Roksta autore: Laura Melne

20. godu symta 30. godu vydā roduos labvieleiga situaceja Rēzeknis muokslinīku kūpys izveidei. Iz dzeivi dzymtajā piļsātā beja atsagrīzs Francisks Varslavāns, Rēzeknē beja apsamatuši ari Muokslys akademeju tikū absolviejušī Arvīds Egle i Vitālijs Kalvāns, kuri beja specializiejušīs ainovu gleznīceibā. Piec studeju Latvejis Universitatis Arhitekturys fakultatē beja atsagrīzs ari Arvīds Zirnis, kurs turpynuoja gleznuot, kai ari struoduoja par scenografu gon Rēzeknis, gon Daugovpiļs teatrūs.

Rēzeknis muokslinīku kūpys izveide

Jau īprīkš, dzeivojūt Reigā, presē Francisks Varslavāns beja izasacejs, ka sapņoj par sātu i darbneicu Rēzeknē, kur ir “veseleigs gaiss i, nivīna natraucāts, var pīsajimt svorā i ari saluopeit nervus”. Dreiži viņ sapyns ari tyka eistynuots, partū ka Rēzeknis piļsātys vaļde jam pīškeira nalelu apbyuvis gobolu piļsātys nūmalē, kur muokslinīks izcēle guļbyuvi.

Par oficialu Rēzeknis muokslinīku kūpys dybynuošonys laiku var skaiteit 1935. goda rudini, kod Varslavāna sātā sasapuļciejuši jaunī muokslinīki i lāmuši par tuos dybynuošonu. Kūpys vadeibu uzajiems Varslavāns (juo darbneica ari palykuse par kūpys saīšonys vītu), sovukuort juo tyvuokī paleigi bejuši Egle i Kalvāns. Rēzeknis muokslinīku kūpa dreiži suokuse aktivu darbeibu, reikojūt izstuodis gon Rēzeknē, gon cytuos Latgolys piļsātuos, kolektivi apsprīžūt i viertejūt cytam cyta dorbus (kas nareši beidzīs ar osom redzīņu sadūrsmem). Diskutāts ari par teoretiskim muokslys vaicuojumim, muokslinīka syuteibu, mierkim i aizdavumim Latgolys laukūs. Muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka, kura vysvaira pietejuse Rēzeknis muokslys viesturi, nūruoda, ka vysus kūpys dalinīkus vīnuojuse gleznuošonys tehnikys naizvierzeišona par pošvierteibu, nasavieliešonuos gleznys padareit dekorativys i attīksme pret gleznīceibu kai dorbu, natycūt taidam jiedzīņam kai īdvasma, partū ka muokslinīkam ir juospiej struoduot sevkurā laikā. Par tū līcynuoja ari vysod boguotais dorbu kluosts Rēzeknis muokslinīku izstuodēs.

Regularys izstuodis i jauni dalinīki

1936. godā Rēzeknis muokslinīku kūpa izvērte plašu darbeibu taišni izstuožu reikuošonys ziņā. 16. februarī atkluoja Latgolys muokslinīku dorbu skati Ludzā, kurā pīsadaleja Francisks Varslavāns, Arvīds Egle, Vitālijs Kalvāns, Arvīds Zirnis i Leons Tomašickis. Latgalīšu presē izstuode vārtāta dīzgon atzineigai, kai vīneigūs tryukumus nūruodūt napīteikamu Varslavāna dorbu skaitu i kruosu trīpumu vīnmuleibu i atsakuortuošonu temu izvielē Kalvāna dorbūs (secynuots tok ari, ka nu Kalvāna nuokūtnē varātu izaveiduot spieceigs muokslinīks, ka tiks īguļdeits pīteikams dorba apjūms). Gazetā “Jaunais Vōrds” publicātuos recenzejis autors Heronims Tihovskis ari nūruodejs, ka itaidys izstuodis, kas iz prīšku planavuotys ari Daugovpilī i Rēzeknē, byutu vālamys bīžuok, kab veiduotūs muokslinīku kontakts ar sabīdreibu. Izstuodi Rēzeknē atkluoja 26. majā. Tamā pīsadaleja tī poši muokslinīki, nadaudz pamainūt ekspoziceju i papyldynojūt tū ar jaunim dorbim. Atsauksmis presē par tū bejušys pretejis – gon ka izstuode cīši moz apmaklāta i puordūti tik daži dorbi, gon ari ka tei sajāmuse panuokumus i bejuse plaši apmaklāta. Par nuokušuom izstuodem nav sasaglobuojuse piļneiga informaceja. Zynoms, ka 1936. goda septembrī, kod Rēzeknē nūtyka Pļaujis svātki, Rēzeknis Komercškolys zalā sareikuota vēļ vīna piļsātys muokslinīku izstuode, īspiejams, tai sekuojuse vēļ vīna izstuode oktobrī. Pļaujis svātkūs sovu lelformata gleznu “Latgolys kongress 1917. godā” beja izstuodejuse ari Reigā dzeivojūšuo muokslineica Zenta Knope-Logina, kuruos dorbi bīži tyka radeiti juos veira dzymtajā pusē Latgolā.

Rēzeknis muokslinīku kūpys dalinīki. Nu kreisuos: Arvīds Zirnis, Leons Tomašickis, Francisks Varslavāns, Arvīds Egle, Vitālijs Kalvāns, 1938. g. Karteite nu gruomotys: Pēteris Zeile “Latgales glezniecība”.
 

1937. godā Vitālijs Kalvāns devēs dīnēt 9. Rēzeknis kuojnīku pulkā. Itai nūtikšonai par gūdu kolegi asūt sareikuojuši juo dorbu izstuodi Rēzeknis Tautys pilī i nūdrukavuojuši ari izstuodis katalogu. Kalvānu dorbā Rēzeknis Vaļsts školuotuoju institutā aizvītuot beja īsarads juo studeju bīdrs muokslinīks Jūlijs Viļumainis, kura daiļradē sastūpami ari Rēzeknis motivi.

Nuokušuo leluo izstuode Rēzeknis Tautys piļs telpuos nūtyka 1938. goda majā. Tamā pīsadaleja na tik jau īprīkš pīmynātī muokslinīki, bet ari Juoņs Gailis i Alfrēds Švedrevics. Muokslys akademejis absolvents Juoņs Gailis tymā laikā beja apsamets Rēzeknē iz pastuoveigu dzeivi, struoduoja Rēzeknis Vaļsts komercškolā i laseja lekcejis Tautys universitatis Tāluotuojis muokslys fakultatē. Koč i muokslinīka rūkroksts beja monumentalu jiurys i ūstys skotu gleznīceiba, tok pamozom juo daiļradē pasaruodeja ari Rēzeknis i tuos apleicīnis ainovys. Ari grafikis Švedrevics struoduoja Rēzeknē par zeimiešonys školuotuoju. Sovukuort izstuodē 1939. goda majā pīsadalejuši ari muokslinīki Arkādijs Naišloss, kurs struoduojs Rēzeknis Ebreju gimnazejā, i Vasilijs Djakonovs, kurs vuicejs zeimiešonu Rēzeknis Vaļsts pedagogiskajā institutā i Rēzeknis Krīvu gimnazejā.

Atzineiba Latvejā i Eiropā

Pādejuo leluo Rēzeknis muokslinīku kūpys izstuode nūtyka 1940. goda suokumā i izapeļneja vīnbalseigu kritiku atzineibu. Kritiki raksteja, ka Rēzeknis kūpys muokslinīki ir vārā jemama paruodeiba Latvejis muokslys dzeivē, partū ka, īgivuši profesionalu izgleiteibu Muokslys akademejā, ir atroduši kotrs sovys niansis Latgolys dobys i dzeivis tāluojumā, kotram izaceļūt ar sovu rūkrokstu i stilistiku. Izstuode beja cīši apmaklāta, daudzys gleznys jau dreiži tykušys puordūtys. Jēkabs Bīne recenzejā izdavumā “Raksti un Māksla” ari nūvieliejs Rēzeknē dreizumā izveiduot muokslys muzeju. Latgolys dzīšmu svātku laikā 1940. goda junī nūtyka lela Latgolys muokslinīku dorbu izstuode Daugovpilī, kurā beja puorstuovāti divdesmit seši muokslinīki nu vysys Latgolys. Tī asūt rodusēs ideja par vysys Latgolys muokslinīku kūpys izveidi.

Rēzeknis muokslinīku dorbi tyka izstuodeiti na tik Latgolā, bet ari vysys Latvejis i pat Eiropys mārūgā. Franciska Varslavāna i Arvīda Eglis dorbi beja apsaverami laikmeteiguos latvīšu muokslys izstuodē Vīnē i latvīšu muokslys izstuodē Budapeštā, Eglis dorbi beja apsaverami ari latvīšu muokslys izstuodē Parīzē. Paraleli izstuodem Rēzeknis muokslinīki deve īguļdejumu ari sakraluos gleznīceibys atteisteibā. Francisks Varslavāns Rēzeknis Sorkonuo krysta slimneicys kapleicai beja izgleznuojs oltorgleznu, kai ari vitražu “Mozūs ļaužu Kristus”, sovukuort Arvīds Egle ir Rēzeknis Svātuos Treisvīneibys evaņgeliski luteriskuos bazneicys oltorgleznys autors. Ari Vitālijs Kalvāns bejs vairuoku Latgolys lauku bazneicu oltorgleznu autors.

Spūžuokūs muokslinīku tuoluokī liktini

Francisks Varslavāns Rēzeknē turpynuoja dorbuotīs ari piec Latvejis okupacejis 1940. godā. Juo vadeibā Latvejis PSR tāluotuoju muokslys Rēzeknis nūdalis muokslinīku grupa asūt izrūtuojuse piļsātu “Oktobra revolucejis svātkim”, decembra suokumā jis tyka īcalts par Rēzeknis i Ludzys muzeju puorzini. Rēzeknis muokslinīku izstuodis tykušys organizātys ari vuocu okupacejis laikā, par pīmāru, vīna nu taidu nūtykuse 1943. goda janvarī Rēzeknē.

Piec Ūtruo pasauļa kara Rēzeknis muokslinīku kūpys darbeiba piļsātā naatsajaunuoja. Varslavāns 1941. godā beja evakuiejīs iz Padūmu Savīneibys īkšīni, Latvejā atsagrīze 1944. goda rudinī, bet atlykušūs dzeivis godus pavadeja Reigā. Piec Rēzeknis bombardiešonys 1944. goda aprelī piļsātu pamete ari Arvīds Egle, tuoluokū myužu saistūt ar dzeivi Reigā i dorbu Vaļsts Muokslys akademejā. Vitālijs Kalvāns da 1950. goda turpynuoja dzeivuot Latgolā, tok tod ari devēs iz Reigu, kur struoduoja Muokslys lītu puorvaļdē.

Karteite: Francisks Varslavāns. „Latgales ainava”, 1920.godu beigys, kūks, eļļa, 48,5 x 60 cm.