Racionali izmontuot resursus i padareit cylvākus laimeigus – dizainere Velga Krukovska
Roksta autore: Laura Melne
Rēzeknis nūvoda Veremu pogostā dzeivoj i struodoj dizainere Velga Krukovska, kas izveidojuse sovu mūdis zeimūlu “Velga Code”. Juos veiduotī apgierbi, aksesuari i rūtys ir na tikai unikali, partū ka vīnā eksemplarā, bet ari videi draudzeigi, naaktualys voi navajadzeigys lītys puorveidojūt par jaunom.
Ideju generātuoja i radeituoja
Velgai cīši napateik, ka jū sauc par šivieju. Tū jei nikod nav vuicejusēs i soka, ka juos aizdavums ir cyts – generēt idejis i radeit. Bet kai tod eisti saukt Velgys profeseju? Mūdis dizainere? Apgierbu dizainere? Mūdis muokslineica? Īlikt sevī vīnā nu itūs apziemiejumu gryuši ir ari Velga pošai: “Es kotru reizi dūmoju – kas es asu? Mūdis muokslineica? Kas vyspuor ir muokslinīks!? Es skaitu, ka muoksla vyspuor nav utilitara. Tū na vysod var izmontuot. Tys naatvīgloj myusu dzeivi, naatrysynoj myusu problemys. Muokslinīka radeitais tārps vysod nav uzvalkams. Dizainers muokslu padora par izmontojamu. Pīmāram, lyndraki var byut muokslys dorbs, bet tūs var ari nosuot. Tī ir ārti.” Partū Velga sevi vaira pīskaita pi dizaineru, lai ari nanūlīdzami kluotyn asūša ir ari muokslys komponente. Jei roda na tikai apgierbus, bet ari aksesuarus i reizem pat opovus.
Velga Krukovska nūsadorboj ar ekologiskū mūdi, kas nūzeimoj, ka apgierbi i aksesuari teik radeiti nu ūtrreiz izmontojamu materialu. Pi juos gon īsarūn klienti ar sovom vacom drēbem nu “mamu i babu šapu”, gon poša Velga meklej materialus lītuotūs apgierbu veikalūs, kai ari izmontoj audumu atgrīzumus. Masveida ražuošonā puori palīk i teik izmasti 20% auduma, partū pasaulī vys aktualuoks palīk vaicuojums par atgrīzumu ūtrreizeju izlītuošonu.
Dorbs ar misejis apziņu
Kod vaicoju, kai Velga nūnuokuse pi idejis par ekologiskū mūdi, jei smejās, ka eistineibā tū darejuse vysu myužu, bet tū, kū jei dora, saprotuse tik tod, kod pasaruodejs internets. “Maņ napateik, ka pasaulī ir lelys nataisneibys. Šūbreid ražuošona nūteik ražuošonys deļ, na jau deļtuo, ka mums tuo vajag. Peļnis komponente ir svareiguoka par ciļvieciskū, vidi i vysu puorejū,” soka Velga. Pādejūs godūs gon interese par videi draudzeiguoku dzeivisveidu ir pīauguse ari Latvejā, par tū Velgai prīca: “Tūmār tys jūprūjom ir pavysam mozs procents. Ari muni bārni reizem soka: “Nu kaida jāga, ka mes vīni škirojam atkrytumus, bet cyti tū nadora!?”” Tok jai ruodīs, ka svareigi ir suokt ari ar mozumeņu. Ka vīns īsuoc, interese i vēlme sekuot daleipst ari cytim cylvākim. Velga ari skaita, ka itam vaicuojumam ir juopīīt racionali, izteikūt bez navajadzeigu puorspeilejumu i galiejeibu. Cytreiz videi draudzeiguok var pat saīt, ka tu radikali naīsajauc jau nūteikūšajūs procesūs i napuorej iz, par pīmāru, piļneigu zero waste dzeivisveidu.
Dizainere gon nav puorlīcynuota, voi vysod juos klientim, izavielejūt sasadorbuot ar jū, cīši svareigs ir taišni ekologiskais aspekts. “Es skaitu, ka mes vēļ itamā jūmā asam cīši naizgleituoti,” secynoj Velga. Tok jai pošai īspieja struoduot videi draudzeigi ir cīši svareiga. “Tys nav bizness tikai naudys voi sovu vajadzeibu apmīrynuošonys deļ. Maņ vysod ir patics dareit lītys, kuruos ir misejis apziņa. Maņ pateik, ka vyss ir ar jāgu.” Taipat jai svareiga ir apziņa, ka cylvāks zyna sova apgierba izceļsmi. Kasdīnā leluokuo daļa ļaužu par tū bīži naaizadūmoj, prīcojūtīs, ka par saleidzynūši zamu cenu var nūpierkt jaunu montu. Parkū jauns apgierbs moksoj tik mozu naudu, tys jūs nainteresej. Tok, kai soka Velga, atsasaucūt iz kaidu internetā radzātu video, tekstila industreja ir ūtruo leluokuo dobys pīsārņuotuoja aiz naftys ražuošonys. Tū ītekmej na tikai ražuošonys procesi, bet ari puorvoduošona. “Idealais variants, kas ari saisteits ar zero waste pryncypim, ir pierkt tū, kas ražuots iz vītys, lai piec īspiejis mozuok tū ir juopuorvodoj,” soka Velga, nūruodūt, ka jai ruodīs, ka Latgolā īspiejams vysu saražuot iz vītys i mums vaira vajadzātu atbaļsteit vītejūs ražuotuojus. Jei ari poša voda gon lekcejis, gon rodūšuos darbneicys, vuicūt cylvākus dzeivuot videi draudzeiguok. “Maņ pateik sasatikt ar cylvākim. Ka jūs interesej munys idejis, tys nūzeimej, ka jī ir ekologiski dūmojūši, taitod ari pozitivi dūmojūši,” smaida Velga.
Apduovynuota ar lelom dorbaspiejom
Pyrms vairuoku godu Velga, kurai jau beja īgiuta augstuokuo izgleiteiba cytā nūzarē i stabils dorbs Ceļu satiksmis drūšeibys direkcejā, nu tuo atsasaceja i īsastuoja Rēzeknis Augstškolā studēt apgierbu dizainu. Daudzi juos idejai naasūt ticiejuši. “Maņ vaicuoja – kū es tagad dareišu? Atbiļdieju, ka vacys drēbis puoršyušu,” smaida Velga. Suokuse bierneibā ar kleitu puoršyušonu lelem, nu 11 godu vacuma – ari poša sev i draudzinem, jei jau agruok beja nūnuokuse leidz idejai par ekologiskū mūdi, tok puors godu idejai vēļ vajadziejs nūbrīst. “Godi īt, i tu saprūti, ka tovs potencials ari koč kur zyud. Cylvākam ir cīši svareigi realizēt sevi,” Velga skaita, ka kotram cylvākam ir sovs nūlyktais ceļš, nu kuruo jis naspiej izavaireit. “Maņ beja lels komplekss, ka es namuoku kai dizainers zeimēt. Maņ ruodejuos, ka es navaru nikur stuotīs, ka maņ ar zeimiešonu ir, kai ir. Bet ar godim tu ar sovim kompleksim vīnkuorši teic golā. Es saprotu, ka varu iztikt bez zeimiešonys. Nui, varbyut tys reizem īrūbežoj, bet tagad ir vysaidys specialys datorprogramys, kur var izzeimēt skici. Prūtams, ir lela prīškrūceiba, ka tu vari pīcu minotu laikā uzskricelēt skici, studeju laikūs tei maņ beja lela problema. Bet maņ Dīvs ir īdevs talantu uotruok uztaiseit tārpu nakai uzzeimēt skici. Ari nav švaki,” Velga lepojās ar sovom dorbaspiejom. I breineigs pīruodejums tam ir juos da šam leluokais izaicynuojums – tārpu radeišona Rēzeknis nūvoda vokaluos studejis “Skonai” 66 dalinīkim. Vysi Velgys darynuotī tārpi ir unikali, ari ite kotram dalinīkam tyka veiduots koč kas sovs, saglobojūt vīnuotu ideju.
Caur apgierbu izsaceit cylvāka byuteibu
Velga nav eipašā sajiusmā par vuordu salykumu “mūdis tendeņcis”: “Es, pīmāram, rodu taidus tārpus, lai tu piec desmit godu varātu tūs izviļkt nu šapa i nasaprast, nu kaida laikmata tī ir.” Dizainere ari sovā dorbā cenšās piec īspiejis racionaluok izlītuot resursus. “Tys ari ir tys leluokais izaicynuojums. Nu kuo taida iztaiseit tū, kū cylvāki gribēs nosuot,” Velga raksturoj sova dorba byuteibu. Par kotru radeitū apgierbu jai ir sovs stuosts – kai tys radeits, nu kuo radeits. Reizem piļneigi najauši izadūd atrast tik sadereigus apgierba gobolus, ka piec tam gryuši saprast, kas tod ite vyspuor ir uzlobuots, cytreiz suokuma materialu knapi var atpazeit. Velga voduos piec sova meiluokuo dizainera Aleksandra Makvīna saceituo, ka “es grybu radeit taidus tārpus, lai cylvāki, radzūt tū sīvīti iz īlys, īsaintereseitu, kas jei taida ir”. Lai tei nabyutu vīnkuorša sīvīte, bet jai byutu kaids nūslāpums.
Lai ari cīši lela nūzeime Velgys dorbā ir ekologiskajam aspektam, vyssvareiguokais jai tūmār ir padareit cylvākus laimeigus. Lai kotrys, kas pasyutejs voi īsaguoduojs Velgys radeitu apgierbu, byutu prīceigs i ar tū apmīrynuots, lai caur tārpu tyktu izsaceita cylvāka byuteiba. Jei ari tyc, ka kotrs apgierba gobols gaida sovu eistū eipašnīku. Reizem Velgys darynuotais tārps pat vairuokus godus stuov juos darbneicā iz pakaramuo, cikom atsarūn klients, kurs jiut – tys ir taišni tys, kas maņ vajadzeigs. Velga smejās, ka te jei, prūtams, naizaklausa piec uzjiemiejis, bet ir gadīni, kod dizainere pat atrunoj klientus nu gotovūs tārpu pierkšonys, līkūt padūmuot, voi jam tys apgierba gobols patīsi vajadzeigs, voi byus ar kū nosuot. Ari tys ir stuosts par racionalu resursu izmontuošonu.
Balansa mekliejumūs
Velgys darbneica atsarūn juos sātā, dorba laiks, prūtams, nav normāts. Voi jei spiej rast balansu, atsapyust, veļteit laiku sev? “Nav nikaida balansa, partū ka asu tik cīši tymā vysā īškā. Es varu četrūs nu reita pīsaceļt, partū ka maņ naīt mīgs. Storp nūmūdu i sapynu izaškiļ idejis. Ir teicīņs, ka nu treju da pīcu ar cylvāku Dīvs runoj. Jis tevi uzrunoj, i tu navari ignorēt,” par dorba procesu atkluoj Velga. Tod jei skrīn struoduot voi vysmoz pīroksta ideju, kab aizmīgūt vysu naaizmierstu. Cytreiz tai rūnās jaunys idejis, cytreiz atīt atbiļdis iz vaicuojumim, kuri da tuo nav lykuši mīrā. Ka atīt īdvasme, ir piļneigi vīnolga, cik ruoda stuņdinīks. Velga ari prīcojās, ka var struoduot sātā, koč i suokumā beja dūmuojuse, ka jai vajadzātu atsevišku darbneicu piļsātā, Rēzeknē. Tok reizē ari ir laimeiga, ka tīpat blokus ir saime, kas spiej atraut nu dorba, kod puoruok dzili tymā īgrymuse. Paguojušajā godā Velga sev apsūlejuse nedeļu naīīt darbneicā i veiksmeigi tū ari izpiļdejuse, itūgod tys gon vēļ nav izadevs. Idejis juos golvā dzymst napuortraukti, partū Velga secynoj, ka eisti atsapyust jai nasaīt, kas nav labi. Mādz īsastuot rutina, i nūgurums naļaun izbaudeit procesu i pošai giut prīcu nu padareituo. Varbyut vajadzātu dūmuot par kaidim paleigim? Velga atzeist, ka sovā ziņā poša ir vaineiga, ka tūs eisti navaicoj. “Maņ patyktu, ka byutu asistents, kurs pa eistam pasavylktu iz tū, kū es doru, kuram ari byutu tyvys ituos idejis,” soka dizainere, nūruodūt, ka daudzus niu interesej tikai olgys lelums, na pats dorbs. Bet jei ari tyc, ka eistais paleigs jai atsarass. Ziņa iz kosmosu par tū jau asūt aizsyuteita.
