Sigurds Vīdzirkste nu Daugovpiļs
Informaceju apkūpuoja: Ināra Volkova, žurnals “A12”
Sūpluok Markam Rotko Daugovpiļs ir dzymtuo piļsāta vēļ vīnam tāluotuojmuokslys genejam. Sigurds Vīdzirkste ir dzims 1928. goda 10. februarī Daugovpilī īriedņa saimē, gleznuot jau suocs pamatškolā pi Jāņa Kalmītis. Vuiceibys Reigys Vaļsts tehnikuma Kimejis nūdaļā ir davušys īmanis, kurys paleidzēja muokslinīkam radeit sovu unikalū autortehniku.
1944. godā S. Vīdzirkste kūpā ar saimi devēs biegļu gaituos iz Vuoceju, kur Mērbekā vuiciejīs pi gleznuotuoja V. Tonis. 1950. godā jis puorsacēle iz dzeivi ASV i apsamete Ņujorkā, kur studēja gleznīceibu Muokslys studentu līgā, kas tūšaļt beja vīns nu amerikaņu abstraktuo ekspresionisma “epicentru”. Filozofejis lekcejis, aizaraušona ar muzyku i Ņujorkys školys intensivuo prakse S. Vīdzirksti pīgrīze abstrakcejai. Profesionalū muokslys izgleiteibu apgiva Muokslys studentu līgā (Art Students’ League), kuramā beja vuiciejušīs taidi pasaulī slovoni muokslinīki kai Džeksons Polloks, Bārnets Ņūmens. Suokūtneji gleznuotuojs īsatekmej nu abstraktuo ekspresionisma gleznīceibys puorstuovu, tok muokslinīks spiej saglobuot sovu individualū rūkrokstu. S. Vīdzirksti interesēja absolutais ritms, spontans i kalkulāts, regulars i naregulars, simetrisks i asimetrisks, maineigi i namaineigi intervali, punktu reļjefa pakuopis kai distaņcis ruodeituoji i tembralūs gradaceju nesieji.
S. Vīdzirkste ir daudz pietejs spāņu avangarda gleznuotuoju dorbus. Ir struoduojs ari bankā, ASV, taišni bankā matematiski orientātais S. Vīdzirkste īsapazyna ar elektroniskū skaitļojamū īkuortu darbeibys priņcipim, kurus integrēja gleznīceibā. S. Vīdzirkstes rodūšuo brīduma laiks ir 20. g. s. 60. i 70. godi Amerikā – jī sakryta ar pieckara abstrakcionisma, eipaši Ņujorkys školys, atteisteibu. S. Vīdzirkstis gleznom soveiga monohroma kruosu gama, malni boltu laukumu saspēle, izteiksmeigys fakturys. S. Vīdzirkste vīns nu pyrmūs gleznīceibā baļstejīs iz kibernetiku, izstruodojūt sovys teoretiskuos nūstuodnis. Kibernetikys ītekmātūs gleznu kompozicionalū pamatu veidoj iz miglaina fona regulari ci vysaidūs attuolumūs izvītuoti myrdzūši vysaida leluma izciļni.
S. Vīdzirkste dzeivuojs i struoduojs ari latvīšu radūšūs apryndu – tai saucamajā “Elles Ķēķī” – Ņujorkys Manhetenā.
Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.