Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Myusu dīnuos vīna nu izplateituokūs saslimšonu ir depreseja, ar kuru kasdīnā sasaskar vaira nakai 300 miljoni pasauļa dzeivuotuoju. Goreiguos saslimšonys godu symtim ilgi tyka saisteitys ar vysaidim aizsprīdumim. Vydslaikūs juos skaiteja par valna varu, piečuok – par gora napiļneibom. Modernuos psihiatrejis atteisteiba suocēs 19. i 20. godu symta mejā, kod Emils Krepelins paziņuoja, ka psihiskom saslimšonom ir biologisks pamatojums. Rokstā atkluojam, parkū vīneiguo psihiatriskuo slimineica Latgolā izveiduota taišni Daugovpilī, kaids sakars psihiatrejai ar veneriskom saslimšonom i kaidūs presis škandalūs beja īsaisteiti slimineicys darbinīki.

Vydzemē pyrmuo slimineica (t. s. Aleksandra Augstumi Reigā) dybynuota 1824. g., tamā pošā godā ari Kūrzemē, Jelgovā, tyka attaiseita slimineica, kur vīna nūdaļa beja paradzāta psihiski navasalūs sliminīku uorstiešonai. 19. g. s. vydā Reigā attaiseja pyrmū specializātū psihiatriskū slimineicu Sorkonkolnā. 20. g. s. suokumā tyka dybynuotys vēļ cytys medicinys īstuodis: specialyzātuo Gintermuižys slimineica, Strenči i tt. Latgolys teritorejā atškireibā nu Reigys, Vydzemis i Kūrzemis nabeja slimineicys deļ gorā vuojūs. 1924. godā situaceja mainejuos.

Slimineicys izveidei atvielej tyukstūšom latu

1923. g. sakarā ar aizviņ pīaugūšū pacientu skaitu Veseleibys departaments lēme par psihiatriskuos slimineicys īreikuošonu Daugovpilī, tok vajadzēja atrast pīmāruotys telpys slimineicai. Par slimneicys sātys vītu tyka izvālātys bejušuos Ivangorodskys pulka kazarmys. Saeimys budžeta komiseja daškiere 320 tyukstūšys latu remonta dorbim i 21 tyukstūšu latu inventara īguodei. Slimineica sovu dorbu suoce 1924. g. 1. oktobrī, tok svineigais atkluošonys breids beja dažys nedelis vāluok, 26. oktobrī.

1926. g. slimineicā gasteja laikroksta “Daugavas Vārds” korespondents. Jis stuosta, ka pi kotrys nu četru nūdaļu asūt atsevišķa vannys ustoba, kur kotru sastdīni pacienti nūsamozgoj. Iudiņa syldomī kotli dorbojās vysu laiku, uzturūt 28 gradu temperaturu piec Celseja, kab vajadzeibys gadīnī sliminīkus varātu nūmozguot arī cytā nedelis dīnā. Durovu rūkturi ir vārsti iz leju, kab pacientim nabyutu īspieju veikt pošnuoveibys voi kaidā cytā veidā sevi apdraudēt. Slimineicā volda izcyla spūdreiba gon guļamustobuos, gon ādamustobā i mozguošonuos telpuos, kur ir vairuoki krani ar iudiņa stryuklom sliminīku ierteibai. Slimineicā asūt ari elektriskī vādynuotuoji.

1924. g. slimineicā beja 4 nūdalis, 1928. godā – jau 7, bet 1934. g. – 13. 30. godūs slimineicu paplašynuoja i izvītuoja Smoļenskys īlā Nr. 4 (niulinejā Siguldys īlā). Slimineicys teritoreja aizjēme 18 hektaru plateibu ar 20 myura i kūka ākom. 5 nūdalis beja nūvītuotys kūka ākuos, 3 – div leluos treju stuovu myura ākuos. Nu 13 nūdaļu beja 8 namīreiguos nūdalis i 5 – mīreiguos. Nūdalis beja tam laikam labi īkuortuotys: beja i dīnys i nakts telpys, vannys ustobys i izolatori. Gultys, goldi i sūli beja pīstyprynuoti pi greidys. Pi lūgu – mozys resteitis i bīzs, iztureigs styklys. Beja ari biblioteka, muzejs i sareikuojumu zāle, kur 3–4 reizis godā reikuoja pasuokumus pacientim. Medicinys personals leluokūtīs dzeivuoja slimineicys teritorejā. Beja ari atsevišķa dorba nūdaļa 30 pacientim, kas beja nūdarbynuoti slimineicys dorbūs (lauksaimnīceibā, kūrpnīku, šivieju darbneicuos i tt.). Dorba terapeju skaiteja par vīnu nu veidu, kai sliminīkus atgrīzt sabīdreibā. Jim par dorbu moksuoja 1–5 latus mienesī, kotru dīnu veirīši sajēme 5 papirosus, bet sīvītis – soldonumus. Dažs pacients beja paspiejs īkruot pat 150 latu.

Nu 1924. g. leidz 1934. g. beja izlītuotys 161 173 kilovatstuņdis elektriskuos stravys, 21 miljons iudiņa spaņu. Bet nu 1929. g. leidz 1934. g. 180 kilogrami luminala – mīga i pretkrampu leidzekļa i 20 tyukstūšys kilogramu suoļa deļ iedīņa.

1939. g. tyka planavuoti slimineicys lobīkuortuošonys remontdorbi 50 tyukstūšu latu apjūmā. Beja īcere slimineicys tyvumā sataiseit suoļa iudiņa dzīdnīciskuos vannys. Suoļa iudini psihiatriskuos slimineicys tyvumā beja atkluoti najauši – rūkūt dzaramuo iudiņa oku slimineicys vajadzeibom. Tei asūt bejuse dziļuokuo oka Latvejā, tuos dziļums sasnēdze 575 metrus. Vīnā litrā iudiņa bejs 81 grams suoļa.

Bejušūs pacientus dorbā pījam lauksaimnīki

Latvejā 1924.–1934. g. beja divkuoršuojīs psihiatriskajuos slimineicuos īvītuotūs pacientu skaits – nu 1000 gultu leidz 1700 gultysvītu. 1935. g. vīna cylvāka uztureišona psihiatriskajā slimineicā moksuoja 3 latus dīnā, nu tūs – vīns lats beja izmoksys par uorstiešonu. Tyka skaiteits, ka tys ir daudz. Deļtam 1937. g. lauksaimnīki tyka aicynuoti jimt dorbā par paleigim saimisteibuos cylvākus, kas atsaveseļuojuši. Daudzejim pacientim nabeja radinīku, kas jūs pījimtu voi nūdrūsynuotu ar dorbu. Vaļsts beja gotova nūslēgt leigumu ar lauksaimnīkim i moksuot 25 latus mienesī par kotru pījimtū struodnīku. Leiksnys pogostā beja uzjimti 80 cylvāki nu Daugovpiļs psihiatriskuos slimineicys.

Bet na vysi saimnīki beja taisnpruoteigi pret sovim struodnīkim. Kaids Dignuoja pogosta saiminīks asūt cītsirdeigi izaturiejs pret sovu struodnīku, lics daudz struoduot i pat sits jū, par tū saiminīkam pīsprīde struopi divejis nedelis cītumā.

Juopīzeimoj, ka 20. g. s. 30. godūs piec Kārļa Ulmaņa apvārsuma Latvejis psihiatrejā tyka aktualizāts eigenikys aba īdzimteibys vaicuojums, kas paredzēja “lobūs genu” saglobuošonu i nūdūšonu nuokušajuom paaudzem. Cylvāki ar gareigom slimeibom na vysod tyka skaiteiti par pylnvierteigim sabīdreibys lūceklim. Inga Gaile sovā dokumentalajā romanā “Stikli” (2016, romanu sereja “Mēs, Latvija, XX gadsimts”) situaceju psihiatrejis nūzarē atainoj gona uzskotomi, paruodūt gon pacienta, gon uorsta poziceju.

Zūg sīvīšu apakšveļu i tymā staigoj apleik

Psihiatriskuos saslimšonys 20. g. s. 20.–30. g. nareši tyka atkluotys viņ tod, kos beja pastruoduots kaids nūzīgums. Par pīvadumu, 1926. g. vosorā Daugovpilī beja gadīņs, kod kaids veirīts dzeļžaceļa struodnīka drēbēs suocs buozt sev kārmanūs kaļteitīs izkuortū sīvīšu veļu. Kriminalpolicejā izmekliešonys laikā tyka atkluots, ka jam ir apvylkta sīvīšu veļa, kas ir gon slapani zogta, gon pajimta nu sīvys. Taida reiceiba tyka paskaiteita par nanormalu i nūzeimuota uorstu-psihiatru ekspertize. Veirīts slymuoja ar tuberkulozi i skaiteja, ka, nosojūt sīvys veļu, tuberkuloze dalips ari jai i obeji byus kūpā ari piec smierts.

1926. g. novembrī, taitod div godus piec atkluošonys, slimineicā beja 199 pacienti, koč ari slimineica asūt bejuse paradzāta viņ 100 personom. Iz kotrom 2,5 tyukstūšom Latgolys dzeivuotuoju beja pa vīnai gultys vītai. Iz vysa leluokais saslymušū skaits beja ar t. s. jauneibys vuojpruoteibu jeb šizofreneju, vēļ kaida daļa slymuoja ar centraluos nervus sistemys progresivū paralizi, kas rodusēs kai sekys puorcīstajam sifilisam, ar kū vysbīžuok inficējuos karaveiri. Lai izuorsteitu veneriskū saslimšonu, 20.–30. godūs beja juobrauc iz lelpiļsātom i juosajam specials kurss. Na vysi tū varēja atsaļaut, deļtam slimeiba tyka īlaista tik tuoli, ka skuore centralū nervu sistemu. Daugovpiļs psihiatriskajā slimineicā beja ari epilepsejis aba kreitamuos kaitis sliminīki. Myusu dīnuos epilepseja ir neirologiska, na psihiska saslimšona.

Uorstej ar šoka terapeju i muoksleigajim krampim

1937. g. Daugovpiļs psihiatriskajā slimineicā uorsteišonā (eipaši šizofrenejis pacientu) izmontuoja tuo laika novitati – insulinu aba Dr. Sakela insulina šoka terapeju. Skaiteja, ka itei metode roda labvieleigu spīdīni iz pacienta smedzinim. Sliminīkam īspricēja lelys insulina devys, kab jis īsleigtu bezsamaņā aba “insulina komā”. Piec div stuņdem jam īlaide glikozi voi deve padzert cukra iudini. Itū metodi 20. g. s. 50. godūs atzyna par nadrūšu.

Taišni Daugovpilī pyrmū reizi Latvejā pīlītuoja Dr. Medunys kardiozola aba muoksleigūs krampu izsaukšonys metodi. Pacientu pīsēja pi gultys i īspricēja krampus izraisūšu leidzekli. Krampu lēkme beja apmāram 50 sekuņdis.

Obejis metodis tyka skaiteitys par cīši duorgom – uorsteišonuos kurss ilga vysmoz div mienešus i medikamentu cena beja 100 latu. Vēļ vīns pacientu nūmīreišonys veids beja syltuos vannys, kuruos daži pacienti tyka turāti pat 10 stuņžu dīnā.

Prese latgalīšim puormat sovejūs beidošonu omotūs

1930. g. Daugovpiļs psihiatriskuos slimineicys direktora vītu atstuoja vuocbaļtīts Voldemārs Hibšmans. Tok sabīdreibai nabeja skaidrys, deļkam itys izcilais dokturs pamat sovu omotu. Laikroksts “Latgales Ziņas” izvierzeja hipotezi, ka pi vysa vaineigi asūt latgalīšu vaļsts veiri (i dažs ministrs), kas dorbam slimineicā beidej mozizgleituotus i nakompetentus darbinīkus, kuri ignorej slimineicys vadeibys lāmumus i atsasauc iz sovim protektorim i pīdereibu politiskajom partejom. Darbinīku vydā asūt jiutama šovinistiska attīksme pret prīkšnīku-cyttautīti aba na-latgalīti, par kū laikroksts ironizēja: “Arī vidus laikos varēja amatus ieņemt tikai tie, kam bija dzīslās zināmas asinis (dižciltīgo). Tas pats arī Latgalē. Arī te vajaga dzīslās ritēt latgaliešu asinīm, gan tad būs visiem amatiem derīgs!” Gazeta ari apgolvuoja, ka naseņ īcaltais slimineicys saimnīceibys puorziņs asūt kaida īvārojama latgalīša protežē.

Piec četru godu, 1934. g. martā, laikrokstā “Latgales Ziņas” pasaruodeja informaceja, ka Daugovpiļs vuojpruoteigūs slimineicys saimisteibys puorvaļdnīks (tys pats, kas pyrma četru godu pījimts dorbā) izsaimnīkuojs naudu, puormoksuodams 15–40% par grūbom, mīžu putruomim, risim, buļvu myltim, gaļu, īpierkdams tū vysu nu vīna konkreta veikala. Kūpejī zaudiejumi asūt 12 tyukstūšys latu. Vaininīks sajiems struopi – puorcalts struoduot cytur.

Nacisti nūšaun sliminīkus

Ūtrais pasauļa kars skuore na viņ ebrejus, bet ari cytys dzeivuotuoju grupys. Nacistu izstruoduotais antihumanais Rasu lykums paredzēja, ka cylvāki ar psihiskom saslimšonom navar byut pylnvierteigi sabīdreibys lūcekli. Deļtam 1941. g. nacistu okupacejis laikā Daugovpiļs psihiatriskuo slimineica tyka puorvītuota iz Aglyunu (eisteneibā – likvidāta). Tī 22. augustā nūsuove 544 Daugovpiļs psihiatriskuos slimineicys pacientus. Suovieju vydā beja na viņ nacisti, bet ari daži latvīšu pošaizsardzeibys kusteibys lūcekli.

Kara laikā psihiatriskuo slimineica naeksistēja, bet telpys izmontuoja breivpruoteigūs karaveiru atsaveseļuošonys vajadzeibom.

Sovu darbeibu Daugovpiļs psihiatriskuo slimineica atjaunuoja viņ 1946. g. kai republikys psihoneirologiskuo slimineica ar 300 gultys vītu i 190 apkolpojūšuo personala vīneibom: 14 dokturim, 33 medmuosom i 86 sanitarim. Bet tys jau ir cyts stuosts.