Porcelana dasadyurīņs

Porcelana dasadyurīņs

Roksta autors: Skaidrīte Baltace, Ināra Volkova, žurnals “A12”

Lūznovys muižā nu Pyrmuo Adventa apsaverama SINTIJIS LOGINYS izstuode “Porcelāna pieskāriens”. Saruna ar muokslineicu par porcelana dorbu radeišonu.

Kai palykot par muokslineicu?

Pīdzymu Bolvūs, bet, kod maņ beja div gadeni, saime puorsacēle iz Preilim, kur mamys dzymtuo puse. Tēte ir nu Bieržpiļs.

Nabeju dūmuojuse, ka byušu keramike. Muokslys akademeja maņ vysod ruodejuos koč kas taids cīš foršs, bet sevi tī navarieju īsadūmuot. Tai kai maņ vysod patics dorbuotīs i koč kū čubynuotīs, piec vydsškolys i eisi pyrma īstuojeksamenu vierūs, kū i kaidys nūzaris Muokslys akademeja pīduovoj. Mani “uzrunuoja” keramika, i es sevi tik cīši jamā īraudzieju!

Studejuos vyss beja nu jauna! Tai jau pyrmajā kursā suocem struoduot ar porcelanu. Pyrma naesi tam izguojs cauri, navari pat īsadūmuot, ka tai tys nūteik. Niu iz kotru kasdīnys krūzeiti verūs pavysam cytaižuok nakai agruok. Cīš īsapatyka! Vuiceibu laiku akademejā pavadejom nu reita da vāla vokora, bīži viņ vokorūs apsorgs guoja myus dzeit uorā. Nivīnu šaļti nabeja tai, ka byutu juodamīdz sevi vuiceitīs.

Sintija Logina, publicitatis karteite.

Studeju procesā roduos pyrmī dorbi, bet kai dzyma ideja par sovu darbneicu?

Dūmys par sovu darbneicu beja, bet tys ruodejuos tai natycami – maņ darbneica? Tyvuojuos studeju beigys. Preiļu nūvoda pošvaļdeibā Ineta Liepniece mudynuoja dasasaceit mozuo biznesa projektu konkursam. Krystamuote paleidzēja ar projekta raksteišonu. Sajiemu atbolstu.

Maņ nikod nav patics lelajuos piļsātuos. Maņ ir svareiga saime, svareigi byut sātā, pi sovejūs. Parkū gon naatsagrīzt atpakaļ? Daudzi brauc paceli, sokūt, ka ite nav, kuo dareit. Bet, ka vysi brauks paceli, kai tod koč kas rassīs?

Izdūmuoju, ka grybu byut vīna nu tūs, kas īkustynuos itū dzeivi. Var aizbraukt iz uorzemem struoduot ci vuiceitīs, bet maņ redzīs, ka tī nikod nabyus eistuo pīdereibys i sātys sajiuta. Sāta ir sāta!

Pīsagrīzšona porcelanam beja breivuo niša ite ci akademejā dabuotūs zynuošonu pīlītuojums?

Latgolā porcelans nav eipaši populars, bet es lobpruotuok taišni ar porcelanu dorbojūs. Ari muols pateik. Porcelana dorbu padzilinuoti vuicejūs vysus četrus godus akademejā. Suoču pīsadaleit “Jarmarkā” (Latvejis Muokslys akademejis kasgadejuo jaunuo muokslinīku dorbu izstuode, lobdareibys akceja i godatiergs, kas parosti nūteik goda nūgalē – aut.), i ar kotru godu tūs darbeņus vys vairuok pierka. Saprotu, ka var ari mieginuot. Pamozom roduos pastuoveigī piercieji, kas jau zynuoja, ka pi mane var koč kū nūpierkt.

“Piece of Touch”. Kai roduos nūsaukums?

Gabaleņš nu dasadyurīņa. Vyss rūnās nu dasadyurīņa. Dorūt. Katrys mane veiduotais trauks cylvākam dūd kaidu daļu nu muna dasadyurīņa. I ituo nūsaukuma pyrmī burti angļu volūdā veidoj vuordu “pot”, kas nūzeimej – pūdeņš.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.