ar dzeļžaceļu viesturi. Kai apdzeivuota vīta Pitalova pyrmūreiz pīmynāta 1782. goda revizejis dokumentūs, kod naleluo sādža atsaroda Pleskovys gubernis Ostrovys apriņčī. 19. godu symta 50. godūs, byuvejūt dzeļžaceļa lineju Pīterpiļs–Varšava, tyka īreikuotys Punduru i Žūgupis (Reitupis) stacejis, bet, tai kai attuolums storp obejom stacejom beja saleidzynojūši lels, nūlēme izbyuvēt ari pīturys punktus natuoli nu Pitalovys sādžys. Pīturys punktu atkluoja 1863. godā, bet 1881. godā tū puorveiduoja par oficialu staceju. 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokumā izstruoduoja i eistynuoja Pitalovys dzeļžaceļa stacejis paplašinuošonys planu saisteibā ar dzeļžaceļa linejis Pitalova–Īriki izbyuvi. 1902. godā izbyuvēja šaurslīžu dzeļžaceļa atzarojumu leidz Sitai, kas puorsvorā beja paradzāts kūkmaterialu izvesšonai, bet 1904. godā atkluoja jaunū myura stacejis āku. Pyrmuo pasauļa kara laikā, kod Pitalovys stacejai beja leluoka militaruo nūzeime, 1916. g. izbyuvēja papyldu dzeļžaceļa stacejis ākys militarajom vajadzeibom, bet Sitys–Pitalovys dzeļžaceļa lineju pagarynuoja leidz Īrikim, kur tei sasavīnuoja ar dzeļžaceļa lineju Reiga–Pleskova.

Ainova pi stacejis 1930. godūs

Piec Latvejis Republikys naatkareibys pasludynuošonys 1918. g. 18. novembrī, vīns nu svareiguokūs vaicuojumu beja rūbežu nūreguliešona. 1919. g. 11. juņa memorandā, kū Latvejis delegaceja īsnēdze Parīzis mīra konfereņcis dalinīkim, izsaceitys pyrmuos idejis par Pitalovys i tuos apleicīnis pīvīnuošonu Latvejai. Memorandā tyka nūruodeits, ka latvīšu etnografiskī rūbeži īsasnādz ari Pleskovys guberņā, teritorejā nu Kuorsovys leidz Pitalovys stacejai. Rūbežu vaicuojuma tuoluoka rysynuošona nūtyka piec pamīra sarunu suokšonys storp Latveju i Padūmu Krīveju 1920. g. janvarī. Suokūtneji Latvejis puse beja ar mīru demarkacejis lineju nūviļkšonai pa agruokūs gubreņu rūbežim, taidā veidā Pitalovai palīkūt Padūmu Krīvejis pusē, bet 1920. g. 14. janvarī latvīšu spāki ījēme Pitalovys staceju – suokūtneji nūsaceituo demarkacejis lineja palyka naaktuala – i Latvejis praseibys rūbežu vaicuojumā otkon pīauga. Lai ari teritorejā dzeivuoja cīši nalels procents latvīšu i tei nabeja lauksaimnīciski atteisteita, Pitalova i tuos apleicīne Latvejai beja svareiga diveju īmaslu deļ. Pyrmom kuortom, Pitalovys staceja beja nūzeimeigs satiksmis mozgys, kur sasavīnuoja divejis leluos dzeļžaceļa linejis, i, ūtrom kuortom, teritoreja beja nūzeimeiga strategiskūs īmaslu deļ vaļsts rūbežu iztaisnuošonai. Sarunys izaruodeja Latvejis pusei lobvieleigys, 1920. g. 11. augustā tyka paraksteits mīra leigums vaļstu storpā, Padūmu Krīvejai cerejūt, ka leigums byus eislaiceigs, deļtam ka itamā laikā Padūmu Krīvejai beja panuokumi karā pret Pūleju. Piec mīra leiguma nūsaceitajim rūbežim Latvejis eipašumā palyka Pitalova i tuos apleicīne.

Nu sādžys par apriņča centru

Dreiži piec teritorejis īkļaušonys Latvejis sastuovā nūtyka ari sādžys nūsaukuma maiņa, vystycamuokais datums ir 1921. g. 1. septembris (ir atrūnama pretruneiga informaceja par konkretu datumu), kod Pitalovys staceju puorsauce par Jaunlatgolys staceju. Par pyrmajim godim piec Jaunlatgolys īkļaušonys Latvejis sastuovā ir atrūnams cīši moz informacejis – nūpītnuoka sādžys apbyuve suocēs 1925. g., piec tuo kod 1925. g. 1. aprelī nu Ludzys apriņča atseviški nūdaleja Jaunlatgolys apriņči. Par apriņča centru nūsaceja Jaunlatgolu. Tai kai itamā laikā apriņča teritorejā nabeja nivīnys piļsātys, diskusejis par tū, kurai nu apdzeivuotūs vītu vajadzātu byut par apriņča centru, turpynuojuos leidz pat 20. godu symta 30. godim. Ūtra apzeivuotuo vīta, kas preteņdēja iz apriņča centra statusu, beja Bolvi. Tim piļsātys tīseibys tyka pīškiertys vairuokus godus agruok (1928. g. 11. februarī) nakai Jaunlatgolai, i suokūtneji ite beja leluokuo daļa apriņča puorvaļdis īstuožu, deļtam ka nūsaceitajā apriņča centrā Jaunlatgolā tryuka āku, kur izvītuot puorvaļdis īstuodis i tūs darbinīkus. Tūmār, saleidzynojūt ar Bolvim, Jaunlatgola atsaroda izdeveiguokā vītā komunikaceju ziņā – ite sasavīnuoja div jau īprīkš mynātuos dzeļžaceļa linejis.

Jaunlatgolys atteisteiba lelā mārā beja atkareiga taišni nu politiskūs peripeteju. Suokūtneji, 20. godu ūtrajā pusē, sajamūt apriņča centra tīseibys i bīzi apdzeivuotuos vītys aba cīma tīseibys, Jaunlatgola pīdzeivuoja strauju byuvnīceibys uzplaukumu i īdzeivuotuoju skaita pīaugumu. Piec vaļdeibys datim, 1924. g. sādžā asūt bejušys viņ 8 sātys, bet 1928. g. beiguos jau 102 sātys i 563 īdzeivuotuoji, kai ari dorbuojušuos pareizticeigūs i luteraņu draudzis. Tūmār, Jaunlatgolai piļneigi naizaveidojūt par apriņča centru, tryukstūt infrastrukturai, 20. godu beiguos i 30. godu suokumā byuvnīceibys tempi sasamozynuoja, i par itū laika pūsmu otkon pīeimams saleidzynūši mozuok informacejis. Lai veicynuotu tuoluoku vītys atteisteibu i nūstyprynuotu apriņča centra tīseibys, 1928. g. decembrī cīma īdzeivuotuoji īsnēdze lyugumu Īkšlītu ministrejai par piļsātys tīseibu pīškieršonu Jaunlatgolai, tūmār Saeima tuo izskateišonu atlyka iz vairuokim godim.

Jaunlatgolys skots 1930. godūs.

Lykumu par piļsātys tīseibu pīškieršonu Jaunlatgolai Saeimā pījēme 1933. g. 9. junī. Izreizis piec piļsātys tīseibu sajimšonys tyka izveiduota piļsātys pagaidu vaļde ar Fridrihu Maršalku prīkšgolā, kas pījēme piļsātai aktualuokūs lāmumus i organizēja piļsātys dūmis vieliešonys. Piec piļsātys tīseibu sajimšonys Jaunlatgola otkon pīdzeivuoja nalelu uzplaukumu, tok piļsātys tuoluokajai atteisteibai traucēja ekonomiskuo krize, kas itamā laikā puorjēme Latveju. Jaunlatgolā, par pīvadumu, 1933. g. strauji sasamozynuoja Krīvu gimnazejis školānu skaits, deļtam ka Izgleiteibys ministreja, pījamūt jaunū budžetu, beja nūlāmuse finansiali naatbaļsteit školu.

Pyrmuos i ari vīneiguos piļsātys dūmis vieliešonys nūtyka 1933. g. novembrī, īvielejūt 15 deputatus i par dūmis prīšksādātuoju īceļūt īprīkšejū pagaidu vaļdis vadeituoju Fridrihu Maršalku. Piļsātys dūmis vieliešonuos naiztyka bez apsyudzeibu. Piec vieliešonu div piļsātys īdzeivuotuoji Teņs Laursons i Katrīna Kirkuma Latgolys apgoboltīsai īsnēdze syudzeibu par nalykumeibom piļsātys dūmis vieliešonuos. Vieliešonu komiseju apsyudzēja par īprīkš sūdeitu personu i personu, kas piļsātā nadzeivoj, īkļaušonu kandidatu sarokstūs, komiseju ari apsyudzēja par bolsu grūzeišonu. Komiseja ituos apsyudzeibys nūraideja i puorsyudzēja tīsā. Dažys nedelis vāluok vīnu nu syudzeibu atsauce, bet ūtru izskateja i atzyna par napamatuotu.

Uļmanlaiki Jaunlatgolā

Jaunlatgolys piļsātys dūmis darbeiba nabeja ilga, piec 1934. g. 15. maja Kārļa Ulmaņa apvārsuma tū atlaide – dūme nūstruoduoja mozuok nakai pusgodu. Dūmis vītā īcēle piļsātys vaļdi ar Mikeli Kalvi prīškgolā, kas par piļsātys vaļdis prīšknīku nūstruoduoja drusku vaira par vīnu godu. Piec tam M. Kalvi omotā nūmaineja Ernests ozols, kas par piļsātys vadeituoju nūstruoduoja leidz pat 1940. godam.

Piec 1934.g. 15.maja apvārsuma tyka veiktys dažaidys darbeibys Jaunlatgolys i tuos apleicīnis latviskuošonai, kas pamatā skuore kulturys i izgleiteibys dzeivi. 1934. godā vaļsts uzturiešonā puorjēme Jaunlatgolys sešklaseigū latvīšu pamatškolu, kurys vajadzeibom 1935. g. nūpierka tierdznīceibys nomu Jaunlatgolā – īprīkš škola atsaroda krīvu pamatškolys telpuos i vuiceibys nūtyka vokorūs, deļtam daudzeji latvīšu bārni apmeklēja krīvu pamatškolu. Pi latvīšu pamatškolys nūdybynuoja ari mozpulku. Bet 1936. g. tyka slāgta Jaunlatgolys Vaļsts krīvu gimnazeja jauktu tauteibu školānim. Nūtyka ari kulturys sferu puorlatviskuošona. 1935. g. atkluoja Aizsorgu nomu, kas kolpuoja ari kai kulturys noms, ite nūtyka leluokuo daļa piļsātys kulturys pasuokumu, par kuru reikuošonu beja atbiļdeigs 19. Jaunlatgolys aizsorgu pulks. Aizsorgu nomā nūtyka izruodis, kai ari oficialī vaļsts pasuokumi, taipat tī tyka reikuoti dažaida veida izgleitojušī kursi. 1937. g. 1. augustā Jaunlatgolys aizsorgu pulks sareikuoja ari Ūtrū Jaunlatgolys apriņča dzīšmu dīnu (Pyrmuo apriņča dzīšmu dīna nūtyka 1936. g. 21. julī Bolvūs), kas beja vīneigais itaida mārūga pasuokums Jaunlatgolā storpkaru periodā. Tok na vysi vaļsts pasuokumi beja vārsti iz kulturys leimiņa ceļšonu piļsātā, 30. godu beiguos slēdze i īrūbežuoja virkni piļsātys krīvu bīdreibu dorbu, deļtam ka tūs darbeiba tyka skaiteita par navaļstisku.

Kai vēļ vīns nu piļsātys latviskuošonys pasuokumu skaitoma ari piļsātys nūsaukuma maiņa. 1938. g. 1. aprelī piļsātu puorsauce par Abreni, saistūt itū nūsaukumu ar senejūs latgaļu Atzelis zemis nūvodu Abreni, kas pīmynāts 1224. g. Tuolovys daleišonys leigumā. Piļsātys vaļde beja izskatejuse ari variantus Jaunlatgolu puorsaukt par Atzeli, Tuolovu i Reitupi, tok Abrene tyka izvālāta kai atbylstūšuokais i lobskaneiguokais nūsaukums.

Jaunlatgolys piļsātys gierbūņs.

Kas dzeivuoja Jaunlatgolā 20.–30. godūs?

20. godu symta 30. godūs Jaunlatgola beja vīna nu mozuokūs Latvejis piļsātu, piec 1935. g. tautys skaiteišonys datu, ite dzeivuoja 1238 cylvāki. Jaunlatgola beja mozuokais nu 19 Latvejis apriņču centru i 11. mozuokuo Latvejis piļsāta nu 60. Tai kai Jaunlatgolā īdzeivuotuoju skaits strauji pīauga desmit godu laikā, tamā beja augstuoks jaunuoka godu guojuma cylvāku eipatsvors nakai videji vaļstī. Vysai natipiski itai jaunajai Latvejai davīnuotajai teritorejai beja tys, ka Jaunlatgolā storpkaru periodā beja lels latvīšu eipatsvors, gondreiž 40% nu piļsātys īdzeivuotuoju beja latvīši, cikom apleicejūs pogostūs latvīšu skaita eipatsvors beja daudz mozuoks. Itū paruodeibu var izskaidruot ar tū, ka piļsātā beja daudzejis apriņča puorvaļdis īstuodis, kuruos leluokūtīs struoduoja latvīši. Jī beja atsyuteiti iz tīni struoduot nu cytu Latvejis daļu, par pīvadumu, jau īprīkš mynātais pagaidu vaļdis vadeituojs i pyrmais piļsātys dūmis prīšksādātuojs Fridrihs Maršalks beja dzims Sieļpiļs pogostā i īprīkš ījēme dažaidus omotus Kūrzemis guberņā, bet vāluokais piļsātys vaļdis prīšksādātuojs Ernests Ozols beja dzims Lelvuordis pogostā. Lelais īguojieju skaits nu cytu Latvejis nūvodu beja nūjaušams ari piec piļsātys konfesionaluo sastuova – ūtra leluokuo konfeseja aiz pareizticeibys beja luteranisms, navys katūļticeiba, kai tys beja rakstureigi cytur Latgolā. Jaunlatgolys piļsāta nu puorejuo Latgolys regiona atsaškeire, par pīvadumu, ar tū, ka ite beja saleidzynojūši cīši moz ebreju – jī veiduoja mozuok par 5% nu vysu piļsātys īdzeivuotuoju, cikom cytuos piļsātuos jūs skaits bīži viņ beja leluoks nakai latvīšu. Ari piec dažaida cyta veida statistiskūs datu Jaunlatgola aba vāluokuo Abrene izacēle iz cytu piļsātu fona, piļneigi naīsakļaunūt Latgolys regionā.

Abreni pīvīnoj Krīvejai

Abreni i tai apleik asūšūs sešus pogostus Krīvejai (Pleskovys apgobolam) pīvīnuoja dreiži piec ūtruos padūmu okupacejis 1944. g. 23. augustā. Myusu dīnuos itū lāmumu skaidroj ar tū, ka 1944. g. vēļ turpynuojuos kars i padūmu vara vēļ nabeja puorlīcynuota, ka piļneibā izadūs nūstyprynuot sovu varu Baltejā, deļtam, jau īprīkš nūsadrūsynojūt, nu Latvejis tyka nūdaleits puorsvorā krīvu tauteibys īdzeivuotuoju apdzeivuotais regions. Lai ari storpkaru periodā, eipaši autoritarajā pūsmā, tyka daudz dareits, lai itū regionu latviskuotu, tys leidz golam natyka īspāts i, īspiejams, byutu paguojuši veļ vairuoki godu dasmyti ituo regiona piļneigai integracejai Latvejis kulturys i sabīdryskajā telpā.

Karteitis: zudusilatvija.lv