Roksta autore: Ligija Purinaša

Lai ari volda prīškstots, ka vysvaira latgalīšu raksteitū vuordu ir atteistejuši nautranīši (Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks) i drycanīši (Gustavs Manteifeļs, Vladislavs Luocs), tūmār ari cytim Latgolys pogostim ir nūzeimeiga lūma latgalīšu kulturys i gruomatnīceibys atteisteibā. Pīmāram, niulinejā Gaigalovys pogostā (Domopolis pogosts, Bykova, Vacī Strūžāni) dzeivuoja gon Dzīšmu Juoņs, gon Kuorklinīku dzymta. Te beja kuorts šyupeļs ari varganistam Eduardam Krustānam.

Juoni Seili aba tautā sauktu par Dzīšmu Juoni (1832–1928), sūpluok Andryvam Jūrdžam, skaita par vīnu nu pyrmajim gruomotu puorraksteituojim i izplateituojim. Eipaši nūzeimeiga juo dorbuošonuos beja drukys aizlīguma laikā. Jis ir dzims Gaigalovys pogosta Seiļu sādžā. Raksteit asūt īsavuicejs pošvuiceibys ceļā i pi muižineicys Helenys Benislavskys, kas kolpu bārnim ruodejuse, kai valkami burti, Juoņs variejs skraideit kolpu bārnim leidza, deļtam ka juo krystamuote muižā bejuse driebu mozguotuoja i maizis cepieja. Lelu daļu sova myuža Juoņs Seiļs struoduojs kai Lubuona zyvu īpierciejs pi Rēzeknis ebreja leltierguotuoja Gepšteina. Juoņam beja kupla saime – deveni bārni. Jis piec pasyutejuma rakstejs viestulis, puorrakstejs gruomotys, bejs dzīduotuojs vysaidūs gūdūs, pīmāram, kņaza Radzviļa kuozuos. Leidz myusu dīnom ir sasaglobuojuse viņ vīna juo eipašumā bejušuo rūkrokstu gruomota (atrūnama Latvejis Nacionalajā bibliotekā), koč ari 1938. godā Dzīšmu Juoņa radinīki Latgolys Centralajam muzejam atdeve daudzejus juo rūkroksta fragmentus.

Eduards Krustāns (1871–1953) vaira pazeistams kai varganists. Jis dzims Gaigalovys pogosta Meirānūs zemnīku saimē. Desmit godu vacumā beidze Strūžānu školu, piečuok vuicejuos Rēzeknis piļsātys školā, bet vāluok apgiva varganista omotu. Leluokū sovys dzeivis daļu Eduards pavadejs Borkovā, kur struoduojs sovā profesejā. 1890. godu beiguos Eduards aizbraucs iz Pīterpili, kur īsapaziņs ar Nikodemu Rancānu, Kazimiru Skryndu, Fraņci Kempu i cytim. Drukys aizlīguma laikā jis izplateja J. Šteinberga “Katoļu Māju Kalendāru”, raksteja dzejūleišus i vuoce folkloru, kū vāluok nūdeve pyrmajam latvīšu dainu izdeviejam Henriham Vissendorfam. Eduards pīsadaleja ari 1905. goda namīrūs, par kū ari vāluok dabuoja struopi. Piečuok jis aktivi īsasaisteja Borkovys sabīdryskajā dzeivē, organizejūt vysaidus sareikuojumus, klapatejūt par Tautys noma izceļšonu, izplotūt latvyskuos gruomotys i tt. Nu 1932. goda Eduards beja bīžs gosts Kemeru sanatorejā. Jis muocēja vysaidus omotus, tūstorp taiseit pametnīkus, pats asūt liejs betona krystus i Jezus Krystus abrazeņus nu alvys, kū pīstyprynuot pi krystu. Borkovys kopūs sasaglobuojušys daudzejis Eduarda Krustāna taiseituos pīminis zeimis myrušajim. Pats Eduards 1953.godā mirs Borkovā, kur ari paglobuots.

Ontons Kuorklinīks (1879–?) dzims Gaigalovys pogosta Kaļveišūs. Juo tāvs beja tureigs zemnīks i pogosta vaļdis lūceklis. Vuicejīs “muotis školā”, piečuok – Domopolis pogosta školā. Koč ari Ontons palyka struoduot tāva saimisteibā, sovu iņteresi par vysa jaunuo izzynuošonu i vuiceišonūs jis naizgaisynuo nikod. “Abonēju tuo laika Reigys i krīvu avizis, jo tūreiz latgalīšu laikrokstu nabeja. Tāva kruojumā varēja dabuot vīnu ūtru latgalīšu gruomotu voi vacu Manteifeļa kalendari ar skaistom dzīsmem. Tūreiz vysi latgalīšu izdavumi voi gruomotys beja pa pierstim skaitamys,” raksteja pats Ontons. Jis bejs ari vīns nu rūkroksta literaturys popularizātuojim Domopolis pusē – Ontons asūt puorrakstejs goreiguos dzīsmis nu varganistu – latgalīšu. Īspiejams, ka vīns nu tūs “varganistu – latgalīšu” beja Eduards Krustāns, kas brauce gostūs pi sovu dzymdynuotuoju.

Piec 1901. goda Ontons iz kaida laika puorsaciele iz Reigu, kur struoduoja apgoboltīsys kaņcelejā. Tī dzeivuodams, jis suocs skaiteit pyrmū laiceigū latgalīšu gazetu “Gaisma”. Leidz Pyrmuo pasauļa kara suokumam Ontons dzeivuojs tāva sātā Kuorklinīkūs, bet tod devīs karuot. Ari froņtē jam beja nu svora sekuot nūteikūšajam dzymtajā pusē, i laikroksts “Drywa” beja vīneigais, kū jis varēja abonēt. Daļa Kuorklinīku saimis bibliotekys guoja būjā Latvejis Naatkareibys laikā. Piec kara Ontons suoce dorbuotīs “Strūžānu izgleiteibys bīdreibā”. Tys vystycamuok saisteits ar juo bruoļa Kazimira i muosys Annys školotuoju gaitom Latgolys vacuokajā školā Strūžānūs. Ontons īsasaisteja ari patārātuoju bīdreibys dorbā, i breivajā laikā beja korespoņdents vairuokim latgalīšu laikrokstim. Ontons beja vīns nu tūs, kas 1938.godā atsasauce Latgolys centraluo muzeja bīdreibys aicynuojumam zīduot vysaidys montys muzeja ekspozicejom. Pīmāram, ieveļbeņčus, spriesleicys, skolturus, vīnkūčus, kūka eciežys (egļus). Dīmžāļ juo i cytu duovynuotuoju montys pagaisa Ūtruo pasauļa kara beiguos.

Cytā reizē atkluosim, kas beja Latgolys Juoņs Miseņš, cik lela īspīddorbu kolekceja jam beja i kaids liktiņs pīmeklēja juo kolekceju.

*Par gruomatnīkim Latgolā sauce gruomotu kruojiejus.

Turpmuok vēļ.