Ilzis Spergys stuosts “Jubileja”
Autore: Ilze Sperga, literate
Bet tok zynuoja vacuo peizda Siļveite, zynuoja. Kuo ta vēļ vaicuoja, cik dieleņam godu.
Naatbrauce. Nu i. Navarēja. Nasaguoja.
Kaida tev besam dzela, kaida dareišona. Cik Aļberteņš ilgi jau pa tū Angleju. Voi ta iz sātu brauks. Kod jam pensejā. Kur sajims. Klause vīnā klausšonā.
I poša aizjuotu, ka varātu. A navari, maule. Mēle kai aizsīta. Pa angliskam nikuo. Ni pi Vagulīnis varieji kuo pasaceit, ni niu. Mute plotuos, a skaņa naīt uorā.
Vagulīne stuov klasis prīškā, syt ar ruodomū kūku sev sauvē, izastīpuse kai steiga. Kreita putekļu pylnys panadzis, lakuots kūka kuots ar nazkaidim leiču lūčim. Varbyut vēļ nu Uļmana laiku.
Tai i naapsaprecēja, nivīns lobs nabeja. Izsmuodēja vysus. Izkoltuse kai škierzlots, a acs izbūztys. Tūs ocu deļ cik puišu skrēja. Muote stuosteja, jei tod moza bejuse. Piec kara jau – pyut, buobeņ, sauvē. Kur tī puiši palyka, kur jauneiba. Viļcīņs aizguojs.
Volkuojuos pa bazneicu i vērēs, kurs atguojs, kurs nā. A tod jau školā skoluoja smedziņus – Dīva nav, Dīva nav. Soki, ka Dīva nav! Stuov i verās acīs.
Kai ta nav. Zam smierts jei poša beja leluo manaška, sēdēja prīškys beņčūs kai gūmeiza, tok ni juos Dīvam vajadzēja, ni čortam. Nūdzeivuoja až da symta godu. Vysi valna Brežnevi myra i apmyra, kab jūs bess paruovs, a itei dzeiva i izasliejuse kai svece, leluo puotarneica.
Da i bazneickungs nu juos bāga kai nu krysta. Jau īrauga, ka tei pi spovids taisuos, jau krystus mat i golvu globoj štaplerūs. A tei iz ceļu viņ, iz ceļu viņ, tik jau šliuc puori vysai bazneicai da spovidneicys kai glumēze iz kuopustu, až taida poša slīde aiz juos palīk kai aiz tuos mauceibys. Nivīns gūdeigs cylvāks tī stuovēt nagribēja, kur itei parteinuo leiduse. Cik goris, cik bādu. Samaituoja raksturuojumus, nu vacuokūs klašu nazkurs natyka augstuokā školā – Vagulīne stuov kai mīts par taisneibu. Kaida jau taisneiba beja, tei juos.
Kamsamoļcu vodūņam nu rajona koč beja kuo skraideit – otkon mīstā komunisma gors apsluops jaunuotnis vydā, volkojās pa kopusvātkim i bazneicom. Lekcejis skaiteja, klubā dzonuoja, puļceņus dybynuoja, sīnys avīzis pa naktim maļavuoja. Ot, niu byus. Nabeja.
Kai nasavolkuosi. Kur vysi kamsamoļci palyka, kur ateisma puļceni, kur nakriškuoni. Dīvs kai beja, tai i palyka, myužeigs kai dabasi. Vysi apmiersim i sasatiksim. Kurs mudruok, kurs vāluok. Byutu tik kas saļmys nūdzīd.
Kai vacais Voguls nūmyra, tai i itei ateisma beibele par reizis pi Dīva spīdēs. Bērēs grobs apsaguoze.Voguls to naizkryta, a rožonca rūkā to beja. Ateistu saime, kolkoza paraugs. I rožonca. Buobys bez suoļa apēde, redz, redz, kaida tī izaruodeišona, kaida skrīšona.
Niu byus jau trešs, nā, mož i catūrts majs, kai itei škeista paglobuota. Pag, nudi catūrts. Itūgod jau otkon pogostā vysi skrīn, vysi nasās – vieliešonys īt, až Pūstuo kokta gruovmali izpļuove i molku atvede. Zam vieliešonu vysi syudi pa viersu iudiņam nasās.
Jaunais bazneickungs Vagulīnis bērēs runuoja par atsagrīzšonu, par Jezu, kam meili na jau tī juo eistī bārni, a tī, kas atsagrīzuši. Tok jau kaida beja paspiejuse izkvālēt tuos buobys kvalitatis. Voi mož pats zynuoja. Kū tu vylks zyni, kū tī bazneickungi runoj, kod sasateik, mož vysys peļu ūlenis vīns ūtram rozstuosta.
Tok beja gadīņs, vēļ munā laikā, kod taidi poši sapļaki beja spovidneicā īlykuši leņšu magnitaponu i īrakstejuši, kū buobys vaid – kū jau kura varādama: kai kači sytuse, kai bazneicā iz eņgeleišu ūksteņu vārusēs, kai sābru cyuku duorzeņā īsvīduse sorkonuos dzejs komuli ar nūlauztu odotu, kai na tai pasavāruse iz veikaļneicys veira. Grāku to nav, a svātdīne kluot, a bazneickungs tik šmuks, a tai gribīs apsarunuot. Vot i skrēja vysys vērtinē kai zeilis, a itī pajem i īroksta, i zvīdz ak jau.
Vyss bejs labi, kab poši tik zyrguojušīs. A tok saimineicai atbrauce unučkys nu Preiļu, gribēja pasaklauseit muzykys. Kai laide, tai až zam golda nu bailis – buoba tveikdama runoj par apsystim kačim. Godim vēļ vysi zvīdze, kai ituos preiļuonītis čārkdamys bāga nu sātys. Dūmuot, kaids juos pošys siss.
A tei sitieja to beja Siļveitis muote, vacuo Saukanīte. I tī kači to Siļveitis kači ak jau. A jei jau tūlaik kai troka aiz tūs kaču beja, vysus spruodziņus volkuoja nu pašeļu, sev kimūsu nu mutis ruove. Kaids breinums, ka muote naizturēja i apsleicynuoja voi kū jei tī izdareja. Kurs ta grybātu, ka mīseigs bārns volkojās buols kai cērme. Ak jau i cērmis beja. Kuo ta auga kai bez ašņa.
Da i niu nikuo tī nav. Kauli da lupotys. Atguoja, atsasēde pi golda, až nūkloudzēja.
Savaicuosi, kod āduse. Mož vysu atdūd sovai kaču fermai. Kača spolva viņ nu juos jiukst. Mož kaču divdesmit, mož i vaira. Ūž kai nu čorta, ak jau vysa sāta aizmeizta. A nadūd Dīvs iz vacuma bez pruota palikt. Koč pruota tī nikod nav bejs.
Tai i tai. Bejuse seļsavetā, atdavuse pogostam Maitu kaļneņu. Lai pļaun, kas grib i kas var. Jei vaira tī sovys kuojis nasperškūte. Nav gona, ka pārņ iz vosorys sadyuruse iz nazkaida kuota kuoju i vysu sīna laiku atsaņaņčuojuse ar pīdzeitu pādu, i kuopustu lykuse, i suolejuos galis škēli, i bīzu pīnu. Tok vēļ sariekinuojuši nūdūkli. Jei namoksuos. Jei nav tik boguota, lai moksuotu par tim kryumim. Lai pļaun. Eisāki, Drabāki voi Pontāgi. Pi valna. Lai tymā pogostā pliesnej kū grib, jai tuos zemis navajag. Ka navarēja īdūt lobuos zemis, kod beja tei daleišona, to lai jem atpakaļ.
Glupa to jei vysod beja. Moz, ka Vagulīnis stuņdēs stuovēja kai topa i navarēja mutis atplēst, lesson taids i itaids, du jū spīk ingliš, verī gūd, ai em stjudent, ai em klever. Vei, es i šudiņ atguodoju! Nā, glupa kai teļš pi jaunūs vuortu jei beja i skaiteišonā, i raksteišonā. Sveizdama spīde nazkū burtneicā, cikom izspīde kai kačine syudu buļbu orūdā.
Nazkai izavylka cauri školai, a vaira to nā. Laimeiga struoduoja kolkozā, cikom jau vysu sadaleja par pajom. Savaicuosi, voi koč reizi leluokā gorodā bejuse.
Zemi jei pogostam atdūs. Da tev nūdūkli da kopa molys juomoksoj. I to mīrā nasaliks!
Kū Aļberteņš dora. Cik seņ jau tī. Kai ar unukim.
Kaida tev sranuo dzela. Kuo gveļz. Tok jau gribīs izviļkt – beja iz jubileju voi nā. Kai aizmaduota.
Nu, pīdzyma jis napraseits. Nu, jauna beju. Bet maņ ir dāls! I veirs beja, lai jam mīreiga dusiešona, maita jau beja i palyka. Najēdze a nikuo nu saimisteibys, a līleigs kai indyks, tik volkojās pakaļ plepineidams i buorzdu krateidams. Voi ta es klausejūs? Lai pļurkst. Ka tik biksis sātā. I ļaudīs kai cylvāks, da i sīvīšu laime. Lai kotrai taida laime byutu.
Tuo jau itei vāpla te skraida pa šai dīnai. Maizi atnas nu mīsta, suoli. A voi ta maņ žāļ. Pītyka i maņ, i Siļveitei. Voi ta nazynu, kuo tys vucyns volkuojuos iz fermys sātu. Na jau kartu spālātu. Atīt taids kai apdauzeits, par reizis pi gūvs, syudus jis vess. Kai to. Asu es redziejuse, ka pats pi tačkys giutūs. Tok jau tei otkon īdavuse. Bess ruovs. Maņ koč mīrs kuru dīnu.
Bet Aļberts vyss tāvā. Apvalk žaketu, až kai izlīts. Tys pats daguns, placi, gaita. Nu tuolīnis var apsazeit, ka naīsavārtu.
Nu, naatbrauce, nabeja. Puorguoja muna jubileja.
Atbrauks. Jam tī saime, meita pasauce unuku auklātu. Dveineiši. Taidi malni, tok vys jau cylvāki ir. Es ar brauktu, tok manis najem. Beistās, ka golā natikšu.
Tok es dālu izaudzieju! Ar vysu jauneibys glupumu, atvežu nu dzemdeibu noma i nazynuoju, nu kura gola kluot giutīs. Lejā vyss suop, veirs jau apleik lyzgojās, a dāls peikst vīnā peikstiešonā.
Nagrybu i atguoduot. Tod jis i īsuoce staiguot da tuos Siļveitis. A kur jei niu? Kaida beja napracāta, taida ir. Volkojās tik. Byus ar svieteitū iudini juopalaista, kur siediejuse. Naloba acs.
Voi Aļberteņš beja. Voi atvede cīmakukuli.
Izvylku Anglejis peirāgus. Nazkai pa pavasaram beja atsyuteita paceņa. Kampetys, uora gradusnīks ar cuolim i ūlom, ak jau Leldīnei. Kas ta, es juo dalikšu? Tai i stuov iz bufeta. Kampetys to gordys, itei až četrys apreja. Laime, ka vysys kastis naizvylku. Ar rūzem i lilejom.
Nu, naatbrauce. Laika nabeja. Voi ta es naatguodoju, kai beja, kod bārni mozi. Rāc i rāc.
A tev i taida Aļberteņa nabeja. Nūsavolkuoji pa pasauli kai uolova. Tik i beja laimis, ka muns veirs pamērcēja. Nivīnam tevis navajadzēja. Siedi ar sovim kačim.
Dieleņš biļdi atsyuteja. Stuov pi nazkaida tūrņa, golā stuņdinīks. Nasaprassi, ir bazneica voi nav. Daudz laimis, mameņ. Oi, Jezus, jis tai muok pasaceit. Až da sirds dagiun. A sierms kaids. Sātā taids nasaruodeja. Tik vaidēja, ka kaulus valk zam leita, ka valnam tū gūvi.
Itū jī obeji ar tāvu – vīns slaists i ūtrs. Gūvi. Bez gūvs tu byutu tūs juku laikus puordzeivuojs? Par tim repšikim voi saņtimim varēja nūpierkt labi ka margarinu. A tai i pīneņš, i svīksteņš. Kai kungim!
Cikom jau aizanese iz tū Angleju. Gūvs to vaca beja, divpadsmytuo pīna, a jaunys daaudzēt nasaguoja. Tys jau kai lykums – ka loba pīna gūvs, vierseiši viņ nasās. Tai cerieju.
Nu, nikuo. Autolauka vysu atvad. Nav jau taids kai sovs. Ni skuobst, ni ryugst. Smoka tam pīnam kai nu valna syuda, ka ilguok pastuov. Nikuo vaira sova nav. Vysi gruovmali aizaug, sīna nivīnam navajag. Saiminīka nav.
Da bess ruovs. Kas tuos vysys zuolis var izpļaut voi izplyukuot. Labi, ka koč kopūs teirs.
A vot par kū sirds rikteigi suop, tok pogosta avīze. Siļveite atnese i maņ nu seļsaveta. Zynuoja, maule. Zynuoja, ka vosorā dzimšonys dīna. Pošai tik rudinī byus. Tev jau beja jubileja. Es vēļ jauna mārga. I zvīdz. Nabyutu kopejis davuse. Nā, nu atskrēja ar mīsta peirāgim, pasapraseja. Bess juos ruovs.
Cytim īlyka ar vysim vuordim. Vēļ niu pavasarī. Sveicam jubilejā nūvoda ilgdzeivuotuojus. Siļveitis radineicai nazkod beja až ar vysu biļdi. Apsaplātuse nazkaidūs tautyskūs skustūs, mute kai pīpe. A līk avīzē itaidu bīdāklu.
Maņ īraksteits: “Sveicam novada jubilārus! 70 gadu jubilejā – 5 jubilārus, 75 gadu jubilejā – 6 jubilārus, 80 gadu jubilejā– 2 jubilārus, 85 gadu jubilejā – 1 jubilāru, 95 gadu jubilejā – 1 jubilāru.”
Es tik vīna nasaprūtu. Kurs ir tys ūtrs? Raksteits že – div jubilarus.
Junī vaira nivīnam cytam klasē dzimšonys dīnys nabeja. Juleitei i Skaidreite julī, Oļgertam augustā. Kotru godu septembrī audzynuotuoja īdeve vysim četrim gruomotys ar īrokstu, maņ vēļ niu nazkur sekcejā.
Oļgerteņš nūsasyta vēļ krīva laikā, Juleite ar viezi, Skaidreite pansionatā. A kurs ir tys ūtrais? Kaids atpluovuojs? Agruok ite taida nabeja, vysi sovi.