10 interesanti fakti par Latgolys dīvnomim
Roksta autors: portals lakuga.lv
1. Pyrmī dīvnomi Latgolys teritorejā beja pareizticeigūs bazneicys.
Nu Indriķa hronikys zynoms, ka 12. godu symta beiguos Jersikā beja izcaltys div pareizticeigūs bazneicys. Polockys tierguotuoji sludynuoja kristeigū ticeibu, Jersikys kieneņš Vysvaļds beja pījiems pareizticeibu. Nu itūs laiku latvīšu volūdā palykuši taidi vuordi kai bazneica, gavieņs, grāks, gruomota, klaneitīs, krysts, nedeļa, svāts, svātki, svece.
2. Vacuokuo dorbojūšuos bazneica Latgolā ir Indricys katuoļu bazneica.
Indricys Svātuo Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneica Kruoslovys nūvoda Kaļnīšu pogosta Lelindricā ir unikals kūka arhitekturys pīmineklis, vacuokais kūka dīvnoms Latvejā, juos draudze – vyssenejuokuo Latgolā. Bazneicu par grafu Plāteru leidzeklim vītejī amatnīki izcēle 17. godu symtā. Izaplotūt luteranismam, bazneicu puorjēme protestanti. Bet muižnīks 1695. godā pījēme katuoļticeibu, partū 1698. godā bazneicu puorbyuvēja i nūdeve katuoļu reiceibā.
3. Iz Etnografiskū Breivdobys muzeju sovulaikpuorvasta kapela nu Rudzātu pogosta.
1975. godā nu niulinejuo Leivuona nūvoda Rudzātu pogosta iz Latvejis Etnografiskū Breivdobys muzeju Reigā puorvede nu kūka caltū Eleonorvilys katuoļu kapelu. Tū 19. g.s suokuos par grāfa Borha leidzeklim izcēle kai Rudzātu bazneicys filiali.
4. Leluokais bazneicys zvons Baltejā apsaverams Rēzeknē.
Svātuo Nikolaja staraveru lyugšonu noms Rēzeknē ir slovans ar sovim treis zvonim. Jī 1905. godā Gatčinā tyka atlīti varā i sudobrā. Leluokais nu zvonu sver 4832 kg, juo mēle – 200 kg. Nūstuosti viestej, ka sudobra zvons tyka izlīts nu staraveru sazīduotūs sudobra rubļu.
5. Jersikys pareizticeigūs bazneica calta nu dzeļža.
Jersikys Kristus Apskaidruošonys pareizticeigūs bazneicys sīnys, lūgu ramys, jumta kakažys, jumts, kupola apakša i pats kupols ir veiduots 1866. godā Odesā nu salīkamūs dzeļža i čuguna konstrukceju Malnuos jiurys kara flotis vajadzeibom. Itaidys bazneicys sovulaik byuvēja Krīvejā, kab ar tom puorsavītuotu pa upem i apmīrynuotu ļaužu gareiguos vajadzeibys. 1886. godā piec Viļnis generalgubernatora lyuguma bazneicu puorvede iz Dinaburgu (Daugovpili), vītu, kur niule atsarūn Svātūs Borisa i Gleba pareizticeigūs katedrale. Bet iz Cargradi, kai tūlaik sauce Jersiku, bazneicu puorvede 1904. godā.
6. Leivuona luteriskuo bazneica izcalta iz korču fabrikys pamatu.
Kod Leivuonā luteraņu draudzei nabeja sovys bazneicys, jī dīvkolpuojumus nūturēja guņsdziesieju depo. 1929. godā īlyka dīvnoma pamatakmini, i piec treju godu iz bejušuos korču fabrikys pamatu izcēle Leivuona evaņgeliski luteriskū bazneicu, kas atsarūn pi Leivuona dzeļžaceļa stacejis. Juodasoka, ka, pīmāram, Zemgalis Svātuo Krysta pagūdynuošonys Rūmys katuoļu bazneica, kas atsarūn Daugovpiļs nūvoda Demenis pogostā, īkuortuota taišni dzeļžaceļa stacejā.
7. Par ainavyskuokajom bazneicom Latgolā nūvārtātys Vyšku katuoļubazneica i Maskovskys pareizticeigūs bazneica.
Obejis Vyšku pogosta bazneicys caltys nu lauka akmiņu i harmoniski īsakļaun apleicejā Vyšku azara azarainis ainovā. Vyšku Svātuo Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneicu (1930) pīzeist par skorbi skandinavisku, juos arhitekts Karls Eduards Strandmans beja Līpuojā dzeivojūšs zvīdrys. Bet Maskovskys Vyssvātuos Dīvamuotis patvāruma pareizticeigūs bazneicys (1879) veiduojumā īraugomi senejī Novgorodys i Moskovys stili.
8. Kuorsova ir vīneiguo vīta Latvejā, kur sūpluokstuov div vīnys konfesejis bazneicys.
Piec muižys vuorda sauktuos Malnovys Rūžukrūņa Dīvamuotis Rūmys katuoļu vacuo i jaunuo bazneica Kuorsovā stuov vīna pi ūtrys. Vacuo kūka bazneica calta 1741. godā. 20. g. s. 30. godūs ap 9000 cylvāku lelajai Malnovys draudzei bazneica beja par šauru, partū 1932. godā īlyka pamatus leluokai myura bazneicai. Ūtrais pasauļa kars puortrauce dīvnoma byuvi, i jaunuos bazneicys byuvi pabeidze viņ 2003. godā.
9. Feimaņu katuoļu bazneicys unikaluos klabatys ir vīneiguosLatvejā.
1760. godā caltuos Feimaņu Svātuo Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneicys bieneņūs, kur salaseitys vysaidys senejis lītys, apsaveramys unikalys klabatys, kū Klusajā nedeļā izmontuoja zvonu vītā. Juos izaver piec agruokūs laiku driebu vuolis, garumā ap 2 m, plotumā – 0,7 m i augstumā – vīns metrs.
10. Naīdūmojami, bet ticeiguos Latgolys dīvnomā 1918. godā irnūtykuse nažieleiga slapkaveiba.
Nautrānu (Rogovkys) Jaunovys Marejis bezvaineiguos ījimšonys Rūmys katuoļu bazneicys prāvests Ksavers Martinens (1878–1918), lītuvīts piec tauteibys, beja cīši aktivs cylvāks – īsasaisteja bīdreibu dybynuošonā i sabīdreibys izgleituošonā, ar puorlīceibu par apsavīnuošonys idejis pareizumu pīsadaleja 1917. gods Latgolys kongresā Rēzeknē. Pret jū piec kongresa izvērse atkluotu agitaceju.
Prāvestam liktineigais 1918. gods 22. februarsbeja juku dīna burtiskā nūzeimē – vītejuo vara tamā šaļtī pīderējakomunistim, krīvu armejai atsakuopūt, pi Rogovkys, Smilktinēs, sabrauce krīvu kavalerejisdivizeja, jim napatīsi paziņuoja, ka nu bazneicys tūrņa jūs apsaudeis arlūžmetieju, pogostā beja izsludynuota dieļu izpuordūšona, sabrauce daudzzemnīku. Drycānīša Estys komunistu banda pieški suoce apsaudeit plebaneju, prāvests ar vikaru caur klāvu aizbāga iz bazneicu i īsaslēdze. Vikars izleidaiz grīstu, bet prāvests iz ceļu lyudzēs leluo oltora prīškā. Banditi ar ciervi izlauze bazneicys durovys, Esta ar zūbynu īcierte prāvestam pa golvu i rūku (pieccyta olūta – jū sasuove), kod jis pādejim spākim metēs iz durovu pusi,puorejī jam mugurā sadyure dūrkļus i izgryude uorā, kur jis pakryta bezdzeiveibys.
Izdzierduši suovīņus, zemnīki sacēle trauksmi. Karaveiri, dūmuodami, ka saun iz jūs, apleņce Rogovku, cylvākus sadzyna vīnuvīt, dažus bāgūšūs pat nūsuove. Estys banda aizalaide namaneiti.
Gareiguo viersvadeiba Nautrānu draudzei izlyka interdiktu – gareigu struopi. 8 mienešus Rogovkā nabeja bazneickunga i bazneicā nadreikstēja turēt miša.
Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.