Rokstu sagataveja: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Vosora ir atpyutys i atvalinuojumu laiks, kuru daudzi aizvoda ar gruomotu rūkā. Kab atpyutys šaļtenis byutu interesantuokys, īsokom puora gruomotu latgaliski i par Latgolu, kurys puorskaiteit pi azara ci šiupeļteiklā.

1. Latgalīšu “kulta” romani.

Vyspopularuokais romans par Latgolu ir latvīšu literarajā volūdā saraksteitais Juoņa Klīdzēja “Cilvēka bērns” (1956), kas leidz šam pīdzeivuojs vairuokus puorizdavumus. Romanā atainuota dzeive Latgolys lauku sātā 20. g.s. 20. godūs, kas lelā mārā aproksta poša Juoņa Klīdzieja bierneibys gaitys. Gruomotys golvonais varūņs ir septeņus godus vacs puika Boņuks aba Bonifācijs. 1991. godā režisors Juoņs Streičs piec romana motivim uzjēme taida poša nūsaukuma kinu.

Sovukuort Ingys Ābelis romanu “Klūgu mūks” (2014) var skaiteit par vīnu nu popularuokajuom myusu dīnu gruomotom. Tei stuosta par latiņu drukys aizlīguma i latgalīšu atmūdys laiku 20. godu symta suokumā, par latgalīšu dažaidajim celim iz kūpeigū Latvejis naatkareibu.

2. Gruomotys bārnim, kas juopuorskaita kotram pīaugušajam.

Latgalīšu volūdā pādejā laikā ir izdūtys vairuokys bārnim dūmuotys gruomotys – gon saraksteitys latgaliski, gon latgaliski puorlyktys nu latvīšu literaruos volūdys, gon ari tulkuotys nu cytu pasauļa volūdu. Breivā šaļtī īsokom puorskaiteit Luisa Kerola “Alise Breinumu zemē” (2015) i Antuana de Sent-Ekziperī “Mozais priņcs” (2018). Gruomatenis pīsaista skaiteituoja viereibu ar sovu izskotu i aicynoj atkluot seņ bierneibā skaiteituos gruomotys jaunā kvalitatē.

3. Romaņtiska smeļdze.

Norberta Neikšānīša romans “Myura kolns” (1943, 1997) i Ontona Rupaiņa garstuosts “Jaunō skūlōtōja”(1947, 1991) īzeimoj jiutu i pīnuokumu konfliktu. Romanā “Myura kolns” dominej mīlesteiba, kas kuop puori vysim cylvāku i sabīdreibys nūlyktajim sātmalim. Sovukuort Ontona Rupaiņa garstuostā sasavej dorbs, pīnuokumi i cylvākmīlesteiba, kas balansej iz rūbeža ar romaņtisku mīlesteibu storp dažaida vacuma cylvākim.

4. Dzeja pīaugušajim.

Pādejuo laika puorsteigums dzejā ir Raibuo dzejūļu kruojums “Pistacejis” (2017), kas preteji gaideitajai “jautrajai latgaliešu dzejai” ir cīši nūpītns polifonisks dorbs. Boltī vuoki roda asociacejis ar Valentina Lukaševiča t. s. “boltajuom dzejis gruomateņom”: “Kuozynda” (2005), “Vot taidi vot batvini” (2006), “Bolti burti” (2011).

5. Eisi i suleigi.

Ka napateik bīzys i cīši sarežgeitys gruomotys, tod Kristopa Brema (eist. vuordā Nikodems Rancāns) “Ceļōjums pa Latgolu” (1924, 1992) i Ādolfa Ersa stuostu kruojums “Latgales stāsti” (1926, 1995) byus taišni laikā. “Ceļōjums pa Latgolu” ir pošironisks skatejums iz latgalīšim i jūs moralajim tykumim. Sovukuort “Latgales stāsti” atkluoj Latgolu puornūvodnīka acim – suopeigu, šmīkleigu i cīši sovdabeigu.