Latgolys muižu nūstuosti

Latgolys muižu nūstuosti

Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Muižu kulturviesturiskais montuojums ir svareigs aplīcynuojums Latgolys pīdareibai kūpejai Eiropys kulturtelpai. Reizē muiža bejuse vīta, kur kai beztīseigi dzymtcylvāki mūceiti i pazamuoti myusu seņči, jūs verdzyskuo dorba augli voi jī poši bīži nūspieļuoti kartuos vīnā reizē. Tūmār muižu eipašnīki, ar titulim voi bez, bejuši gona atškireigi.

Vagaru laiki Tiļžā

Tiļža da 1925. gods beja Kokorova. Nūsaukums ir nu cīš najauka vagara, uzvuordā Kokars. Stuosta, ka jis tūmār nabejs cik najauks kai Saļņovys vagars. Kokorova bejuse pakļauta Ruskulovys muižai. A Ruskulovys muižnīki cīš izkolpynova, pošim zemnīkim moz laika bejs struoduot pi sova. Muižys dorbūs vysi guoja kuojom i na pa taidim lobim celim kai niule, sīvītis garajim bruņčim apaškā dataisejušys kabatys. Tai nese iz sātu lelajuos kabatuos gryudus, sutynova iesšonai, pībēre kubulus zīmai.

Vēļ Ruskulovys muižnīks cīš kuors iz sīvītem bejs. Jiems ar vysom pyrmuos nakts tīseibys. Ir apgolvuojums, ka tymā laikā deļ ituo muižnīka ite ir dzymuši daudz pusbruoļu i pusmuosu. A grāki palīk. Vīna sīvīte vysaidūs veidūs mekliejuse, parkū jai i juos dzymtā vysom paaudzem juocīš deļ izkaiseituos sklerozis. Izzynovuse, ka juos vacvactāvs bejs tys našpetnais Saļņovys vagars, cīš nalobs. Jūs dzymta teišom kai liktiņa nūlamtī, kara laikā apsaprecēja bruolāns ar muoseicu, nu tuo viņ vysys slimeibys guoja gaisā. Jei daudz lyudzēs, juos bārnim vaira slimeibys nav.

Atškireigī sābri

Rušyunys pādejais muižnīks Henriks Dymša i Kamenecys (Jaunaglyuna) barons Mihails Reuts ļaužu īguoduos palykuši kai lobuo i ļaunuo pretstoti. Dymšai karītē vysod beja ījiugti četri bolti zyrgi, a Reutam seši malni zyrgi. Daudz medeibu suņu Dymšys karīti pavadejuši, agruok Sanktpīterburgys ceļs guojs taišni gar Rušyunys muižu. Bārni kai īraudzeja Dymšys zyrgus, tai klīguši: “Kungi brauc!” Vysi sastuojuši ceļa molā, gaidejuši, kod kampetys izsvīss. Bārni tod skriejuši pa zuoli laseitu, a Dymšu kuņdze i jaunkuņdzis smīdamuos nūbraukušys. Tūmār pats Dymša pret cylvākim izaturiejs labi. Jis par uorstu beja vuicejīs Vuocejā, muižā audziejs naparostus uorstnīceibys augus, kas īraksteiti Sorkanajā gruomotā. Uorstiejs pat ratys slimeibys, daudzi vysu dzeivi jam pateiceigi par izuorsteišonu, eipaši bārnus da juo vede. Dymšys kuņdze jam bejuse cimperleiga, kai kuņdzei juobyun. Jei cīš skaistai šyustejuse, iz Varšavu vasti juos rūkdorbi, par tū jei lelu naudu sajāmuse.

A barons Reuts tautā vēļ šudiņ saukts par “zarazu”. Bejs napalela auguma, nosovs stuņdinīku ar garu sudobra kēdi. Jis nūsaviers skaistuokuos zemnīku sīvys, iz kaidu laiku juos savuocs sovom izprīcom, piec tam veirim samoksovs naudā. Tys nūtics tai, ka vagars atbraucs pi Reuta nūsavārtuos sīvītis, lics reitā taiseitīs iz muižu, kurynuot pierti, mozguotīs. Reutam bejs kugeits, ar tū pa Rušyuna azaru braucs iz Lelū solu (tī taida pīkaļneite, kai laukumeņš bejs). Iz solys bejušys myusu dīnom naaptveramys orgejis. Jis ar žogoru rūkā lics sīvītem plykom riņčī doncuot. Kura jam vaira patykuse, tai pa gūrnim sits ar žogoru. Zam vacuma islama ticeibā puorguojs, kab attaisnuotu “daudzsīveibu”. Juo musuļmanu gierbūņs iz muižys vuortu radzams.

Reuts pogrobūs nazcik godu turiejs važuos īkoltu veirīti, ēst nadevs. Bet kaida sīvīte, kas barovuse bārnu, caur lūgu jam davuse kryuti. Izzynovuse Reuta sīva, pavieliejuse izlaist. A jis tai apžylbs nu saulis, ka iz vītys nūmirs. Reutam pakaļneņā, pi Rušyuna azara, bejs ari sovs Koruotovu kokts, kur cylvākus kuore. Kaidu laiku tei prīde piec juo nuovis vēļ stuovēja, tod jū iznycynova.

Čyusku aizrunuotuojs Brodaižā

Brodaiža agruok bejuse cīš loba vīta, ite nabejs nivīnys čyuskys. Bārni augdami pat moza škierzlota naredziejuši. Viņ deļtuo 20.–30. godūs Brodaižā pierkuši sātys. Niule pādejūs godūs nazkas nūtics, vysaidi kustūni pasaruodejuši. Zaļkši pat ustobuos ruopoj. Nav iņdeigi, a vītejim pīcu sātu apdzeivuotujim tys ir cīš napateikamai.

Nazkurs nu vacuoku cylvāku stuostejs, ka pats Brodaižys muižys eipašnīks pans Kiborts muociejs aizrunuot čyuskys. Jis juos giustejs, iz ritiņa, lyugšonys skaiteidams (nui, taišni ar svātajim vuordim), apbraucs riņčī teritoreju, kur tuorpim naīt, i palaids jūs iz pavysam cytu pusi.

Feimaņu Šiškini

Pādejī Feimaņu muižys eipašnīki Šiškini asūts radinīki izcylajam 19. g. s. krīvu ainavistam Ivanam Šiškinam (1832–1898). Juo popularuokuo dorba “Reits prīžu mežā“ reprodukceja radzama iz šokoladis i konfektem “Lācītis ķepainītis“. Pi kaida feimanīša varbyut globojās ari kaida juo glezna, partū ka muižā taidys bejušys.

Feimaņu Šiškinim pīderiejs storpkaru Latvejā dreizuokais rikšuotuojs Petronijs, kurs saceņseibuos gondreiž vysod jiems pyrmuos vītys. Bet muižai nasalūbe pavysam: ūtrupis vīna piec ūtrys, puordūts vīns zemis gobols piec ūtra, Petronijs tics vaļsts eipašumā, kab dabuot apdrūsynuošonu, iz Pušys ceļa poši Šiškini nūdadzynovuši smogū automašynu. Bet poruodus nikai nanūsegt.

Tok Šiškini nimoz nadzeivuojuši nabadzeigi – uzdzeive boguotnīku kurortā Nicā i duorguokajūs Reigys naktslokalūs. Tāva Sergeja i dāla Vladimira Šiškinu tandems bejuši Eiropā slovoni finanšu aferisti. Dāla “leluokais darejums” nūtics ar kaidu Holaņdis baronu, specialistu ols bryuviešonā. Šiškins īinteresiejs jū kūpejam ols bryuža biznesam, kotram īmoksojūt 220 000 franku. Ar “kolegu” paleidzeibu Šiškins izrakstejs nasagtu čeku, bet barons samoksuojs žulikam vysu summu gūdeigi. Šiškins nūpiercs duorgu tūslaiku “Reno” i par atlykušū naudu nūliems tikt pi Jiurmolys kazino koņcesejis (izmontuošona komercejai).

Sovutīs vacais Šiškins pyrma Pyrmuo pasauļa kara Krīvejā audziejs zyrgus saceņseibom i “kombiniejs” totalizatorūs. Juo Žemčugs vysu laiku jiems pyrmuos vītys, bet reiz garuokā distaņcē Žemčugs atguojs pādejais. Šiškins teicīs sovu zyrgu vest iz Austreju i satrenēt. Atpakaļ atvasts, Žemčugs pajiems viersu, i Šiškins dabuojs lelus vinnastus. Tai struoduodams, Šiškins “sapeļnejs” lelu naudu, bet vāluok nūsaskaidruojs, ka eistineibā Šiškins sovu zyrgu Austrejā nūsuovs i nūpiercs tī spieceiguoku, kuru Krīvejā padevs par eistū Žemčugu. Izguojs lels skandals, i Šiškinam iz laiku bejs juopagaist.

1930. godā Latvejā mekliejuse tīsa – otkon bejs juopagaist ar vysim golim. Dāls Vladimirs, vysu zaudiejs, palics par Reigys hipodroma braucieju. Stuosta, ka nūmirs, sasalītuojs narkotikys, kaidā trepu telpā. Pat spiļveņteņš bejs, iz kuo guliejs.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]