Leidz 5. augustam Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē apsaverama keramikys meistaru dorbu izstuode “Latgales keramika. Keramika Latgalē”. 29. junī aicynoj iz tikšonūs ar meistarim i projekta “Latvijas zelta pods” dalinīkim.

Muols Latgolā nareši teik saukts par zaltu, tam ir nūteikts pamats, kurs bolstās iz viesturiskim faktim. Latgolys pūdnīkim itys dabiskais zemis īzs teišom beja duorgā metala vierteibā – tys ļuove uzturēt kuplū saimi. Zeimūls “Latgolys keramika” ir veiduojīs ilgstūšā laika periodā i ar tū saprūt na tikai nu muola izgataveitūs, Latgolys bedris tipa atkluotuos guņs keramikys apdadzynuošonys cepļa rūdeitūs lītišķuos muokslys darynuojumus. Latgolys keramika ir kasgadejī Pūdnīku dīnu pasuokumi i pūdnīku vīsmīleiba, uzjamūt gostus sovuos dzeivēs i dorba vītuos.

Izstuodē Rēzeknē apsaverami 50 autoru dorbi, tī ir dažaidi sovā izpiļdejumā, formuos, keramikys masu izveidē, tūmār vysus vīnoj teritorejā, kurā tī topušs, – Latgola. Vīnojūša ir ari mīlesteiba pret breineigū plastiskū materialu, Latgolys zaltu – muolu.

Latgolys keramiki ir saistejušs ari pietnīku uzmaneibu, profesoris Janinys Kursītis vadeibā pyrms vairuokim godim aizasuoce projekts “Latvijas zelta pods”. Projekta dalinīki devēs ekspedicejuos pa Latgolu, apsekojūt pūdnīku dzeivis i dorba vītys, intervejūt, fiļmejūt i fotografejūt. Vīns no darba golarezultatu ir Elīnys Kursītis foto materials, kurā var īpazeit muola meistarus. Fotografejis papyldynoj Rūtys Šmitis teksti. 29. junī 12.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā aicynoj iz tikšonūs ar projekta “Latvijas zelta pods” i izstuodis “Latgales keramika. Keramika Latgalē” dalinīkim.

Publicitatis karteite, Aleksandrs Lebeds.