Latgolā – vysleluokais īdzeivuotuoju skaita samazynuojums
Ituo goda suokumā Latvejā dzeivuoja 1 943 00 īdzeivuotuoju aba par 15 700 īdzeivuotuoju mozuok kai pyrma goda, līcynoj Centraluos statistikys puorvaļdis (CSP) jaunuokī dati. 2017.godā īdzeivuotuoju skaits saruka par 0.8%, saleidzynojūt ar 2016.godu, kod sarukums beja 1%.
2017.godā ir sasamazynuojs piļsātnīku skaits par 8300 aba 0.6%, sovukuort lauku īdzeivuotuoju skaits – par 7400 aba 1.2%. Ir pīaudzs īdzeivuotuoju skaits Pīreigā, kas saisteits ar īkšejū migraceju. Vysleluokais īdzeivuotuoju skaita samazynuojums jūprūjom ir Latgolā.
Vysvairuok īdzeivuotuoju skaits Latgolys piļsātuos sasamazynuojs Daugovpilī – par 1.6% (1342), bet vysmozuok – Rēzeknē – par 0.1% (18).
Runojūt par bārnu dzimsteibu Latvejā, vysleluokais bārnu eipatsvors ir Pīreigys reģionā – 18.1%, bet vysmozuokais – Latgolā, kur tys veidoj 13.7%.
Latgolā ir leluokais dorbspiejeigūs īdzeivuotuoju eipatsvors – 64.7%. Pīmāram, Kūrzemē tys ir par apmāram 1% mozuoks. Vyspuorejuos teņdencis Latvejā gon nav īprīcynūšys – 2017.godā dorbspiejeigūs īdzeivuotuoju skaits sasamazynuoja par 18 400 cylvākim. Vysūs Latvejis regionūs apmāram pīktuo daļa īdzeivuotuoju ir vacumā 65 godi i vaira. Latgolā taidu cylvāku ir vysvaira – 21.6%.
Runojūt par etniskū pīdereibu, CSP informej, ka leluokais latvīšu eipatsvors ir Vydzemis (87.2%) i Kūrzemis (76.7%) regionā, zamuokais – Latgolā (45.9%) i Reigā (47.0%). Maldeigs ir prīkšstats, ka vysvaira napilsūņu dzeivoj Latgolā – piec CSP datim 51% napilsūņu dzeivoj Reigā, i tī ir 17% nu vysim Reigys īdzeivuotuojim.