Ar pavasara atīšonu kluotu ari majs, kas Rūmys Katuoļu bazneicys kalenderā teik gūdynuots par Svātuos Jaunovys Marejis mienesi. Latvejis teritorejā itymā mienesī Jaunovai Marejai teik veļteiti eipaši miši, kas cīši saisteiti ar Latvejis viesturiski katūliskuos zemu – Latgolys i Kūrzemis suitu nūvoda – rakstureigu tradiceju – uora krystu izstuodeišonu. Itys nalelais raksteņš par maja dzīduojumim ir na cik daudzi informacejis boguots pietejums, nu vaira nalels atguodynuojums i varbyut mudynuojums pīsavērst ci koč pasainteresēt par itū tradiceju tim, kuru dzeraunē tei vēļ nateik praktizāta, nu varbyut nikod ari nav bejs laika i gribiešonys tymā īsadzilinuot.

Vysu pyrma juorunoj par tū, ka krystu izstuodeišona i maja dzīduojumu nūturiešona pi tim ir itūs obeju elementu simbiozis augstuokais sakralais punkts. Tī ir sovā storpā atkareigi procesi. Ka vīns nu tim ir iztyucs, ūtrs nav spiejeigs eistynuot sovu potencialu. Tai, par pīmāru, ka pots krysts ir laika gaitā ci kaidu cytu īmeslu deļ guojs būjā, maja dzīduojumu praktiziešonys vīta leidza ar tū ir pagaisuse. I ūtraiž – ka pi krysta vaira nanūteik dzīduojumi, krysts daleji zaudiejs sovu sakralū potencialu, nareši par tū teik aizmiersts, tys vaira nateik kūpts i atjaunuots. Cieški viņ nu dažaidu dzerauņu īdzeivuotuojim, kurūs krysts ir, nu nateik vaira kūpts, saīt dzierdēt „Tān nav, kas dzīž, i vaira naatjuonoj krysta.” Nu cīši svareigi ir apsazynuot tū, ka krystam ir juoatsarūn cylvāku kulturtelpā. Pietnīks Leonards Latkovskis soka, ka krysts pīdar cylvāka dzimumam, na dobai, tys pīdar civilizātai i kulturalai videi, jo rauga izrunuot cylvāku kai sapruoteigu byutni, na dobu, kurei dzeivoj poša piec sovim lykumim. Sakrals objekts par taidu var kliut asūt attīceibuos ar cylvāku, kurīs caur itū sakralū objektu izjiut dīvišķū.

Maja mišu organizaceja ir paaudzēs montuota i namaineiga. Itī dzīduojumi aba dzīduošona pi krysta, kai tū sauc poši tradicejis lītuotuoji, sastuov nu skaiteita teksta, dzīsmem i ritualom darbeibom, i tū golvonū nūrisi var sadaleit 4 daļuos:

1) Marejis dzīsmis – dzīsmis, kas veļteitys Jaunovai Marejai. Dzīsmis var variēt, jo itaidu dzīšmu ir gona, deļtuo dzīduotuojis var izlaseit kotru reizi cytys dzīsmis. Dzīšmu repertuars dažaiduos vītuos atsaškir deļtuo, ka cytuos vītuos izmontoj vacuos dzīšmu gruomotys, nu cytuos jaunuos. Etnomuzikologe Anda Beitāne roksta, ka dzīsmis ir sovulaik sacerejuši jezuiti i tūs pamatā asūt pūļu izceļsmis melodejis. Īrosts dzīduošona īt 40 – 50 minoti, jo teik dzīduotys 8 – 10 dzīsmis.

2) Jaunovys Marejis litaneja – tei ir katuoļu bazneicys lyugšona, kū var gon skaiteit, gon dzīduot, i tei īrosts teik skaiteita ci dzīduota piec Rožancys lyugšonys. Litanejis melodeja ir vīna i tei poša.

3) Značku (zeimeišu) viļkšona – kotrs izvalk nu vadeituojis gruomotys taisnstyurainu lapeņu, iz kuruos ir raksteita kaida pavuiceiba – ci cytai dīnai, ci ari vysam mienešam. Itys process atkareigs nu tuo, cik cieški myusdīnuos vītejī ļauds sasapuļcej pi krysta. L. Latkovskis raksteja, ka seņuok značku viļkšona i maja dzīduojumi suokušīs jau apreļa pādejā dīnā, kod ļauds sasapuļciejuši pi krysta. Itymā dīna tykuse izviļkta pyrmuo zeimete vysam mienešam, nu cytūs vokorūs kotrai jaunai dīnai.

4) Skaitejumi – teksti nu lyugšonu gruomotom, kas ir ar pavuicūšu raksturu.

Itaidys ir tradicionaluos golvanuos maja mišu pi uora krystu dalis. Kai ituos dalis sovā vydā variej, tys īrosts ir atkareigs nu attīceiguos dzeraunis ci apdzeivuotuos vītys dzīduotuoju. Tradicionali storp dzīduotuojom kaida sīvīte ar spieceiguokū bolsu, leluokū izjiemeibu ci cīnejamuokū statusu izajim maja dzīduojumu vadeibu.

Dzīduošona pi krysta nūteik piec pošu īdzeivuotuoju iniciativys. Ir dzeraunis, kur dzīduotuojis sasapuļcej kotru dīnu, nu cytuos vītuos viņ svātdīnuos. L. Latkovskis nūruoda, ka tys sovā ziņā ir latgalīšu sabīdryskais raksturs, kas bez daspīšonys līk īt vokorūs dzīduot pi krystim. Tys, kai itī dzīduojumi izadūs, beja atkareigs tik nu pošim īdzeivuotuojim, nu kotra atsauceibys, jo nivīnam natyka puormasts, ka naguoja iz maja mišim.

Svareigi i zeimeigi ruodīs, ka 2010. godā maja dzīduojumi Latgolā īkļauti Latvejis Kulturys kanonā, kurīs tyka sataiseits kai „izciluokūs i īvārojamuokūs muokslys dorbu i kulturys vierteibu kūpums, kas paruoda nācejis vysu laiku nūzeimeiguokūs sasnīgumus kulturā. Kulturys kanonā īkļautys Latvejis kulturu raksturojūšuos vierteibys taiduos muokslys sferuos, ar kurom lepojamīs i kurom vajadzātu veiduot kotra Latvejis īdzeivuotuoja kulturys pīredzis pamatu, nūdrūšynojūt pīdereibys izjiutu Latvejai” (Latvejis Kulturys kanons 2011). Taipat dzīduojumi tykuši pamaneiti ari nu īvārojamu muziķu i komponistu pusis. 2011. godā Svātuo Pītera bazneicā izskanieja Sigvarda Kļovys komponātuo „Litaneja”, kurai par īdvasmu kolpuojuši taišni itī tradicionalī maja dzīduojumi pi krystim.

Deļkuo gon ari pi myusu pošu napasavērt iz boguotū tradicionaluos kulturys daudzveideibu sev apleik?! Kab skaneigs i svieteigs maja mieness vysim, kas gūdynoj Jaunovu Mareju!

Kristīne Pokratnīce

Literatura i olūti:

Beitāne, A. (2004) Maija dziedājumi jeb dziedāšana pie krusta Latgalē // Mūzikas Saule, Nr. 3 (23), 28.-29. pl.

Latkovskis, L. (1968) Krysts latgaļu tradicijōs //  Acta Latgalica 2. p/s Latgaļu izdevniecība, 113.-127. pl.

Letonika.lv http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/22

Karteņā – Morozovkys krysts, autoris foto

Maja dzīduojumi pi krystu Bierzpilī i Sv. Annys Bieržu Rūmys katuoļu bazneicā (16.05.2009)