Symtgade Ludzys sanatnis duorgumu kruotivei

Symtgade Ludzys sanatnis duorgumu kruotivei

Roksta autors: Rita Kučāne, žurnals “A12”

Kai pyrmais viestness par dūmu izveiduot Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeju kolpoj Ludzys gimnazejis pedagogu i audziekņu aicynuojums piļsātys i apriņča īdzeivuotuojim, kas tyka publicāts zynuotniski literarā školys audziekņu žurnala “Jaunā Doma” 1918. gods decembra numerī: “nest uz ģimnāzijas kanceleju, kas atrodas Sebežas ielā, senatnes dārgumus, lai izveidotu vēstures muzeju”. Iz pīmynātū publikaceju atsasauce lels skaits entuziastu i dreiž viņ krīvu gimnazejis paspuornē Sergeja Saharova vadeibā tyka izveiduots muzejs. Tīsa, eksponatu gon jimā nabeja daudz. Golvonūkuort vuiceibu gruomotys, školānu būrtneicys, etnografejis i sadzeivis lītys.

Īspiejams, ka ideja par viesturiskuo Ludzys muzeja izveidi tai ari byutu apsarūbežuojuse ar dažom desmitem eksponatu, ka jū tuoļuok nabyutu puorjiems eistyns sova nūvoda patriots, Ludzys apriņča prīšknīks Jezups Soikans. 1923. godā jis pi Ludzys latgalīšu kulturveicynuošonys bīdreibys nūdybynuoja etnografiskū viesturis lītu muzeju. 1932. godā muzejā jau beja salaseiti 108 eksponati. Vāluok muzeju ar jimā asūšajom seņlītom puorjēme 3. Ludzys aizsorgu pulks. 1936. godā ar Pīminekļu vaļdis prīškšnīka prof. F. Baloža atbolstu aizsargu pulks suoce aktivu dorbu pi muzeja lobīkuortuošonys. Ludzys viesturiskais muzejs svineigi tyka atkluots 1938. gods 8. majā Ludzā, Duorzu īlā 11. (Āka da myusu dīnu nav sasaglobuojuse.)

Ūtruo Pasauļa kara laikā muzeja ekspoziceja tyka izdemolāta, vierteiguokī eksponati pagaisa. Piec kara tyka suokts dorbs pi muzeja atjaunuošonys, par juo direktoru tyka nūzeimuots talanteigais Latgolys muokslinīks Vitālijs Kalvāns. Jaunuos ekspozicejis izveidei tyka salaseiti palykušī eksponati – akmiņa ciervi, bultu i škāpu viersgali, speiļorklys, eciešys, pavysam 200 prīškmatu. Jau 1945. godā muzejs taiseja sovys durovys apmaklātuojim. Turpmuokajā muzeja veiduošonā miļzeigu lūmu ir spieliejs aizrauteigs nūvodpietnīks, sova nūvoda patriots Jāzeps Timoškāns. 1947. godā jū nūzeimēja par muzeja direktoru i tuoļuokūs 30 godus jis apzineigi i ar lelu degsmi piļdeja itūs pīnuokumus. Juo vadeibys laikā muzejs div reizis pīdzeivuoja Jurus. 1947. godā muzeja vajadzeibom tyka atdūts atsavynuotais Ludzys luteraņu draudzis dīvnoms. Laikam rytūt, muzejiskūs prīškmatu skaits auga i itei telpa palyka par šauru. Tai 1956. godā muzeja reiceibā tyka plaša divstuovu sāta, kas nazkod beja pīderiejuse generalmajora J. Kuļneva dzymdynuotuojim.

Īkuortojūt ekspoziceju telpys, J. Timoškānu aizruove ideja par Dobys ekspozicejis izveidi, kas apmaklātuojus īpazeistynuotu ar nūvoda florys i faunys daudzveideibu. 1956. godā jis itū ideju suoce eistynuot i pošrūceigi izgatavēja 118 putnu i 15 zeideituojdzeivnīku izbuoziņus. Dīvamžāļ laika zūbs nasaudzēja itūs eksponatus. Myusu dīnu apmaklātuojus ar nūvoda faunu īpazeistynoj Dobys ekspoziceja, kas atkluota 2008. godā.

Publicitatis karteite.

Golvonais muzeja komunikacejis kanals vys vēļ ir ekspozicejis i izstuodis. Viesturis ekspoziceja, kas ir vīna nu myusdīneiguokūs Latgolā, īpazeistynoj ar unikalu arheologejis kolekceju. Ekspozicejis “Viduslaiki Ludzas novadā” cymuss ir originalī ituo laika prīškšmati. Pīmāram, vuocu feodaļa depozits. Par kaujom, kas nūtykušys vydslaiku piļs pavuortē, atguodynoj zūbynu, bruņu krakla fragments, kirasa (kryušu brunis). Vīna nu jaunuokūs ekspoziceju, kas atkluota 2014. godā, ir veļteita nūvodnīkim, kuru davums ir bejs nūzeimeigs īguļdejums nūvoda i Latvejis kulturys atteisteibā. “Ievērojamo novadnieku galerijā“ apsaverami 14 portreti, kurūs ar datorgrafikys paleidzeibu veiduojuse muzeja zynuotniskuo darbineica Jūlija Supova.

Jau sešus godus muzeja kolektiva zynuotniskū kursu nūsoka pīredziejušuo kapteine Milāna Bule. 2016. godā Muzeja bīdreibys atzynumu i Goda bolvu “Zelta puteklis” sajēme unikalais Breivdobys i etnografejis nūdalis objekts “Rija”. 2017. godā itei bolva tyka padūta Ludzys Lelajā sinagogā (Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja strukturvīneiba nu 2016. gods) izveiduotajai ekspozicejai “Ludzas ebreju kopienas vēsture”.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.