Inta Nagla. Kur muotis volūdā i ryučeits vuovuļoj
Niule LaKuGā eisa dzejis pauzeite. Jiusu viereibai Inta Nagla i juos latgaliskuos ailis.
Īsapazeisim! Inta par sevi soka: „Latgalīte nu motu golim da papiežim.” Dzimuse i dzievoj Kuorsovys nūvodā Mežvidu pogostā, nu jau 23. godu – Mežgalēs. Jau 29 godus ir latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, niu struodoj Ludzys nūvoda vokora vydsškolā. Dzeja muotis – latgalīšu volūdā – atīt eipašuos šaļtīs, deļ tam ir cīši meila. Dzeju roksta jau nu školys laikim, nu vēļ eipašuoku vītu Intys dzeivē dzeja ījāmuse pādejū septeņu godu laikā. 2011. godā izguoja Intys pyrmais dzejis kruojums „Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks”. Tī ailis ir gon vaira literarajā volūdā, nu dreižumā gaidoms ūtrais aiļu kruojums ar nūsaukumu „Dvēseles dienasgrāmata”, kurymā vasala nūdaļa „Kur muotis volūdā i ryučeits vuovuļoj” byus latgaliskajā mēlē.
Munā Latvejā
Munā Latvejā strodi dzīd,
Ceiruli kai jukuši
Ber sovus dzīšmu trallus
Iz kotra zora –
Skaneigs Laiks puori zemeitei īt…
Munā Latgolā
Dzaltoni saulis dzeipari
Sakuorti dabasu molā –
Nu tim šūnakt
Saulis meitinis pologus auss,
Lai reit pa dīnu
Sastīptu zaļu i smuordeigu deču
Kotrā molā.
Šymā Dīva pasaulī skaistā
Ik osnā,
Kas nu zemeitis gaļveņu ceļ,
Vyss lobums, skaistums
I styprums zeļ…
15.04.2012.
Saruna
Mameņ, muomuleņ, pasoki lyudzama,
Kur myusu spāks, kur myusu styprums
Paglobuots?
Zam ūzula sakņu, kas dryvys vydā
Sovu vaiņuku godu symtim jau ceļ,
Myusu spāks, myusu styprums
Ceļās i zeļ!
Pasoki, muomuleņ, kur zemis tykums,
Kur skaistums i tautys rūta?
Tei myusu dzīsmēs, kurys kai eņgeļu bolsūs
Kai svātkūs, tai kasdīnā skaņ puori zemei,
Myusu meitys i dāli – tei myusu rūta!
Boguoteiba – zemeite myusu,
Dīva i Laimenis dūta!
Tok pasoki, meiluo, kur nuokūtne myusu,
Voi varā i piļu augstajūs tūrņūs?
Nuokūtne myusu – tī jius, myusu bārni
I mozbārni – jaunuos audzis.
Ni varā, ni naudā slāpts myusu zemeitis gūds,
Tys laimē i prīcā nu cylvāku dūts!
17.11.2010.
Muotis volūdai
– Kur muotis volūdā i ryučeits vuovuļoj?
– Jis sovu dzīsmi Latgaleitei burbuļoj!
– Kur zilim zīdim vasiļcenis zīd?
– Tī vosoruos es grybu bosom kuojom skrīt…
– Kur syltu dzīsmi dzieržu vālā vokorā?
– Tū gunteņa dzīd sātuos povordā!
– Kur dreižuok kotra styga preteimā skrīn?
– Tī, munā meilā dabasu molā, vīn…
– Ir kotram meila sova sāta, muotis volūda,
Kas dryumūs vokorūs myus sirdis sasylda…
Gribuleits
Grybu! Grybu! Gribuleits!
Myusu sātā Gribuleits!
Grybu pīnu!
Grybu sīru!
Grybu dasumaizi vīnu!!!
Gribuleits! Naruotneits!
Kū vēļ sagribēsi tu?
Grybu soldu marmeladu!
Grybu pīna šykaladu!
Grybu rīkstus,
Grybu čipsus,
I vēļ gribu limonadi!!!
Māmai acs nu pīris spīžās,
Bet Gribuleits vēļ skaņ i grīžās:
Grybu! Grybu!
Grybu! Grybu! –
Tai kai viļceņš apļeik svīžās.
Kū lai īsuok?
Kū lai dora?
Ak tu prīca, laime muna!
Munu mozu gribuleiti,
Munu meilū Lāsmuceiti…
1.05.2012.
Tovā prīškā
Tovā prīkšā, Dīvs,
Es nūlīku vysus
Napadareitūs dorbus,
Es zynu,
Tu padareisi tūs vysus,
Kurūs atzeisi lobus.
Tovā prīškā es nūlīku
Sovus sapynus,
Kū pīpiļdeit grybu,
Lai paleidzi īgiut
Vēļ Pasaulī itymā
Laimi i mīlesteibu.
Tovā prīškā pazemeigi
Sovim tyvokim
Mīru lyudzu
I šaļtim, kod namīrā sirds,
Sovys bādys Tev syudzu.
Es zynu,
Ka leidziesi maņ
I munu nostu dareisi vīglu,
Deļ tam eimu pi Tevis
Ar patīsu prīcu.
15.04.2012.
Komentari