“Juopruovej caur dorbu i muogu!” Gostūs Ludzys picerejā “Astotais rajons”
Picerejā “Astotais rajons” gostūs beja Edeite Husare
Kod rēzeknīšim vādara prīcai sasagryb kuo ta cyta, kas dabojams piļsātā, vysod rysynuojums ir braucīņs iz Ludzu – tī jau vaira nikai pusūtra goda gon pošu Ludzys, gon Rēzeknis ļauds, gon ari gostus nu cytu tyvejuoku i tuoļuoku vītu gaida myusdīneigi alternativa picereja “Astotais rajons”.
Gona Reigys, laiks iz dorbu īt ar smaidu!
Ir vīnpadsmit nu reita, picereja “Astotais rajons” tikū attaisejuse durovys apmaklātuojim. Vydā smaideigi sagaida picerejis saiminīki – Elmārs Malaks i Agnese Pinčuka. Vyspuor jī asūt treis “golvonī”, tik Ēriks (Elmāra bruoļs) vēļ nav atguojs. Jis asūt tys, kurū tikū televizejā, raidejumā “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, variejs redzēt. Vaicuoti, kai rodusēs ideja par itaidu picereju Ludzā, Elmārs i Agnese stuosta, ka vīnkuorši atbuoduse (apnykuse) dzeive Reigā. Kotrys darejs kū ta sovu – Agnese i Ēriks struoduojuši aviacejis sferā, Elmārs sovulaik ari, piec tam vysa kuo cyta darejs, bet vysi aptyvai reizē saprotuši, ka gribīs kuo ta sova, gribīs struoduot vaira pošu prīcai. Kaidu laiku dūmuojuši, kas tod tys varātu byut – prīca pošim i reizē dūtu prīcu cytim, i saprotuši, ka vysim pateik ēst taiseišona. Elmāram tys vysvaira īmūt pi sirds, jis asūt golvonais ēst taiseituojs, bet ideju par pošu vītu – koč kū drupeit sovaižuoku – ari vierzejuse golvonuo dūma par dareišonu sovai prīcai. Elmārs apjiemeigi soka:
“Golvonais ir iz dorbu īt ar smaidu! Niu maņ vīnolga, cikūs skanēs mūdynuotuojs, bet ceļšūs i smaideigs īšu. Īprīšk tai nabeja.”
Ludza ir Elmāra i Ērika dzymtuo piļsāta, Agnese gon asūt nu Rēzeknis, bet sovulaik īsapazynuši Ludzā i niu “puorvylynuojuši”. Vēļ dzeivojūt Reigā, bejuse dūma, ka gribīs atsagrīzt sātā, deļ tuo i rodusēs ideja par uotruos ādynuošonys vītu ite, kab koč kas piļsātā nūtyktu i byutu vīta, kur pasēdēt i lobā atmosferā sasatikt ar draugim. Lai nabyutu tai, ka tik mašinēs pi dūmis juosasateik i juoizaklaidej. Niu, nu 2017. goda 11. apreļa, Ludzā taida vīta ir. Dorbi gon suokušīs laiku pyrma pārnejuo goda pavasara – cikom dzeivuojuši Reigā – idejis, biznesa plani, bet nu 2016. goda oktobra – remonts i cyi dorbi picerejis attaiseišonai.
Ite muns rajons. Ite muni draugi
Picerejis nūsaukuma “Astotais rajons” saknis meklejamys jau seņ, kai Elmārs nūsmej – nu bierneibys. Vysi draugi sovulaik sasatykuši pi tai sauktuo “ostoituo veikala”, bejs ari septeitais i tai. Tod nu tys īmyužynuots picerejis nūsaukumā – saprotuši, ka byus lobs, taišni taids, kai gribīs deļ sova styla. Ludzuonīši pījāmuši gon byušonu drupeit cytaižim, gon ari nūsaukumu. Bīži nu klientu varūt dzierdēt: “Es ite seņ dzeivoju, ite muns rajons!”.
“Ruodīs, ka saguoja pareizais,” drūsai soka Elmārs. Tai saguojs, ka picerejis saiminīki sataisejuši vītu, kur ari pošim sasatikt ar draugim. Kod dzeivuojuši Reigā, labi ka reizi godā asūt saguojs sasatikt, bet niu gondreiž vysu laiku saīt byušona iz vītys, draugi zynūt, kur atrast. Obeji secynoj, ka, pasasokūt izadreikstiešonai, niu saīt bīžuok sasatikt ar sovejim. Vaicoju, cik lela ir varbyuteiba, ka, atīmūt gostūs iz “Astotais rajons”, var satikt i kaidu nu muzykys apvīneibys “Latgalīšu Reps”, kurei itūgod cīši daudz nasuse ari Ludzys vuordu tuoļuok? Elmārs i Agnese par reizi apstyprynoj, ka vysmoz vīnu cīši lela! Ūtrys vaira asūt pa Reigu (Reigā dzeivoj Ivo, Ludzā Didzis – E.H). Precizu laiku gon gryuts prognozēt, bet vokorā voi kod ta pušdīnis laikā gon varūt satikt. “Bierneibys draugi asam, deļ tuo i vysu laiku ite trynās!” ar sirsneibu stuosta Elmārs. Reizē gon jis secynoj, ka cīši naasūt jau ari, kur Ludzā cytur nūīt. Pošim ari cīši pateikūt tei kusteiba, kas ite, picerejā, asūt. Suokā bejs gryuši, ka piļsātā taids klusums, golvyspiļsātā beja pīroduši pi skrīšonys. Obeji sprīž, ka Reigā ļauds drupeit vaira teikūt balavuoti – gondreiž vysu vysod varūt dabuot: ka sasagryb ēst – pasyuti i atvad, gribi šudiņ iz teatri – vari dabuot, nu Ludzā vyss vaira juoplanavojūt.
Juopruovej caur dorbu i muogu
Pošu reizi picerejā varūt paraudzeit 32 dažaidu veidu picys. Receptis asūt pošim sovys, tuos rūnūtīs ar paraudzeišonys metodi, “pruovejūt caur muogu”. Tod vysi sokūt sovys dūmys i golā teikūt saprosts, kurei byus loba. Vysa popularuokuos picys asūt “B.I.G”, “Ludzas”, “Rasta-neparasta”, nu osūs “Degpunkts”, vēļ ari “8. rajona”, “Oligarhu” i cytys – taidys vīnys nimoz naasūt, vysys picys vīnleidzeigi cylvākim pateikūt. Koč ari Ludzā kleisūt baumys, ka Elmārs asūt struoduojs Italejā, tei naasūt taisneiba. Nivīns nu vysu treju Italejā vēļ nav bejs, sapyna par braukšonu iz picys dzimtini pīpiļdeišona tik prīškā. Cikom vēļ juoturpynojūt pīpiļdeit itys sapyns par sovu vītu Ludzā. Elmārs i Agnese stuosta, ka nu suoka vysi draugi i rodi sacejuši, ka jī asūt troki, braukdomi iz iteini, kur tok naasūt cylvāku: “Kam jius byusit vajadzeigi? Nivīns jiusu picys naēss!” Bet poši ticiejuši, ka īsadūs, klientu skaits ari augūt, pasaruodūt jauni. Naasūt bejs baiļu, ka koč kas nasaīs. “Jutom, ka vyss iz 100 % byus labi!” puorlīcynuota Agnese. “Ite cylvāki vaira pīroduši pi prīškstota, ka dorbs nūzeimej fizisku struoduošonu – nazkur servisā voi fabrikā. Voi ta sēdēt i vaidēt taipat kai cyti siež iz vītys?” dūmeigs ir Elmārs,
“Var jau dūmuot, ka nikas naizīs, varbyut tys var gadeitīs voi cyts, bet maņ ruodīs, ka navajag beitīs. Riskēt vajag! Mes riskējom i cikom turomēs. Vyss normali!”
Obeji gon atzeist, ka vīgli ari naasūt, bet teišom jiutūt gandarejumu i prīcu kai īt iz dorbu, tai dūt tū cytim – dabuojuši taišni tū, kū gribiejuši. Picerejis taiseišonys dorbūs tik daudzi vysa kuo saprotuši i padarejuši, ka niu varūt i drupeit pakonsuļtēt kaida, ka nu vajagūt padūma sovys lītys suokšonā.
“Baideja myus ar vysaidim dīnastim, bet izaruodeja cīši jauki ļauds! Pošvaļdeiba ari atbolstūša – guoja i vaicuoja, voi navajagūt kai ta paleidzēt vēļ tod, kod nabejom atsataisejuši,” īdrūsynojūt ari cytus, par mozūs uzjiemieju pīredzi stuosta Agnese. Elmārs i Agnese sprīž, ka varbyut kaidu reizi ļauds jūs ari nasaprūtūt, dūmojūt, ka picerejai lels apgrūzejums, taitod jau par miļjonarim tykuši, ka labi īmūt, bet realitate asūt cyta – kod nūpārk duorguos izejvīlys i samoksojūt nūdūkļus, nikas tai i cīši napalīkūt. Poši atzeist, ka nav jau ari tai, ka cīši ekonomātu. Ka cytur ir styngrys receptis, vysys sastuovdalis precizi sasvārtys pa maisenim i vaira, pīmāram, sīra dalikt navarūt, tod Elmārs nūsasmej, ka “Mums var!” Jam pateikūt, ka iedīņs kvalitativs i garšeigs. Grybātūs jau tik vītejuos izejvīlys izmontuot, bet na vysod tys īspiejams – daudzi i specifisku lītu ir, kuruos Latvejā nataisa, bet picom vajadzeigys. Kab pošim kū ta audzātu, ari vajagūt daudzi papeiru. Agnese sprīž: “Pats izaudzej baziliku “Margaritai”. Nu, romantiski!” Elmārs tik skumi nūsapyuš, ka cikom ituos idejis pagaist papeiru i praseibu skaudzēs. Tim, kurim vēļ kaidys švuorbys par sovu ideju eistynuošonu, obeji gon vīnpruoteigi soka, ka nūteikti ir vārts raudzeit suokt kū ta sovu: “Nu suoka pasamūčiesi, piečuok smaideisi!”
Eksotika atbrauciejim
Daudzi nu Rēzeknis “Astotais rajons” saiminīkim vaicojūt, kod picereju attaiseišūt Rēzeknē, ka asūt apnics braukuot. Bet Elmāram i Agnesei ruodūtīs pat cīši labi, ka juobrauc iz Ludzu, pi reizis var apsavērt i pošu piļsātu. Picerejā pīstuojūt ari daudzi ībraucieju nu Krīvejis – īmesli vysaidi: voi nu internetā atroduši, voi draugi, kurī bejuši, īsacejuši. Pateikami asūt, ka ari ībraucieji kliustūt par pastuoveigajim apmaklātuojim. Taipat obeji stuosta, ka i latgaliskais pīsaistūt uzmaneibu, atbrauciejim nu cytu Latvejis vītu tei asūt eksotika. Pi sīnys latgaliski raksteita dzierīņu karte, kurei gon rodusēs spontani, bet niu bīži teikūt fotografāta, picu drūsai varūt pasyuteit latgaliski. “Tys ir svareigi. Darbinīki vysi runoj latgaliski. Agnese vīneiguo narunoj – vysu saprūt, nu nazyn kuo beistās!” Agnesi iz zūba pavalk Elmārs. Agnese gon ar lapnumu stuosta par picerejis latgalīšu gruomotu kolekceju: “Taipat mums ir ari gruomotys latgaliski. Cikom moza vēļ tei kolekceja, bet kruojās. Vysi verās i breinojās: “Wow, “Mazais princis” latgaliski!”
Sarunys nūslāgumā Agnese i Elmārs apjiemeigi soka, ka nūteikti vēļ “Astotais rajons” atsateisteis, izdūmuošūt kuo ta jauna, īšūt iz prīšku. Grybātūs ari koč kū dareit kulturys ziņā, asūt plani i jau beja pīduovojuši muzykali izapaust vītejim jaunīšim, kurī iņteresiejuos, nu cikom vyss drupeit apsastuojs, pagaiss, varbyut vosorys sezonā koč kū uorā varātu sareikuot. Vaicoju, voi “Astotais rajons” vys tik varātu pasaruodeit ari kur ta cytur? Elmārs, viļteigi smaidūt, nūsoka: “Vyss ir īspiejams. Bet itys kab palīk kai intriga!”
Picerejis “Astotais rajons” aktivitatem leidza sekuot var socialajā teiklā “Facebook” ite: facebook.com/8Rajons.
Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.