Roksta autore: Sandra Ūdre

2017. gods 4. pasauļa latgalīšu saīta rezolucejā īraksteita vajadzeiba izveiduot Latgolys Muokslys muzeju. Voi teišom juoroda vēļ vīns muzejs? Latgolā ir gondreiž 20 akreditātūs muzeju, bez tim vēļ pastuov privatī muzeji i kolekcejis. Par Latgolys stuostu muzeju interpretacejā i vajadzeibu piec jauna muzeja turisma eksperta i muzeju profesionaļu redzīni radikali atsaškir.

Kulturys ministrejis Arhivu, biblioteku i muzeju nūdalis vadeituoja Anita Jirgensone: Latgolys stuosts juoatkluoj vysim Latgolys muzejim kūpā, i jī tū ari dora – vīns lokaluok, cyts plašuok, atbylstūši sovai misejai i sovys mierķauditorejis interesem i vajadzeibom. Muzejs nav ni vīneiguo (i ari ni ārtuokuo) viesturis īpazeišonys forma. Ka sabīdreibai ir vajadzeiba izzynuot Latgolys viesturis eipašū stuostu vīnuvīt, tod itam nūdūmam ārtuok byutu lītuojama gruomota, kurys sagataveišonā sovu īguļdejumu dūtu ari muzeji.

Voi vajadzeigs jauns muzejs? Iz itū vaicuojumu vyslobuok varātu atsaceit na īriedni, bet poši Latgolys īdzeivuotuoji. Pagaidom itaida muzeja lūmu zynomā mārā sovulaik ir pasajiems Latgolys Kulturviesturis muzejs, kurs sovā darbeibā papyldu Rēzeknis viesturei vuoc materialus, pietej i vysaiduos formuos publiskoj Latgolys kulturviesturei byutiskys temys – Latgolys literaturu, tāluotuojmuokslu, izcylu personeibu īguļdejumu Latgolys kulturys atteisteibā. Spūdrys pīmārs tam ir muzejā apsaveramuo izstuode “Pāri slieksnim”, kas veļteita Latgolys kongresa symtgadei.

BalticTravelNews.com direktors Aivars Mackevičs: Pošai Latgolai i juos turismam byutu vajadzeigs jauns muzejs. Kod runojam par latgalim kai ciļti, gryuši ir atrast vīnu vītu, kur paruodeitu, kas mes taidi asam – moza baltu tautu daļa, kas spiejuse izdzeivuot cauri godu symtim. Ka nu Reigys atvad turistu, vīnā muzejā juoīvad, ūtrā, bet sevi piļneibā nūprezeņtēt mes pagaidom navarim. Bet byutu ari labi, ka mes naruodeitu sevi vīnus pošus, bet kūpā ar cytom baltu tautom. Tū pīmāru varātu jimt nu Tartu muzeja. Jis paruoda igauņu atteisteibys ceļu i vīnlaiceigi cytys suomu-ugru tautys.

Ka mes uzajimtumem iniciativu, tod itymā gadīnī par muzeja vītu es īsaceitu taišni Aglyunu, partū ka ar jū saistuos ari lītuvīšu interese, tī ir pīmineklis Mindaugam, Latgolu i Lītovu saista ari katuoļticeiba, i ar Aglyunu lītovīšim ir asociacejis. Turistu plyusma iz Aglyunu ir vysu cauru godu. Tys byutu lobs veids, kai pīsaisteit itai vītai vairuok turistu i nasastreidātu sovā storpā Daugovpiļs ar Rēzekni par īspiejamuo muzeja izveidi. Taids muzejs labi kolpuotu turismam kai taidam i byutu interesants pošim, varātu styprynuot latgaliskuos saiknis ar muzeja darbinīku zynuotniski pietnīciskū dorbu. Jauna muzeja izveidei byutu napīcīšams pīsaisteit Eiropys Savīneibys finansiejumu, ari Latvejis vaļstei tuo izveide byutu juoatbolsta.

Dūmneicys “Creative museum” vadeituoja Ineta Zelča Sīmansone: Jauna muzeja nūteikti navajag, juoteik golā ar asūšajim. Jau īprīkš asu pīminiejuse, ka, pa munam, Latgolys Kulturviesturis muzejam byutu juobyun Latgolys muzejam ar vysu nu tuo izrītūšū. Voi pošlaik gona kapacitatis i ambiceju tū dareit, tys ir cyts vaicuojums.

Latgolys Kulturviesturis muzeja direktore Anastasija Strauta: Tai kai Latgolys planavošonys regionā kūpā ir vaļsts akreditāti 18 pošvaļdeibu muzeji, kuru uzturiešona prosa nūzeimeigu finansialu i profesionali sagataveitu specialistu resursu, jauna muzeja izveide nabyutu lītdereiga. Kotra muzeja misejā ir nūsaceita juo darbeibys jūma i teritoreja, cik plaša darbeibys sfera. Nazcik Latgolys muzeju viesturiski sovu kruojumu veidoj, izejūt uorpus sovys pošvaļdeibys rūbežu, dažu kolekceju komplektiešonā aptverūt plašuok Latgolys teritoreju. Pīmāram, Latgolys Kulturviesturis muzeja misejā nūsaceits, ka sūpluok Rēzeknis piļsātys viesturei pietejam ari kulturviesturis procesus vysā Latgolā. Tys atsakluoj leluos, simboliskuos i viesturiski veiduojušuos kolekcejuos, kai latgalīšu literatura, Latgolys keramika, Latgolys tāluotuojmuoksla i Latgolys personeibys. Taipat Latgolys Kulturviesturis muzeja veiduotī tematiski izgleitojūšī pasuokumi paruoda Latgolai nūzeimeigus kulturviesturis procesus. Dīvamžāļ itū plašū darbeibys lauku finaņsej viņ Rēzeknis piļsātys pošvaļdeiba.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.