Iņtervejis autore: Sandra Ūdre

Žurnaliste ANTA BUŠA ir nu Latgolys kulturviesturē tik zeimeiguos legendaruo Pītera Miglinīka dzymtys. Niu jei aktivi pietej sovu dzymtu, vuocūt materialus i apzynojūt personeibys i jūs davumu Latgolai i Latvejai. Niulenejuo reidzineica ir Latgolys patriote i aktivi sekoj leidza nūtikšonom regionā.

Cik dzili i plaši asat pieteišonā tykuse?

Es poša asmu nu Miglinīku sādžys, koč beiguse Kandavys vydsškolu. Mums beja dubultuzvuords Miglinīks-Rancāns. Muns vacaistāvs ir nu Rancānu cīma. Tī Rancāni caur jū Miglinīkūs ir īguojuši, partū ka īguotņam beja juopījam sīvys uzvuords. Tai tī stuovēja ūtrais uzvuords. Vīnai munai muoseicai vēļ iz školys būrtneicu beja dubultais uzvuords raksteits. Padūmu laikūs vīnu uzvuordu nūstreipuoja, tai mes asam sasadalejuši: mozuokuo daļa Miglinīki, leluokuo daļa – Rancāni.

Grybātūs sataiseit Miglinīku i Rancānu saliduojumu. Planavojam Cyblā. Pyrmū saliduojumu sataisejom pošūs Miglinīkūs iz Juonim, bejom viņ kaidi 87. Pyrmū reizi laikam daudzi nanūticēja, ka varātu saīt kas interesants. Mani izbreineja, ka puorsvorā beja jaunuotne nu 17 da 40 godu. Daudzi pyrmū reizi izzynuoja, kurs ar kuru ir rods.

Asu mekliejuse Miglinīku uzvuordu. Miglinieks eisti nav latgalīšu uzvuords. Ari Miglinīku sādžai bejs pavysam cyts nūsaukums. Vēļ pyrms 300 godu tī stīpušīs Fridrihsovys muižys lauki. Interesantu karti atrodu, dateita ar 1932. godu – tī vyspuor Miglinīku vītā raksteits Līdumnieki. Pasavieru suonim, ari vysi cyti latgaliskī nūsaukumi te latvyskuoti. Interesanti, kas tys ir bejs par projektu pyrmos Latvejis laikūs? Koč, kuo tī breinuotīs, Ulmaņs atkluoti realizēja latvyskuošonys politiku Latgolā, syuteja čyuļu kadrus vysuos īstuodēs, radzami atbaļsteja veikaļnīkus, kas ībrauce nu Kūrzemis.

Bet par Miglinīku cīma nūsaukumu – maņ ruodīs, ka piec Miglinīka seņča uzvuorda sādža nūsaukta. Ir verseja, ka Myglys upeite bejuse, kur mygla cālusēs. Bet pi kurom upem mygla nasaceļ?

Miglinīkūs vaira nav nivīnys pīminis zeimis ni Pīteram Miglinīkam, ni juo slovonajim bruolānim Nikodemam Rancānam, Fraņčam Kempam, kurys sovulaik piec Ziedoņa iniciativys pastateja padūmu godūs. Nu 33 Ziedoņa īstuodeitūs ūzuleņu palykuši kaidi 16 voi 17.

Cik patīseibys sāgā (Ontona Rupaiņa dorbūs) par Miglinīku pyrmseņci nu Kūrzemis hercogistis, kur jis apbolvuots ar breivzemnīka tīseibom i paduovynuoti 300 ha – vāluokuo Zaļmuiža Latgolā? I par tū, kai jū muižnīki vojuojuši par breivūs zemnīku tīseibu aizstuoviešonu?

Paguojušū godu aizbrauču pa Daugovys krostu iz leju. Ir sola iz Daugovys. Nu Jersikys piļskolna var redzēt solu ar tom četrom muojeņom. Tī cylvāki ir braukuojuši ar laivom, lai kur tyktu. Sasatyku ar vītejim pogosta cylvākim. Vīns soka, nui, Miglinīki vēļ tamā solā ir. Nu tuos solys tys Miglinīku seņču seņcs cielīs, struoduojs pi muižnīka par staļļa puisi, ass izgluobs juo meitu, kod tei krytuse nu zyrga iz pošys upis krosta. I tī vēļ tagad kaidys Miglinīku saimis dzeivoj. Varbyut tei sāga teišom ir pareiza. Bet tī tuoļuokī nūtykumi ap juo piecnuociejim, kū Ontons Rupaiņs sovūs romanūs pīminiejs, nui, cīši daudzi myusu Miglinīkūs tī kai nūstuosti dzeivuojuši, Rupaiņs tok pats stuostejs, kai jis materialus pa vysom apleicīnis sātom mekliejs i atminis pīrakstejs.

Kū cylvākam dūd, ka jis izzynoj sovu dzymtu?

Mani interesej viesture kai taida i paaudžu puormontojameiba. Es vyspuor beju māma, kod puorskaiteju Rupaiņa romanus “Māra mostas”, “Tauta grib dzeivot”, Dektera “Darvas ciema ļaudis” – jī izmontuojuši vysus teicīņus, kū lītuoja muna vacuomuote i tāvs. It kai muns vacvactāvs byutu tymā Rupaiņa romānā. Vēļ tagad vīns ūtrys tūs teicīņus lītoj.

Ir savuokti materiali par atseviškom personom i saimem. Dzymtā ir cīši daudz inteliģentu cylvāku, kas izkleiduši pa vysu Latveju. Dzymtys pietnīceibā maņ interesej na viņ kū jī sasnāguši dzeivē, bet ari kur aizkleiduši pa Latveju, kai jūs saimu tradicejis ir aizguojušys tuoļuok, kaidi raksturi atsakuortoj, pat slimeibys. Cyti maņ stuostūt ir atkluojuši vīdūs sapynus, vēļ cytys vīduos lītys. Pat var nūjaust, kuram kaids grāks dzimtys “karmā” iz šudinis dzeivi atsasaucs.

Tod, kod ar daudzim vacuokuos paaudzis cylvākim varēja pasarunuot, tod nainteresēja. Tagad vuoc i vuoc pa griudeņam, pa teikumam, kū tāvs stuosteja, kū vacuomuote. Paīt laiks, i tevi pieški tys vyss interesej. Kai maņ saceja, jaunom meitom puču duorzs nainteresej, kod byus aiz 33, tod gribēsīs. Tai i maņ. Pošureiz siežu Vaļsts arhivā i mekleju tī nūdūtuos pasis – ceru, ka atrasšu, īraudzeišu, kai muni seņči izavāruši. Daudzim tūmār nav fotografeju, bet vēļ prīškā arhivu gruomotu kolni.

Par kaidom interesantom personeibom asat izzynuojuse?

Naseņ es tykūs ar basketbolista Miglinīka tāvu Juoni Miglinīku. Jam beja 9 godi, kod nu Miglinīku sādžys puorsacāluši iz Līpuojis pusi, tagad 82. Tai tī ari sasaroduši Rancāni-Miglinīki. Pat nūruode iz ceļa aiz Rudbuoržu izlykta “Rancāni”. Bet tei paaudze vaira narunoj latgaliski.
Dzejneica Helēna Migliniece-Nīcmane ir nu Miglinīku ciļts, Pītera Miglinīka bruoļa unučka. Beja medmuosa bārnu slimineicā, raksteja sirsneigu dzeju.

Patīseibā Miglinīkūs nav bejs, i tagad nav krīvu cylvāku. Tikai vīns puors: Vera i Viktors Rancāni nu pieckara Miglinīku – saime ar interesantu stuostu. Viktors, krīvu karaveirs, balleitē Zaļmuižā iz myužu īsamīlēja Verā, bet jei beja gotova precētīs, ka puiss īsavuiceis latvīšu volūdu, jims juos uzvuordu i maineis ticeibu. Jim izauga div dāli i meita.

Zeimeigs materials ir nu munys taņtis Klementinys. Jei struoduoja Nautrānu vydsškolā kūpā ar veiru Juoni Cybuļski. Nu juos arhivā palykuse nalela lapeņa rūkrokstā, kur jei aproksta sovys kai školuotuojis izjiutys pošuos pyrmajuos vieliešonuos, kod krīvi īguojuši. Jei sēdēja tamā vieliešonu komisejā. Nav jau atkluojums, kai tys vyss nūtyka. Mūrgs, na vieliešonys. Naatguoja ni dasmytuo daļa vālātuoju, beigos čekisti braukojuši pa sātom, tī vysur prīškā suni. Kluot jim lyka daraksteit, ka nūbolsuojuši 99%.

Maņ ir Pītera Miglinīka biļde, kū atdeve onkuļs. Es tū asu aizvaduse vairuokuos vītuos, mani nūkaitynuoj, kod līk izčāmuotu juo biļdi, kur jis nav sev leidzeigs. Vīns muokslinīks ir jū gleznuojs, piec nazkaidu nūstuostu. Tū juo portretu tiražej vysa Latgola. Vairuok juo biļžu ari nav.
Juoņs Cybuļskis, munys taņtis veirs, lobuok par cytim saprota, ka vysu var nazkod pazaudēt. Jis pats ir daudz pīrakstejs, prūtams, juo myuža dorbs – juo vuordineica.

Pastuostit vaira par sovu onkuli Juoni Cybuļski i juo vuordineicu.

Jis suocs vuordineicu taiseit 1932. godā, kod pats beja školuotuojs Viļakā. Jau agruok nu Pīterburgys volūdnīceibys instituta baltu volūdu pietnīkim beja taids īsacejums, a jis uzakēre kai jau entuziasts i patriots. Vuoce vuordeņus i teicīņus, i dzīsmis, sova vacvactāva Andryva Jūrdža pīejamūs materialus.

60 godus jis pi vuordineicys struoduoja. Ap 60 000 vuordu savuokts. Itamūs ceļūs topuši vairuoki poetizāti stostejumi par Latgolys viesturi, kai juo interesantais tāluojums par krūgim, kas īzeimoj latgalīšu ceļu leidz Reigai, iz kurīni vasti puordūt izaudzeitī lobumi.

Kod Juoņam Cybuļskam īdeve Treju Zvaigžņu ordini, jis saceja: “Nabyutu tū ordini davuši, lobuok paleidziejuši vuordineicu izdūt.” Klementinys taņte piec juo nuovis nūdeve vysu Literaturys i mokslas muzejam, daļa juo bibliotekys pi mane globojās. Bet kam jī tī guļ? Pa tū laiku, cikom guļ muzejā, tūs materialus muzeja darbinīki pasavāruši, tod Anna Rancāne, Lideja Leikuma, Anna Stafecka, vēļ kaids vīns students, pietnīks. Voi nabyutu jim lobuok atsarast Latgolā? Jī ir vairuokūs eksemplarūs. Ka byutu Rēzeknis bibliotekā voi muzejā, jūs nūteikti vairuok izmontuotu. Reidzinīkus itī materiakli nainteresej. Ir cereiba, ka Armands Kūceņš padareis materialu pīejamu internetā. Pagaidom nav.

Cytaiž itys materials atstuoj maņ cīš skumu īspaidu. Taišni nu Cybuļska es volūdu asu saglobuojuse. Otkon atsagrīžam pi vaicuojuma, parkū tod Cybuļskis, Kemps, Nikodems Rancāns, vysi puorejī ceinejuos. Par volūdys i kulturys saglobuošonu Latgolā. Lai tys vyss Latgolā byutu.

Kai ir ar latgalīšu volūdu uorpus Latgolys?

Muna latgalīšu volūda ir apsastuojuse tymā leiminī, kaids beja, aizbraucūt paceli nu Latgolys 60. godūs. Bet es vēļ braukuoju iz Rēzeknis internatškolu. Teikūtīs ar rodim, raugom runuot latgaliski. Tai nav, ka byutu aizmiersuši.

Padūmu laikūs volūda beja tikpat kai zam golda. Žāļ, ka ortografejis maiņa īkryta laikā, kod pošā Latgolā i uorpus juos suoce interesētīs par latgalīšu volūdu. Pieški vyss juomaina. Tys daudzus atgryude. Maņ ari tik cīši patyka tei garumzeime iz “o”.

Maņ ir sacejuši, ka es tagad asmu nu molys. Partū varu kai nu molys runuot i viertēt. Beja pat dūma braukt iz Latgolu dzeivuot, bet nav jau kur palikt. Latgolā praktiski nav nivīna.

Kai izaver nu molys latgalīšu volūda pošā Latgolā?

Pasaulī latvīši nasadola latgalīšūs i nalatgalīšūs. Ite, Latvejā, gon latgalīši vairuok par kūrzemnīkim, vydzemnīkim, zemgalīšim sorgoj sovu identitati. Maņ izadeve satikt Rupaiņa dālu. Nūbraucem ar veiru iz Bieržgaļa kopim. Verūs, pi Rupaiņa pīminekļa stuov cylvāki. Izaruodeja, tys rakstnīka dāls Juoņs. Nuokušā godā jis jau beja myužeibā.

Reiz beja interesants braucīņs. Izdūmovu, ka braukšu ar mikroautobusu iz pasuokumu Rēzeknē. Vyss ceļš beja kai atkluojums. Maņ aiz mugurys sasasēde meitinis i puiši 16–18 godu vacumā. Volūdys uorpruots! Pajiemu telefonu, īraksteju. Tī beja latgalīšu, krīvu, ukraiņu, bolkrīvu, angļu, vuocu i vēļ nazkaidā volūdā. Munā pusē nav bejs taidys paruodeibys jaukt volūdys leidz tuo, ka pats vaira nasaprūti, kaidā volūdā runoji. Tod ir pamats puorejūs latvīšu puormatumim, kas tei par latgalīšu volūdu. Tei jau ir seve nacīneišona. Es saprostu, ka sarunu bīdri byutu bejuši vysmoz krīvi.

Asu satykuse eistus latgalīšu patriotus. Prīca par jaunajim cylvākim, kas runoj i lītoj volūdu. Iz skotivis latgaliskais nūteik, na zam golda. Bet tī ir daži cylvāki, kas koč kū ceņšās – datorspēli sataisa, gruomotu izdūd.

Kai nūsorguot latgaliskū?

Latgalīšim byutu juodaboj tautys skaiteišonys materialūs īškā vysi svareigī vaicuojumi statistikai. Kaiduos saimēs dzeivoj, kaiduos volūduos runoj? Cik latgalīšu ir Latgolā, cik uorpusē? Maņ ruodīs, ka jau seņ latgalīši vysā Latvejā ir vairumā, partū ka sasapreciejuši ar latvīšim, bīži viņ tikai nivīns jim napaprosa, kas tu dvēselē esi. Bet pasaverit, kas nūteik kopusvātku laikā – latvyski čyvynoj vysys Latgolys kopsātys – tī latgalīšu unuki pi sovu seņču sabraukuši cīmā! Leidz Līpuojai myusu ir papylnam.

Asu šokā, ka Latgolā likvidej mozuos školys. Ka bārnu nav, mani nainteresej itys fakts. Slāgta Upītis škola, ari Kalnezeru likvidāta. Stuov tuos ākys tukšys. Īdzeivuotuoju nav. Kas nūtiks, kod Latvejis rūbežs taidā veidā palyks plyks? Kod tī nabyus ni školu, ni cytu īstuožu. Byutu juoizsoka lela pateiceiba vysim, kas tī dzeivoj, kas tī laide bārnus školā, saglobuot juos par vysom varem. Redz, kaidu rysynuojumu atroda Bārbelis škola Vacumnīku nūvodā – puiku škola – tī zānus vacuoki gotovi voduot nu Lītovys i nu Reigys.

Es nu latgalīšu pusis ceineitūs vieliešonuos, lai nuokušajūs četrūs godūs tys vyss tyktu atjaunuots, saglobuots. Parkū mes poši navarim nūlikt prīškā sovu vālātuoju prīškvieliešonu programu, lai jī pyrma nūbolsoj. Tod redzēs, kurai partejai atdūt sovu bolsu.
Parkū navarim pīsaceļt i dabuot īlikt nūdūkļu naudu sovā teritorejā? Taipat par naudu, kas atsateic iz kulturu i izgleiteibu Latgolā. Poši itū vaļsti atjaunojam, poši sovus vaļstsveirus audzynojom, bet palīkam stuomačūs? Kai kuozos nalyugti vīsi – Saeimā pi golda vaira nasauc, varim tikai uorpusē dzīsmenis padzīduot. Deputati sajam četrus godus olgu. Perspektivā lobu peņseju. Suokumā paceļ vēļ latgalīša bolsu, bet teik atsādynuoti, pīklust.

Karteitis: nu Antys Bušys personiskuo arhiva

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.