Viļakā apsaverama storptautyska arheologejis izstuode

Viļakā apsaverama storptautyska arheologejis izstuode

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Da 2019. gods 24. februara Viļakā, Kulturys i radūšūs industreju centrā Klūstera īlā 1, apsaverama storptautyskuo arheologejis izstuode “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”. Juos veiduošonā pīsadalejs Viļakys nūvoda muzejs sadarbeibā ar Vaļsts arheologejis muzeju Varšavā, Latvejis Nacionalū viesturis muzeju, Viļakys i Škilbānu katuoļu bazneicom. Tys ir nūzeimeigs īguļdejums arheologejis zynuotnis populariziešonā Latgolā i Latvejā, kai ari storpvaļstu attīceibu veiduošonā i sovys viesturis izzynuošonā, portalu lakuga.lv informej Viļakys nūvoda turisma specialiste Inese Matisāne.

Viļakys apleicīne ir cīši saisteita ar pūļu muižnīkim i pūļu atstuotū kulturviesturiskū montuojumu, pūli ir ari davuši miļzeigu īguļdejumu Viļakys apleicīnis senatnis izpietē. 19. g. s. beiguos Marienhauzenā i juos apleicīnē pūļu zynuotnīks Z. Glogers, veicūt arheologiskūs izrokumus, atroda nazcik senlītu, kurys aizvede sev leidza iz Pūleju. Ituos senlītys ir boguoteigs arheologiskais materials par Viļakys apleicīnis dzeivi i kulturu 13.–16. g. s.

Izstuodis idejis autors ir Latvejis viestnīks Pūlejā Edgars Bondars. Kai izstuodis pyrmuo pīturvīta izalaseita taišni Viļaka, partū ka leluokuo daļa arheologiskuo materiala īt nu Viļakys nūvoda senkopu.

Izstuodē apsaverami arheologiskī prīškmati nu Vaļsts arheologejis muzeja Varšavā i Latvejis Nacionaluo Viesturis muzeja. Ituos senlītys īt nu Marienhauzenys kopu, Danilovkys, Loginu i Dzylnyskolna senkopu, kai ari nalels prīškmatu skaits, kuri dabuoti ceļā storp Vyškim i Maltu. Izstuodi papyldynoj ari viesturiskī dokumenti i fotografejis nu Viļakys nūvoda muzeja kruojuma, kai ari religiskī prīškmati nu Škilbānu i Viļakys Rūmys katuoļu draudžu. Izstuodis prīškmati datejami ar vāluo akmiņa laikmata beigom da 1920. gods, laikam kod beidza pastuovēt Marienhauzenys muiža. Piec tam izstuode dūsīs iz Reigu, Varšavu i cytom Latvejis i Pūlejis piļsātom.

Viļakys nūvoda turisma informacejis centrs pīduovoj ari plašuoku treis stuņžu garu turisma programu, kuramā īkļauts – izstuodis apmekliejums, ekskurseja pa Viļakys (Marienhauzenys) piļsātu, viesturiski nūzeimeiguokūs objektu i Viļakys katuoļu bazneicys apsavieršona ar izkuopšonu tūrnī i kapiņu apmekliejums, nūslāgumā latgaliska mīlaste Kulturviesturiskajā lauku sātā “Vēršukalns” tautys muzykantu spēlis pavadeibā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Kalenders

Nov
25
Pyr
10:00 Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Nov 25 @ 10:00 – 18:00
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Nov 25 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
Nov
26
Ūtr
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Nov 26 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
18:30 Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Nov 26 @ 18:30 – 20:00
Kaspara Stroda lekceja "Varakļāni: Latgales ebreju mazpilsētas piemērs" @ tīšsaistē
Lekceju var nūsaklauseit, izmontojūt itū saiti: https://us02web.zoom.us/j/85328872940…