Roksta autore: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Teikūtīs ar Lūznovys apleicīnis ļaudim, bīži izskaņ Kiuleņu sādžys vuords. Tī bejs vaira par 30 sātu, 20. godūs izguojuši vīnsātuos. Padūmu laikā Kiuleņu centrā bejuse divstuovu sāta, fermys, zyrgu klāvi. Ar dziļu cīnu pret seņču lītom JUOŅS GUDEĻS izruoda nu Kiuleņu puorvastū dzeda smēdi i pastuosta interesantys lītys. Saime iz niulenejū sātu izguoja 1926. godā.

Kiuleni partū, ka kiuliņus mete

Niule Kiuleņūs moz kas palics, nu tuos divstuovu sātys – viņ pagrobs. Jūs puorvastuo smēde ir cīš vaca. Juoņs paruoda smēdis durovu atslāgu, kas jau nazcik godu zam zemis guliejus. Interesanti veiduots, ka nu ūtrys pusis kļamkys nav. Juoņam golvonais saglobuot, kū seņči atstuojuši. Restaurātys 1907. gods pliešys, salykti originalī dorbareiki nu tuo i agruoka laika.
Parkū sādžai taids nūsaukums? Partū ka lels Majaka (tai īsaukts) kolns pi azara i nu juo kiulīņus matuši. Kolnā bejs meža uzraudzeibys tūrņs, suokumā kūka, tod metala. Nivīnam jis eipašumā nabejs, “lobi” puiši atbraukuši, sagrīzuši, nūvaduši lyužņūs.

Meteoritu dūbis i interesantī akmini

Juoņs puorlīcynuots, ka pyrma 100 000 godu te beja krytuši meteoriti: “Te ir septenis lelys dūbis. Vysys opolys. Kod roka ekskavators, pusūtra metra kūdra (torps), ar 16 m trosi dybyna nadabuoja. Pusūtra metra dziļumā atrodom lelus kūkus, vysi saguozti iz itū pusi. Kai krits meteorits, tai i izguozti. Dūmuoju, kū es ar jim dareišu. Jī treis dīnys pastuovēja i sabyrza kai ūglēs. Izroka ari interesantus akmiņus, jī izavēre kai izdadzynuoti, kai izgrauzti. Vīns beja gars kai svece ar osu golu. Bet daudzus vīna sīvīte nūvoduoja paceli.”

Juoņs muok atškiert syltūs i soltūs akmiņus. Iz syltūs akmiņu aug syuna, iz soltūs akmiņu naaug. Saulē taids var stuovēt, cik gribi, taipat byus soltuoks par syltū. Rūku izlīkūt, teišom var just, ka ir syltuoki i soltuoki.

Atjimtī rogi

Juoņs ir medinīks, bet eistu medinīku stuostu naatkluoj, kam tod nasaveiks. Tū dreikst stuosteit medinīks medinīkam, puorejim – nasvareigys lītys: “Medeibys ir nūpītna līta. Mes asam lels medinīku kolektivs, myusu medeibu teritoreja ir nu Ūzulainis da Pušys. Maņ mežsorgs kaimiņūs dzeivuoja, jis mani īsaisteja. Nu 16 godu asmu dziniejūs, medinīks – nu 21. Pyrmais medejums beja aļņs ar rogim. Rogus maņ atjēme. Tūlaik beja taidi laiki. Rajona pyrmais partejis sekretars brauce ar mums medeibuos. Liceņce iz aļni beja juo, bet maņ beja tys gūds jū nūsaut. Juo šofers atbrauce, rogus pajēme i nūbrauce. Beja ari taidi pyrmī sekretari, kas cytu trofejis najēme. Luoci asmu Pededzē pi Guļbinis redziejs. Staigoj i Latgolā, reizi godā nu Dubuļu luocs īt. A lyuss maņ pyrma 10 godu pi sīnys dalykts, nūmedeju najauši i nalaikā. Jūs medej nu novembra, a es oktobrī nūmedeju. Es jū cīš tyvai pi seve dalaižu, jis mane naredzēja. Kai īraudzeja, tai uzbruka. Es pat naatcerūs, kai beja, kai es suovu jam liecīnī. Taišni mutē ar lūdi truopeju. 40 kg taids svēre, maņ struopi izlyka 20 latu.
Reiz beju satics lyušu mamu ar divejim mozajim. Ņaudēja kai mozi kačalāni. Vajag laikā pasaceit “kiš, kiš, ej paceli”. Lyuši tikai vasalūs ād, slymūs atstuoj vylkam.”

Šofera pīdzeivuojumi

Juoņs cik Dzīšmu svātkūs braucs, cik pogosta kolektivus veds. “Svāta līta” šoferim kaids aizmierstais: “Pūlejā pīstuoju divūs naktī pi kryumu, izkuope, sakuope atpakaļ. Vysi? – Vysi. Nūbrauču 50 km, bļuovīņs: “Kur muna draudzine?” Grīžūs atpakaļ, stuov ceļa molā.

Vēļ lobuok munam kolegai Spanejā saguoja. Jis brauc naktī, puorinīks guļ. Ībrauce pīlīt benzina, zyna, ka draugs guļ. A puorinīks pa tū laiku tualetē īskrēja. Puorinīks tok guļ, baku cīt, pa pedali i prūm. Nūbrauc 100 km pa autobāni, mozeņa mašineite jū vysu laiku apdzan, verās, ka tī lūgā juo puorinīks vysaidys zeimis ruoda. I vēļ 50 km juobrauc leidz nūstuošonys vītai.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.